Var sabrukt optimisms par tirdzniecības karu risināšanos

pasaules ziņas

Ja vēl nesen valdīja cerības, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karam būs kāds daudzmaz pozitīvs un skaidrs iznākums, tad pēdējo dienu laikā šādi pieņēmumi sākuši brukt gluži kā tāds kāršu namiņš. ASV prezidents Donalds Tramps tvītojis, ka Ķīna veikusi nevēlamas korekcijas gandrīz jau gatavajā jaunajā tirdzniecības līgumā, un tādējādi jau tuvāko dienu laikā dzirdēsim par jauniem papildu tarifiem šīs valsts importam. Neilgi pēc tam ASV formāli ziņoja, ka jau no šīs piektdienas uz strīpas atradīsies Ķīnas preces 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurām tarifi tikšot paaugstināti no 10% līdz 25%. Attiecīgi mierā nav stāvējusi Ķīna, kas uz to solījusi atbildēt ar pretdarbībām. Daži izsaka pieņēmumu, ka Ķīna bija samanījusi pazīmes, ka ASV varētu iet uz kādu kompromisu. Proti, šai valstij savu nostāju mainīt palīdzējusi vietējās ekonomikas stabilizēšanās un aplēses, ka ASV tautsaimniecība patiesībā varētu nemaz nebūt tik spēcīga.

Negatīvā ietekme uz omu

Ja tomēr notiek tirdzniecības karu eskalēšanās, tas nebūs labi globālajai tautsaimniecībai. Pieejamie dati liecina, ka ASV eksports uz Ķīnu šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā sarucis par 30%, bet Ķīnas eksports uz ASV – par 9%. Britu bankas Barclays ekonomisti lēš, ka jaunie tarifi Ķīnas ekonomikas izaugsmi varētu apcirpt aptuveni par pusprocentpunktu. Lielākas bažas ir par ietekmi, ko viss notiekošais var atstāt uz biznesa noskaņojumu. Ja nākotne ir neskaidrāka, tad gan uzņēmēji negrib īsti ieguldīt, gan sarežģījās finansēšanas nosacījumi. Tālāk sāk griezties recesijas aplis - vispārēja atturība nozīmē, ka izaugsme galu galā ir vēl zemāka. Kopumā plašāku tirdzniecības karu gadījumā daudzās pasaules valstīs var būt vērojama ekonomikas lejupslīde. Pagaidām par kādu krīzi runāt ir pāragri, lai gan tā pēc definīcijas parasti sevi mēdz pieteikt visai negaidīti.

Pēdējā laikā riska zonā jau iebraukusi Eiropa, kuras ekonomika salīdzinoši bremzējusies spējāk. Ir spriedumi, ka te var materializēties tā saucamais Japānas deflācijas/ļoti zemas inflācijas scenārijs.

Ja Ķīnas ekonomikas izaugsme atslābst straujāk, tad grūtāki laiki var gaidīt Eiropas eksportētājus. Tieši ASV un Ķīna tiem ir divi paši lielākie tirgi. Nav arī izslēgts, ka ASV kādā brīdī tarifu cīņas var pārcelt uz Eiropu - sevišķi tad, ja būs kādi pieradījumi, ka notiekošo ASV - Ķīnas strīdu atsevišķi Eiropas eksportētāji mēģina izmantot savā labā. Tāpat Eiropas bizness ar ASV eksporta preču ražošanu nodarbojas tajā pašā Ķīnā. Vecā kontinenta globālās kompānijas pastarpināti var nonākt pa sitienam arī Ķīnas tarifu pretpasākumiem ASV.

Eirozonas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā izrādījās augusi vien par 1,2%, kas gan bija nedaudz vairāk, nekā pirms tam vidēji prognozēts. Jau ziņots, ka negatīvā ziņā izcēlusies Latvija - mūsu valsts ekonomika pirmajā ceturksnī gada skatījumā augusi par 2,8% (ceturksni iepriekš tas bija 5,1%) un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pat nedaudz sarukusi.

Akcijas sarūk

Svaigākie notikumu pavērsieni nav patikuši arī Volstrītai. ASV-Ķīnas tirdzniecības līgumiem paliekot runu līmenī, finanšu tirgus šāda neskaidrība nesajūsmina. Rezultātā ASV akcijas maijā atkāpušās no rekordiem, un pa mīnusiem dzīvojās arī lielākā daļa Eiropas valstu akciju.

Pagaidām panika vēl nav vērojama, jo, šķiet, valda ticība tam, ka ne ASV, ne Ķīna galu galā tomēr negrib pieļaut kādus postošākus scenārijus. Sarunas turpinās un, kamēr tas tā ir, finanšu tirgi saglabā nosacītu mieru. «Akcijām nupat bijis viens no labākajiem gada startiem 30 gados. Tomēr liela daļa no labajām ziņām to cenā ir jau ievērtētas. Pagrieziens ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās nozīmē jaunu neskaidrību. Ir grūti pateikt - kas ir patiesība, kas baumas un kas spekulācijas,» situāciju apraksta ASV investīciju bankas Morgan Stanley analītiķi. Tie arī piebilst, ka jaunie ASV tarifi varētu būt vien pagaidu.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksa vērtība joprojām palēkusies gandrīz par 15% un pārsniegusi daudzu analītiķu gada beigu paredzējumus.