Eiro/ASV dolāra virzienam kādā brīdī paredz pretēju tendenci

valūtas

Eiro cena ASV dolāros šogad, neskatoties uz agrākajām aplēsēm, sarukusi. Šo otrdien tā dzīvojās nedaudz zem 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas no šā gada sākuma ir kritums par 2,35%. Eiro cena ASV dolāros uz leju planēja arī visā pagājušajā gadā (kopumā tā saruka par 4,4%).

Šobrīd vidēji analītiķi turpina spītīgi paredzēt to, ka ASV dolāram kādā brīdī būtu jāsagurst. Pēc 12 mēnešiem eiro cena tiek pareģota pie 1,18 ASV dolāru atzīmes, liecina Thomson Reuters aptuveni 70 šī tirgus ekspertu aptaujas rezultāti (to mediāna). Tas ir aptuveni tikpat, cik līdzīgā aptaujā pirms mēneša. Liela daļa gan piebilst – ASV dolāram spēcīgam vajadzētu saglabāties vēl kādus trīs līdz sešus mēnešus. Tomēr pēc tam šīs valūtas cenai vajadzētu samazināties.

Vajadzētu pagriezties

Vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina Reuters dati. Pārsvarā tiek skaidrots, ka ASV ekonomikai šajā periodā konstanti izdevies pārsteigt ar spēcīgāku izaugsmi, ja salīdzina ar citiem reģioniem. Arī šogad ASV ekonomikai izaugsmes ziņā uz visu tirdzniecības karu un recesijas gaidu fona klājies labāk, ja salīdzina, piemēram, ar to pašu eirozonas tautsaimniecību. Valdot šādam fonam, Wells Fargo valūtu tirgoņi skaidro – liela daļa esot kļūdījušies ar saviem paredzējumiem galvenokārt tādēļ, ka bijuši pārāk optimistiski par citu pasaules tautsaimniecību («ne ASV») pieaugumu. Rezultātā pārmērīgas bijušas gaidas arī par to valūtu cenu palielināšanos. «ASV aktīvu virzienā plūdusi ievērojama naudas masa. Tas tādēļ, ka ASV ekonomika bijusi relatīvi spēcīga, ja salīdzina ar pārējo pasauli. Mēs domājam, ka šim procesam šogad vajadzētu pavērsties pretējā virzienā,» savukārt spriež Morgan Stanley forex stratēģi.

Arī daudzi citi teic – lai gan ASV dolārs ilgstoši pretojies paredzējumiem, agrāk vai nedaudz vēlāk tā cenai tomēr vajadzētu sarukt. Tie paši Morgan Stanley stratēģi teic, ka eiro cenai pēc gada vajadzētu atrasties pie 1,20 ASV dolāru atzīmes, kas no šā brīža būtu pieaugums par 7,15%. Savukārt Goldman Sachs pārstāvji teikuši, ka eiro cena īstermiņā samazināsies līdz 1,10 ASV dolāriem. Šajā pašā laikā bankas 12 mēnešu pareģojums eiro cenai ir pie 1,20 ASV dolāru atzīmes. Finanšu iestāde pauž pārliecību, ka tendences pamainīsies līdz ar to, ka pozitīvāka kļūs visas pasaules ekonomikas pieauguma bilde. Vēl arī Vācijas Commerzbank analītiķi piebilduši, ka pašreizējā ASV dolāru eiforija esot pārspīlēta.

Lielo valūtu pāru savstarpējo attiecību ziņā daudz ko noteiks globālo tirdzniecības sarunu risināšanās process. Nupat tirgus dalībniekus no pavasara baudīšanas pamodinājis ASV prezidents Donalds Tramps, kurš solījis noteikt lielākus tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu eiro vērtībā un «neilgi pēc tam» precēm vēl 325 miljardu ASV dolāru apmērā. Pēdējā laikā bijis pamatīgs optimisms par to, ka Ķīnas un ASV tirdzniecības strīdam manāms daudzmaz jēdzīgs iznākums (konkrēta vienošanās, kas izbeidz tarifu karu un neskaidrību). Ja tomēr notiek tālāka protekcionisma eskalācija, tad tam var būt negatīva ietekme uz globālo tautsaimniecības izaugsmi.

Valūtu cenu ietekmēs arī centrālo banku politika. Šogad ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) ziņoja, ka pārtrauks dolāra likmju palielināšanu. Tiesa gan, par ilgāku «monetāro sildīšanu» ziņojušas arī citas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas, kas šo faktoru ietekmi nosacīti izlīdzina. «ASV dolārs ir labākajā no mājām sliktā rajonā. FRS bija pirmā, kas pārliecinoši mainīja savu nostāju, un pārējā pasaule mēģina tai tikt līdzi,» piebilst Jefferies valūtu eksperti.

Citi vērš uzmanību uz to, ka ASV FRS jau pirms tam bija paspējusi palielināt procentu likmes, kas ir būtiska atšķirība no pārējiem. «Nav kādas citas valūtas, ko visi pēkšņi gribētu pirkt. Pat ja FRS likmju ziņā ir iepauzēšanas stadijā, ASV dolārs ir ienesīgākais no G10 valūtām,» klāsta Societe Generale pārstāvji. Šobrīd ASV dolāru refinansēšanas likme atrodas 2,25 līdz 2,5% koridorā. Salīdzinājumam – eiro bāzes likme atrodas pie nulles, bet šīs valūtas depozītu likme komercbankām – pat pie -0,4% atzīmes.

Draudīgais ASV dolārs

Ja ASV dolāra spēks būs noturīgs, tad vājāk var klāties attīstības valstu ekonomikām. Daudzas šīs valstis atkarīgas no dolāru aizņēmumiem (un pēdējos gados daudzas attīstības valstis zemās likmes izmantojušas, lai starptautiskajā finanšu tirgū aizņemtos milzu līdzekļus). Ja dolārs kļūst dārgāks, saistības pārfinansēt un atdot ir grūtāk. Tas daudzām šādām ekonomikām dzēš guvumus no vietējās valūtas vājināšanās, kas tradicionāli mēdz novest pie lielākiem aizjūru ienākumiem. Vietējās valūtas strauja vājināšanās, lai gan tā mēdz veicināt eksportu, ne vienmēr ir vēlama, un sevišķi lielas grūtības tas var sagādāt tām valstīm, kuras importē daudz vairāk, nekā eksportē.

Katrā ziņā vēsturiskā kontekstā laiki, kad vērojams noturīgāks ASV dolāra cenas pieaugums, ir sakrituši ar dziļām krīzēm attīstības valstīs. Šobrīd no vājiniekiem jāizceļ Turcijas un Argentīnas peso. ASV dolāra cena Turcijas lirās kopš šā gada sākuma pieaugusi jau par 16,5%. Par 14% lirās palēkusies arī eiro cena. Savukārt ASV dolāra cena Argentīnas peso šogad palielinājusies gandrīz par 20%.

Krīt zviedru krona

Interesanti, ka pēdējā laikā par tirdzniecības karu un globāli vājākas ekonomikas izaugsmes upuri kritusi Zviedrijas krona. Eiro cena šīs nedēļas sākumā bija pakāpusies pat līdz 10,7 kronu atzīmei, kas ir augstākais līmenis 10 gados. Kopš gada sākuma eiro cena Zviedrijas kronās ir pieaugusi par 5,4%, bet kopš 2018. gada – par 9,2%.

Arī Zviedrijas Centrālā banka eksperimentē ar peldi negatīvo procentu ūdeņos, kur tā savu kronu refinansēšanas likmi noteikusi pie -0,25% atzīmes. Tā arī signalizējusi, ka likme ļoti zema paliks ilgāk, un izziņojusi plānus uzpirkt valdības obligācijas. Zviedrijas Centrālā banka vēl decembrī pirmo reizi septiņu gadu laikā paaugstināja kronu refinansēšanas likmi (pareizāk sakot, to noteica mazāk negatīvu). Pēc tam tā arī atmeta savu ierasto tekstu par kronas vērtības pārāk liela pieauguma nepieļaušanu. Daudzi tirgus dalībnieki tādējādi lēsa, ka kronas likme tiks pakāpeniski palielināta arī tālāk. Šobrīd gan šādi paredzējumi pieklusuši. Zviedrijas ekonomika pagājušā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni izrādījās pat nedaudz sarukusi. Tiesa gan, ceturtais ceturksnis tai atkal bija pozitīvs. Tādējādi šai valstij izdevās izvairīties no recesijas (pieņemts, ka tās iestāšanos nosaka tas, ja ekonomika sarūk divus ceturkšņus pēc kārtas).

Jau ziņots – valstu centrālās bankas, nosakot zemākas procentlikmes un nodarbojoties ar likviditātes drukāšanu, parasti pavājina vietējo valūtu. Dažkārt dzirdami viedokļi, ka tas ir mūsdienīgas un netradicionālas konkurējošas valūtu devalvācijas daļas. Proti, notiek sacensība, kurš likmju ziņā «noies zemāk» vai vismaz nāks klajā ar vispārliecinošāko ekonomikas sildīšanas retoriku. Būtībā daudzas valstis nosacīti iesaistījās mērenā tirdzniecības cīņā. Ekonomikas izaugsme un inflācija daudzviet ir deficīts, un šādos laikos jādomā, kā to reanimēt. Šāda reanimēšana, ja nepieciešams, var notikt uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – ja viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī papildu drukāšanas vai vēl zemāku likmju izteiksmē.