Pierāda, ka «šautriņu portfelis» var pārspēt profesionāļu ieteikumus

finanšu tirgus

Bieži vien investoriem, kuri mēģina paši uz savu galvu izvēlēties konkrētas akcijas, ir grūtības pārspēt kopējo tirgus sniegumu. Par to liecina tas, ka arī lielākā daļa profesionālo šādu fondu pārvaldnieku tomēr atpaliek no kopējā ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa snieguma. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet tajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis.

Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs A Random Walk Down Wall Street, kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kas tad, ņemot vērā visas savas zināšanas konkrētajā brīdī, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Veic eksperimentu

Aptuveni pirms gada Sohn investīciju konferences laikā The Wall Street Journal (WSJ) žurnālisti kaut ko līdzīgu arī izdarīja. Tie meta 10 šautriņas akciju sarakstā un attiecīgi no rezultātiem izveidoja ieguldījumu portfeli. Šajā gadījumā gan «mešanas»/ieguldījumu izvēlēšanās procesu veica finanšu žurnālisti, nevis mērkaķi, kurus droši vien specifiski šādam pasākumam dabūt būtu sarežģītāk.

Pats WSJ raksta: «Rezultāti bija brutāli.» Ar šautriņu palīdzību tika izveidots 10 akciju portfelis (astoņas akcijas, kuru cenām jāpieaug, un divas akcijas, uz kurām tika likta likme, ka to vērtība dosies zemāk), kuram uzdevums bija sacensties ar 12 akciju portfeli, par kuru vienojās minētie konferences runātāji/tirgus profesionāļi. Visa rezultātā gada laikā (līdz 22. aprīlim) šādam «randoma portfelim» izdevies pārspēt ekspertu izveidoto portfeli par 27 procentpunktiem! Pieejamie dati liecina, ka tikai trīs no 12 Sohn konferences ekspertu ieguldījumu akciju idejām investoriem būtu nodrošinājušas lielāku atdevi nekā kopējais tirgus. Veiksmīgākais šautriņu ieguldījums bija pārskaitījumu uzņēmuma Paychex vērtspapīros, kuru cena apskates periodā palēcās par 41%. Savukārt neveiksmīgākie tie bija Barrett Business Services akcijās, kuras cena saruka par 12,3%. Kopumā no šautriņu izvēlētajām akcijām peļņu nodrošināja astoņi no izvēlētajiem 10 vērtspapīriem. Šī portfeļa gada guvumi līdz aprīļa otrajai pusei bija 17,3% apmērā, kas bija vairāk nekā S&P 500 pieaugums par 11,1%. Šajā pašā laikā Sohn ekspertu/panelistu izveidotā portfeļa vērtība gada laikā saruka par 9,7%.

Protams, var teikt, ka šis portfelis investoriem labākus guvumus sagādājis tikai viena gada laikā, bet par tā ilgākā termiņa veiksmi skaidrība ir mazāka. Tāpat arī šautriņu mešanas metodoloģijai var būt nozīme, jo šī procesa veicēji gluži mērkaķi tomēr nebija (cik tālu bija metējs, vai tas zināja/nojauta, kādā akciju sarakstā aptuveni jāmet?).

Randoma loma

Katrā ziņā minētais B. Malkiela darbs iemantojis visai lielu popularitāti. Galu galā nebūt nevar apgalvot, ka tajā izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas. Dažkārt tiek teikts, ka investori piekopj pārlieku biežu «randoma analizēšanu». Tas savukārt noved pie tā, ka liela daļa investoru ir priecīgi vai bēdīgi par īstermiņa cenu izmaiņām, kas nav īsti saistīts ar to, vai tie fundamentāli bijuši pareizi savā investīciju analīzē. Savukārt veiksmīgie investori piestrādā pie tā, lai tos neietekmētu īstermiņa cenu izmaiņas. Tā vietā tie koncentrējas uz savu ieguldījumu procesa kvalitātes uzlabošanu un mērķtiecīgu un nelokāmu tā izpildi. Lielākajai daļai investoru, ja tie cer gūt panākumus īstermiņā, mēdz būt pilnīgi greizas akciju izvēlēšanās tendences. Tās, ja ir vēlme sekot kādai konkrētai tajā brīdī valdošai inercei, diemžēl tiek dārgi uzpirktas, bet pārdotas – lēti. Jāatceras, ka tirgū pilnīgi drošs nav it nekas un pastāv tikai varbūtības. Ja cenas pārskatāmā periodā ir cēlušās, tad investori savus lēmumus pieņem, balstoties uz to, ka tās turpinās celties. Savukārt, ja akciju cenas sarūk, tad investori mēdz pieņemt, ka cenas nākotnē saruks vēl tālāk, tādā veidā padziļinot to krišanos. Tāpat tiek pilnīgi aizmirsts par saviem nospraustajiem ieguldījumu termiņiem – kritums sabiedē tik ļoti, ka neatceries, ka patiesībā biji domājis kādu konkrēto akciju turēt 15 gadus (ilgtermiņā akciju cenas vērstas uz izaugsmi).

Zemu izmaksu indeksu fondi

Šāda šautriņu mešana liek padomāt par aktīvo investēšanu kā tādu, un ne velti pēdējos gados ir uzplaukusi lētu indeksu fondu ēra. Kādēļ gan lai investors maksātu vairāk kādam līdzekļu pārvaldniekam, ja tas ar visām savām gudrajām shēmām atpaliek no kopējā tirgus? WSJ žurnālisti joko – viņi šautriņas metīs arī šogad, un tādējādi šo potenciāli tirgu apsteidzošo padomu interesenti varēs iegādāties vien par laikraksta cenu. Tas esot labs piedāvājums, ja salīdzinot ar dažādu ieguldījumu konferenču sēdvietu cenu vai to, ko par līdzīgu rezultātu (iespējamības ziņā) mēdzot prasīt Volstrītas speciālisti.

Arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets pirms pāris gadiem Berkshire kuplo akcionāru pulku informēja, ka vēlas, lai viņa personīgā bagātība pēc viņa ēras beigām tiktu investēta visai vienkāršā veidā. V. Bafets teica, ka 10% vajagot ieguldīt īstermiņa ASV obligācijās, bet pārējos 90% vajagot atlicināt ieguldījumiem ļoti zemu izmaksu fondā, kurš seko līdzi ASV Standard & Poor’s 500 indeksa izmaiņām. Viņš klāstījis, ka investēšana šādos indeksu fondos ir daudz piemērotāka gandrīz visiem ieguldītājiem. Pirms kāda laikā V. Bafets arī uzvarēja derībās (to likme bija miljons ASV dolāru). 2007. gadā viņš teica, ka zemu izmaksu Standard & Poor’s 500 indeksam piesaistītais fonds nākamo 10 gadu laikā vērtības pieauguma ziņā pārspēs jebkuru izvēlēto slavenu naudas pārvaldnieku hedž- fondus, kas iegulda krietni aktīvāk un kuriem pārvaldīšanas izmaksas ir krietni augstākas. Rezultātā Bafeta vienkāršais ieteikums (lētu izmaksu biržā tirgotais fonds) investoriem nodrošināja aptuveni trīs reizes labākus guvumus, ja salīdzina ar izvēlētajiem hedžfondiem, kad tika atrēķinātas ar to pārvaldīšanu saistītāas izmaksas.