Šogad savstarpējo aizdevumu platforma ieviesīs Mintos konta numuru, kas ļaus to izmantot kā jebkuru bankas konta numuru; ar laiku pakalpojumu klāstam pievienosies arī Mintos maksājumu karte

Finanses

«Esam stadijā, kad paplašinām savu pakalpojumu klāstu, lai pilnībā apkalpotu mūsu klientu. Ir ielikti labi pamati tam, lai uzbūvētu tiešām nozīmīgu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu no Latvijas,» saka Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs un vadītājs. Līdz šim platformā finansēti aizdevumi 2,2 miljardu eiro apmērā, un paredzams, ka septembrī šī summa sasniegs trīs miljardus eiro. 2018. gadu Mintos uzsāka ar 43,5 tūkstošiem investoru, bet decembra beigās to skaits sasniedza jau 98,5 tūkstošus. 2017. gadā 1,6 miljonos jaunu aizdevumu tika investēti 322 miljoni eiro, bet 2018. gadā 4,8 miljonos jaunu aizdevumu tika ieguldīti 1,044 miljardi eiro. Uzņēmuma ieņēmumi 2018. gadā sasniedza 4,6 miljonus eiro, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā, kad ieņēmumi bija 2,1 miljona eiro apmērā. Pagājušais gads tika noslēgts ar neto peļņu 13 tūkstošu eiro apmērā un 59 cilvēku komandu.

Vairāk par līdz šim sasniegto un nākotnes ambīcijām M. Šulte stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā uzņēmums noslēdza pagājušo gadu?

Tas jau ir teju pusgadu aiz muguras, jau jāskatās uz šo gadu. Šogad ir ievērojami pieaudzis investoru skaits, vidēji mēnesī pievienojas daži tūkstoši jaunu investoru. Mēnesī tie finansē aptuveni 200 miljonus eiro. Pirmo miljardu mēs sasniedzām nepilnu četru gadu laikā, otro – astoņos mēnešos. Nākamais miljards būs aptuveni piecu mēnešu laikā – līdz septembrim.

Ar ko tas saistīts? Ir uzņemts ātrums, vai kādi citi iemesli?

Noteikti ir uzņemts ātrums. Tāpat mums ir vairāk investīciju iespēju, kas saistītas ar to, ka tagad mums ir 30 valstis un 70 dažādi kredītu izsniedzēji. Ļoti attīstās Dienvidaustrumāzija, no turienes ir jauns kredītu piedāvājums. Tāpat cilvēki vairāk zina par mums. Negribas teikt, ka tā ir dabiska izaugsme tādā izpratnē, ka tā notiek pati par sevi, bet, protams, ar laiku apjoms pieaug.

Par ko no paveiktā pašam vislielākais prieks?

Visvairāk par komandu. Esam ievērojami palielinājuši komandu, šī gada pirmajā ceturksnī vien pieņēmām darbā 32 cilvēkus. Katru nedēļu sāk strādāt divi trīs cilvēki, notiek nebeidzamas intervijas.

Kurās jomās pievienojas visvairāk cilvēku?

Īstenībā visās. Visās funkcijās ir jāpalielina kapacitāte. Iespēju ir krietni vairāk, nekā spējam tagad apstrādāt, nemaz nerunājot par jaunām iniciatīvām, kas būs – bankas konta numuru, mobilo aplikāciju vai Mintos karti, kas prasa papildu cilvēkus. Šodien esam simt darbinieki, bet, saliekot kopā visus plānus, līdz gada beigām tie visdrīzāk būs 150 līdz 200 cilvēki.

Vai ar jauno biroju jau visai drīz nebūs par «īsu»?

Tas jau tehniskas dabas jautājums, mums tajā pašā ēkā ir iespējas paplašināties. Kur cilvēkiem sēdēt, būtu mazākā problēma. Sarežģītāk ir atrast cilvēkus gan Rīgā, gan jaunajos birojos. Tagad Berlīnē sāk strādāt pirmie cilvēki, mums būs birojs arī Viļņā.

Kā šos cilvēkus atrast? Cik starptautiska vai vietēja ir komanda?

Tieši nesen parakstījām dažādības hartu, un tas atspoguļo to, kā skatāmies uz komandas veidošanu. Rīgai mums jau ir salīdzinoši internacionāla komanda - mums ir deviņas dažādas tautības, tostarp cilvēki, kuri vispār nerunā latviešu valodā. Diezgan daudzus atrodam no pašu kontaktiem. Tikko katram kolēģim pajautājām, kas ir pieci labākie, zinošākie, attapīgākie un strādāt gribošākie cilvēki, ko viņi pazīst. No tā vien ieguvām 500 cilvēku kontaktu loku. Šāda pieeja noteikti strādā. Tāpat mums ir palielinājusies atpazīstamība un jūtam, ka cilvēki paši piesakās un piesakās tiešām augstas kvalitātes darbinieki. Arī mēs paši izveidojām savu cilvēkresursu komandu, meklējam ārpusē, piesaistām aģentūras. Mums palīdz viena personālatlases aģentūra no Londonas, tāpat viena Latvijā, arī Vācijā mums ir cilvēki, kuri palīdz. Darām to kompleksi.

Ir iemesls sūdzēties par darbinieku trūkumu vai nav?

Es neteiktu, ka mēs sūdzamies vai sakām, ka ir ļoti viegli. Šis ir labs izaicinājums. Protams, visas pozīcijas, kas mums ir, ir globālas, jo mūsu konteksts nav tas, kas notiek Latvijā, – mums no biznesa 5% ir Latvijā. Līdz ar to mēs sacenšamies ne ar to, kas notiek Latvijā. Mēs sekojam līdzi tam, ko dara visi citi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi – digitālās bankas, TransferWise, Raisin, Weatlhtfront, un varu nosaukt vēl simt un vienu. Sacenšoties ar viņiem, mums vajag tādu pašu līmeni. Es domāju, ka Latvijā ir pietiekami izglītoti cilvēki ar labu pieredzi, jautājums ir par to, vai mēs satiekamies īstajos momentos, kad viņiem patīk tas, ko mēs varam piedāvāt, un mums patīk tas, ko viņi var piedāvāt. Redzam cilvēkus, kuri atgriežas no ārzemēm, īstenībā diezgan daudz. Bieži vien dzirdam – skatījos, ko darīt Latvijā, un Mintos bija viens no pirmajiem, kas ienāca prātā. Tāpat ir cilvēki, kuri vienkārši pārceļas uz Latviju. Tagad ir citādi – Berlīnē mums ir vieglāk, varam arī tur attīstīt komandu. Stratēģijas ir dažādas – nav super viegli, bet nav arī super grūti.

Jā, es tieši nesen dzirdēju, ka viens jaunuzņēmums teica, ka veido biroju Berlīnē ar domu, ka tur ir vieglāk piesaistīt starptautiskos kontaktus.

Jā, varētu teikt, ka ir vieglāk. Taču arī Rīga šodien ir ļoti eiropeiska. Diezgan daudz laika pavadu Berlīnē, un, ja man prasa salīdzināt Berlīni ar Rīgu, es vairs neredzu nekādu super lielu atšķirību. Taču Berlīne ir Berlīne, un, ja cilvēkiem jāpārceļas, viņi labprātāk pārceļas uz turieni, plus tur vienkārši ir daudz attīstītāka tehnoloģiju vide un tur ir burtiski vairāk cilvēku. Latvijā ir kādi 400 startup, un no tiem daudzi ir ļoti mazi un pilnīgi agrīnā stadijā, bet Berlīnē droši vien varam runāt par tūkstošiem. Tur vienkārši ir daudz vairāk cilvēku, kas strādā un ar to nodarbojas, tāpēc varbūt daudzās funkcijās ir vieglāk atrast cilvēkus Berlīnē nekā šeit.

Kā raksturojama kopējā tirgus situācija savstarpējo aizdevumu jomā?

Es labāk skatītos nedaudz plašāk – kas notiek finanšu tehnoloģiju jomā. Daudzās jomās tie, kas piedāvāja vienu produktu, sāk paplašināt produktu klāstu – līdzīgi, kā to darām mēs. Piemēram, TransferWise – agrāk neviens nedomāja, ka pie viņiem varēs dabūt karti un izmantot viņu pakalpojumu, apmainot naudu, un arī kā kontu. Īstenībā daudzi cilvēki, kuri ir viņu klienti, noteikti to ļoti novērtē, jo īpaši neatkarīgie speciālisti, kuri strādā starptautiski. Līdzīgi mums ir klientu bāze, kas izvēlas mūs, lai apmierinātu savu finanšu vajadzību investēt un uzkrāt, un piedāvāt viņiem papildu finanšu pakalpojumus ir ļoti liela vērtība. Galu galā nav tālu tas brīdis, kad viņi skatīsies uz Mintos un domās, kāpēc vispār vajag vēl citus finanšu pakalpojumus. Var identificēties attālināti, ir investīciju iespējas, ir naudas maiņa, var dabūt kontu, viss ir mobilajā aplikācijā. Ja prasa man, man ir grūti atbildēt, kāpēc man vajadzētu tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzēju, kas parasti būs banka. Šādas tendences vērojamas finanšu tehnoloģiju uzņēmumos, un to darām arī mēs.

Investīcijās kredītos un savstarpējos izdevumos ir daudzas mazas platformas. Dažas, piemēram, Funding Circle Lielbritānijā, tagad listējas biržā. Lielāki spēlētāji kļuvuši lielāki, un mazāki mēģina atrast nišas, kur darboties. Mēs esam stadijā, kur paplašinām savu pakalpojumu klāstu, lai pilnībā apkalpotu mūsu klientu. Mūsu klients ir investors, kas primāri grib investēt un uzkrāt.

Kas notiek ar konkurenci šajā brīdī, kad finanšu tehnoloģiju uzņēmumi no nišām pievēršas arvien plašākam pakalpojumu klāstam?

Tirgus ir milzīgs. Ja skatāmies uz priekšu, es domāju, ka finanšu pakalpojumus sniegs trīs lielās grupas – joprojām būs bankas, tās nekur nepazudīs, bet tām būs jāmainās, vēl vairāk jāstrādā uz klientu pieredzi. Tas droši vien nebūs viegli, jo bankas ir vecas institūcijas, tajās ir daudz cilvēku, tām ir vecas sistēmas. To nav viegli izdarīt, to mēs redzam arī mūsu reģionā, nemaz nerunājot par Rietumiem. Vēl finanšu pakalpojumus sniegs digitālās bankas, kas to visu veido no nulles. Es teiktu, ka vienmēr ir vieglāk sākt kaut ko no nulles, nekā pārmainīt to, kas jau ir. Un tad būs finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kā mēs, TransferWise, Robinhood vai Wealthfront, kam ir savs klientu segments, ar ko tie darbojas un kam piedāvās plašākus finanšu pakalpojumus. Vēl arī lielie tehnoloģiju uzņēmumi Apple, Amazon un Facebook piedāvās finanšu pakalpojumus. Visticamāk, viņi piedāvās vienu masu produktu visiem. Diez vai tuvākajā laikā redzēsim, ka viņi mēģinās piedāvāt visus pakalpojumus.

Finanšu tirgus ir ļoti liels, tas nekad nav bijis viena uzvarētāja tirgus. Tajā vienmēr būs daudz spēlētāju. Tāpēc es teiktu, ka te mazāk ir runa par tiešu konkurenci un vairāk par paradumu maiņu.

Kā nākotnē varētu attīstīties finanšu tehnoloģijas un šīs jomas jaunuzņēmumi?

Domāju, ka arvien vairāk nostabilizēsies tas, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumi darbosies ar savu klientu segmentu un apkalpos to plašāk. Būs tādi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas fokusējas vairāk uz jauniešu auditoriju, kā to dara digitālās bankas N26 un Revolut. Būs tādi kā Raisin vai Deposit Solutions Vācijā, kas vairāk ir depozītu tirgus laukumi, kur cilvēki iegulda naudu depozītā dažādās bankās visā Eiropā. Būs TransferWise, kas ir vairāk vērsts uz tādiem ļoti internacionāliem cilvēkiem, kuri dzīvo pāri robežām, strādā neatkarīgi. Katram būs savs segments, un kompānijas to apkalpos. Tas jau notiek un turpinās notikt. Šie segmenti joprojām ir maziņi. Ja runājam par digitālajām bankām, kas saka, ka viņu klientu skaits ir miljonos, lai paprasa, cik klientu ir Deutsche Bank. Man patīk, ka tirgus ir milzīgs, arī paradumu maiņa ir milzīga. Jau šodien daļa cilvēku, kuri ienāk darba tirgū, nekad neiedomāsies atvērt bankas kontu. Turpmāk tas būs vēl izteiktāk. Nebūs nekas pārsteidzošs, ka cits citam pārskaitīs naudu Facebook Messenger. Tas jau notiek Amerikā un būs arī Eiropā. Indijā tagad ir liels WhatsApp projekts, kur tiek būvēta platforma pārskaitījumiem. Mēs vienkārši vairs nedomāsim, kas ir mūsu pakalpojuma sniedzējs finansēs un ka tai noteikti jābūt tai lielajai spīdīgajai mājai uz lielas ielas ar daudzām filiālēm.

Vai kāda no tendencēm tevi biedē vai dara bažīgu?

Tas ir netieši saistīts ar finanšu tehnoloģijām, bet par to visu laiku jābūt bažīgam jebkuram, kas strādā saistībā ar tehnoloģijām. Tā ir kiberdrošība - tai visu laiku jāpievērš uzmanība. Tāpat kā reālajā pasaulē notiek dažādas darbības, ko mēs negribētu, lai notiek, tāpat būs kibernoziegumi. Ar to ir jārēķinās. Tehnoloģiju uzņēmumi par to domā, bet varētu domāt vēl vairāk, jo īpaši finanšu tehnoloģiju kompānijas. Ja uzlauž fotogrāfiju dalīšanās aplikāciju, ir viena lieta – arī nepatīkama, bet cita – ja tur ir iesaistītas finanses. Finanses ir par pakāpi sensitīvāks jautājums.

Ko jūs šajā lauciņā darāt?

Mūsu tehnoloģiskais vadītājs iestājas par drošību no pirmās dienas, tā ir ielikta jau pašos pamatos mūsu kultūrā. Ieviešam dažādus tehnoloģiskus risinājumus un auditus, lai viss būtu maksimāli droši. Neviens nekad nebūs 100% pārliecināts par iespējamiem riskiem, tāpēc vajag tos apzināt un saprast, kā tos vadīt. No pirmās dienas apzināmies, ka strādājam ar finansēm, un tāpēc pievēršam tam lielu uzmanību.

Kad var gaidīt Mintos karti?

Domāju, ka pirmais noteikti būs Mintos konta numurs, kas ļaus to izmantot kā jebkuru bankas konta numuru. Tas būs šogad, un tad arī liksim klāt Mintos karti.

Cik tālu ir e-naudas licence?

Tagad jau vairākus mēnešus esam tai pieteikušies, tā ir izskatīšanas procesā, Visticamāk, tas ir dažu mēnešu jautājums. E-naudas licence ir saistīta ar to, cik ātri varēsim piedāvāt bankas konta numuru. Tiklīdz mums ir e-naudas licence, tā piedāvāsim bankas konta numuru un cilvēki varēs izmantot Mintos kontu kā jebkuru citu IBAN kontu.

Un kad gaidāma aplikācija?

Tā būs ļoti tuvā nākotnē – kādu četru sešu mēnešu laikā.

Tātad vispirms aplikācija, tad konta numurs un tad arī karte.

Jā, un vēl pirms tam būs viens produkts, kas ļoti atvieglos to, kā investēt kredītos. Tā būs super vienkārša pieredze, dos daudz elastīgāku pieeju investīcijām. Palaidīsim to pēc dažiem mēnešiem. Un tad, kad tad viss būs, būs labs jautājums, vai klientam, kurš grib investēt, vajag vēl kādu finanšu pakalpojumu sniedzēju.

Kurā brīdī sapratāt, ka varētu pakalpojumu klāstu papildināt ar konta numuru un karti?

Tad, kad sapratām, ka mūsu pakalpojums ir interesants klientiem, viņu skaits turpina strauji augt un ka varam nodibināt attiecības ar viņiem. Ja ir attiecības, tad varam skatīties, ko vēl varam piedāvāt. Ieviešam daudz ko tādu, ko klienti prasa, bet jāņem vērā, ka viņi nevar zināt to, ko nezina. Mums pašiem jānāk ar idejām, ko varētu piedāvāt.

Minēji, ka finanšu tehnoloģijās katram ir savs lauciņš un visdrīzāk ar to auditoriju kompānija turpinās strādāt. Kas ir Mintos auditorija?

Mūsu lauks – vismaz šodien – ir cilvēki vecumā no 30 līdz 50 gadiem, kas ir nedaudz uzkrājuši kapitālu vai sāk to uzkrāt un grib investēt. Šie cilvēki ir pieraduši darboties ar tehnoloģijām. Klientu vidū ir arī nedaudz vecāki cilvēki, kas saistīts ar to, ka mēs piedāvājam investēt – tas nav ne uzkrājumu, ne depozīta produkts. Tas ir investīciju produkts, kur cilvēki ir gatavi uzņemties risku un, protams, par to arī saņemt lielāku atdevi. Tie ir cilvēki, kam jau ir darba pieredze, kuri ir nopelnījuši naudu un grib to investēt. Bieži vien redzam, ka Mintos ir viegls veids, kā sākt investēt. Daudziem mūsu klientiem Mintos ir pirmā investīciju pieredze, un pēc tam viņi aizdomājas par to, ka varētu investēt arī akcijās, obligācijās vai nekustamajā īpašumā.

Kas kompānijai ir šī brīža lielākie izaicinājumi?

Komandas paplašināšana. Mums tagad ir simt cilvēki, līdz gada beigām būs 150 vai pat 200. Tas ir izaicinājums, bet ne neiespējami. Tas vienkārši prasa konstantu darbu.

Izaicinājums ir arī pareizi izvēlēties prioritātes, jo iespēju ir daudz – izplesties ģeogrāfiski, pievienot jaunus produktus, iet dziļāk konkrētajos tirgos. Ar vairāk cilvēkiem varam izdarīt vairāk, bet vienalga nevaram izdarīt visu. Tāpēc vajag noteikt prioritātes. Pie tā strādājam, it sevišķi tagad, kad esam krietni palielinājuši komandu un tas kļūst arvien svarīgāk.

Kā klājas birojiem citās valstīs?

Pagaidām to komandas ir mazas. Galvenais birojs joprojām ir Rīgā, un arī tuvākajā nākotnē tā būs. Vismaz talanti, kas ir pieejami Rīgā, ir ļoti labā līmenī. Kopējās izmaksas ir par kārtu zemākas nekā citās valstīs. No Rīgas var aizlidot, kur vien gribi. Šajā stadijā nav iemesla nebūt Rīgā.

Kurās valstīs ir lielākā daļa klientu?

Investori ir no 70 dažādām valstīm, pārsvarā Eiropas, tieši Rietumeiropas.

Kādas ir vidējās summas, ko investori iegulda?

Vidējais nav labs cipars un pie mums jo īpaši. Diapazons ir ļoti plašs, vidējais investors ir ieguldījis kādus 5000 eiro. Ir investori, kuri ir investējuši dažus desmitus eiro, un ir tādi, kuri ieguldījuši vairākus miljonus eiro. Spektrs ir ļoti plašs. Investori sāk pamazām un pakāpeniski palielina to, cik investē. Ļoti dažādi.

Vai kaut kas mainās investoru uzvedībā vai kredītu piedāvājumā?

Startā investori bija vērsti uz jauna izmēģināšanu, tagad pievienojas tādi, kas ir konservatīvāki un lēnāk metas iekšā visā jaunajā. Tas, ko piedāvājam, joprojām ir salīdzinoši jauns produkts. Iepriekš reti kurš investors zināja, ka var pelnīt, aizdodot naudu citiem vai investējot kredītos.

Tagad investori kopā ir nofinansējuši 2,2 miljardus eiro, līdz ar to arī kredītu piedāvājumā mums ir lielāki partneri. Attiecīgi, ja strādājam ar lielākiem, vairs nav tik loģiski strādāt ar mazākiem. Domāju, ka mainīsies arī kredītu piedāvājums – ir dažādas valstis, dažādi kredītu veidi un izsniedzēji. Turpinās tas pats, kas bija, vienkārši lielākā apmērā.

Kā nākotnē varētu attīstīties investēšanas kultūra un paradumi?

Domāju, ka būs daudz vienkāršāk uzsākt investēt. Man liekas, ka ir tāda neliela barjera investēt, jo cilvēkiem šķiet, ka tas ir sarežģīti. Mēs gribam parādīt, ka tā tas nav un vari sākt ar desmit eiro un izdarīt to mājās, saprotamā veidā. To pierāda arī tas, ka daļai mūsu investoru šī ir pirmā investīciju pieredze. Varam būt lepni un priecāties, ka veicinām uzkrāšanas un investīciju kultūru.

Kādas ir Mintos ambīcijas nākotnē?

Kopējā vīzija ir ar tehnoloģiju palīdzību padarīt finanšu pakalpojumus labākus. Ar tehnoloģijām ļoti daudz ko var izdarīt mūsu klientu segmentam, kas grib uzkrāt un investēt. Mēs varam spēlēt ļoti nozīmīgu lomu starptautiskā tirgū un palīdzēt padarīt finanšu pasauli ar tehnoloģiju palīdzību efektīvāku. Līdz šim paveiktais ir pirmie bērnu solīši tajā, ko var izdarīt vismaz Eiropas līmenī, ja ne globāli. Protams, diez vai visur var būt globāls. Piemēram, Uber ir globāls spēlētājs, bet tajā pašā laikā Krievijā, Indijā un Ķīnā tam neizdevās. Arī Amazon ir globāls uzņēmums, bet Indijā iet ļoti grūti.

Kā ar nākamajām investīcijām?

Mēs tikko 2018. gada beigās noslēdzām A sērijas investīciju piesaisti. Piesaistījām piecus miljonus eiro un 2018. gadu pabeidzām ar nelielu, bet tāpat plusu. Līdz ar to mums piesaistītās investīcijas īstenībā joprojām stāv bankas kontā. Tā kā tuvākajā nākotnē neparedzam investīciju piesaisti, bet, protams, saistībā ar visām jaunajām iniciatīvām mēs noteikti diezgan ātri varam nonākt pie tā, ka vajadzēs papildu kapitālu.

Jūs nesen izveidojāt Mintos Impact Fund, kura pirmais projekts būs Baltijas jūras attīrīšanas iniciatīva. Kā par ko tādu izlēmāt?

Sākumā kā startup fokusējāmies uz produktu – kā tas izskatīsies, vai tas ir vajadzīgs, pēc tam pievērsāmies klientu skaitam. Tad nonācām situācijā, kad sapratām, ka esam sasnieguši tādu izmēru, ka varam izdarīt kaut ko vairāk nekā tikai ar biznesu. Mums tam ir labi priekšnosacījumi – laba investoru un klientu bāze. Kāpēc to neizmantot? Ar savu iniciatīvu kopīgi varam izdarīt kaut ko labu. Galu galā – kas ir uzņēmums? Tas ir cilvēku kopums, kas var darīt kaut ko labu, ne tikai veidot foršus produktus. Tāpēc izveidojām Mintos Impact Fund, kura pirmais projekts ir Baltijas jūras attīrīšana. Mūsu mērķis ir savākt simt tūkstošus eiro un noziedot Pasaules dabas fondam tieši ar mērķi Baltijas jūras attīrīšanai. Es domāju, ka mēs varētu savākt arī lielāku ziedojumu, jo mums ir 130 tūkstoši investoru – ja katrs noziedotu kaut vai vienu eiro, mums jau būtu 130 tūkstoši eiro. Protams, droši vien visi neziedos, bet tāpat visi neziedos tikai vienu eiro. Arī mēs gan kā Mintos, gan kā darbinieki piedalīsimies. Prieks, ka varam ne tikai veidot biznesu, bet arī palīdzēt pasaulei, kurā dzīvojam.