Ja ārvalstu studentiem atļaus strādāt 40 stundas nedēļā, tiks apdraudēti augstskolu starptautiskie kvalitātes reitingi, rezultātā varētu ciest izglītības eksports

Augstākā izglītība

Tā uzskata liela daļa DB aptaujāto mācību iestāžu vadītāju. Turklāt, ja tiks pieņemtas izmaiņas Imigrācijas likumā, palielināsies nelegālās imigrācijas risks, ar ko mazskaitlīgās konsulārās un imigrācijas iestādes var netikt galā. Savukārt uzņēmējiem izmaiņas likumā palīdzēs risināt samilzušās darbaspēka problēmas.

Saeimas vairākums ir konceptuāli atbalstījis atsevišķu partijas KPV LV deputātu rosinājumu dubultot atļauto darba stundu skaitu Latvijā studējošajiem ārzemniekiem. Imigrācijas likumā rosināts noteikt, ka nepieciešams grozīt atbilstošos noteikumus, lai jau no nākamā akadēmiskā gada ārzemniekiem, kuriem ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja vai vīza sakarā ar studijām vai studiju apmaiņu Latvijā akreditētā izglītības iestādē, būtu tiesības strādāt 40 stundas nedēļā. Grozījumi valdības noteikumos ir jāveic līdz 1. jūlijam. Tie iesniegti, lai sakārtotu un normalizētu situāciju ar ārzemju studentu nodarbināšanu. Lielākoties studenti strādā daudz vairāk nekā pašlaik atļautās 20 stundas nedēļā, taču darba devējs grāmatvedībā atspoguļo tikai atļauto darba laiku. Tas neveicina ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanos valstī. Izmaiņu virzītāji norāda, ka prettiesiski nodarbināto ārzemju studentu skaits ir tik liels, ka loģiskāk būtu sakārtot regulējumu, nevis kontrolēt komersantus, kuri ierobežojumus neievēro.

Cietīs sekmes

Biznesa augstskola Turība ir viena no augstākās izglītības iestādēm, kas ārvalstu studentu nodarbinātības jomā aicinājusi Saeimu saglabāt esošo regulējumu – 20 stundas nedēļā bakalaura līmeņa studentiem un 40 stundas – maģistrantūras studentiem. «Studentu pamatmērķis ir izglītības iegūšana, un darba iespējas nav primārais. Protams, ir atsevišķi studenti, kuri to var savienot, bet ir arī tādi, kuri jau šobrīd norāda, ka arī 20 darba stundas nedēļā atstāj ietekmi uz studiju kvalitāti. Jauniešiem, kuri atbrauc pie mums studēt, tiek piešķirta termiņuzturēšanās atļauja vai vīza sakarā ar studijām vai studiju apmaiņu Latvijā akreditētā izglītības iestādē, tāpēc ir būtiski nepadarīt viņus par viesstrādniekiem,» pauž augstskolas rektors un valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis. Arī Latvijas Universitāte (LU) lūgs Saeimas deputātiem apturēt Imigrācijas likuma grozījumus. «Ja ārvalstu studenti varēs strādāt 40 stundas nedēļā, pastāv risks, ka universitātes var piedzīvot kritumu starptautiskajos reitingos. Turklāt, ja viņiem būs viegli atrast darbu un tas nebūs saistīts ar viņu studiju jomu, daļai noteikti cietīs studiju rezultāti,» ir pārliecināts LU rektors Indriķis Muižnieks. Viņš uzskata, ka šādi grozījumi var tikt izmantoti, lai ievestu darbaspēku. «Ārzemniekiem būs izdevīgāk braukt uz Latviju strādāt, nevis studēt. Būtiski palielināsies iespēja izmantot augstskolas migrācijas interesēm,» viņš pieļauj. Arī A. Baumanis uzskata, ka var rasties risks pazemināt Latvijas starptautisko izglītības kvalitātes reitingu. «Sekas izjutīs izglītības eksports, kas tautsaimniecībai ir būtisks. Apzināmies, ka šobrīd liela daļa uzņēmumu saskaras ar darbaspēka trūkumu. 2019. gada sākumā 77,7% uzņēmēju uzskatījuši, ka darbaspēka pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Tomēr ir jānošķir ārvalstu studentu nodarbinātība un darbaspēka trūkuma problēmas risināšana. Darbaspēka trūkums jārisina ar apņēmīgiem un konkrētiem lēmumiem, piemēram, mobilitātes atbalstu nodarbinātības pieejamības veicināšanai, kompetenču centru veidošanu profesionālajai pārkvalifikācijai, kā arī nodrošinot ciešāku izglītības satura un darba tirgus sasaisti, sekmējot darba dēvēju iesaisti jau topošo speciālistu sagatavošanas procesā,» rosina A. Baumanis.

Liela nozīme ir katras augstskolas atlases mehānismiem. «Studēt gribētāju ir daudz, un katra augstākās izglītības iestāde var lemt par viena vai otra potenciālā studenta uzņemšanu. Turības atlases principi ir stingri, tāpēc uzņemto ārvalstu studentu skaits ik gadu ir četras vai piecas reizes mazāks nekā to jauniešu skaits, kuri piesakās studijām,» informē A. Baumanis.

Par daudz arī vietējiem

Grozījumi nav nepieciešami – īpaši pamatstudijās, kad tiek iegūtas pamatzināšanas attiecīgajā nozarē, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks Igors Tipāns. «Maģistranti un doktoranti jau tagad var strādāt pilnu laiku, t.i., 40 stundas nedēļā – tur situācija ir pavisam cita, jo jāiegūst nepieciešamās praktiskās zināšanas. Atļaut strādāt pilnu laiku bakalauriem nozīmē graut izglītības pamatus. Būtībā tas ir jautājums ne tikai par ārzemju studentiem, bet arī par Latvijas studentiem. Ir taču skaidrs, ka nevar strādāt vismaz 8 stundas dienā un vēl nopietni studēt pilnu laiku. Ja kāds saka, ka tas ir iespējams, tad ir jājautā – kas gan tās ir par studijām un kas gan tas ir par darbu?» viņš uzsver. Studijas ir primāras, un tikai tad – darbs. I. Tipāns atzīst, ka šis nav mazsvarīgs jautājums, arī domājot par Latvijas augstākās izglītības attīstību kopumā. «Vai spējam noturēt augsta līmeņa izglītību, Latviju bagātinot ar augsta līmeņa vietējiem un ārzemju speciālistiem, vai arī ražojam kebabu cepējus un viesnīcu istabenes, kuras strādā, bet vispār mazliet arī mācās? Ja pieļausim šo mazliet izglītību, kāds būs Latvijas augstākās izglītības prestižs jau pēc dažiem gadiem?» jautā RTU rektora vietnieks. Viņš ir gandarīts, ka Latvijā ir augstskolas, kuras apzinās, ka prasību latiņu nevajag nolaist.

Viņš pauž cerību, ka Saeima neizvēlēsies graut augstākās izglītības eksportu – nozari, kura Latvijā ienesot vismaz tikpat cik farmaceitiskā rūpniecība. «Ja tiks pieņemtas izmaiņas Imigrācijas likumā, palielināsies nelegālās imigrācijas risks, ar ko mazskaitlīgās konsulārās un imigrācijas iestādes var netikt galā. Kāda jēga skriet pa Krievijas – Latvijas pierobežas mežiem, ja var mācīties,» rezumē RTU rektora vietnieks.

Jāstrādā tandēmā

Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) nostāja ir līdzīga. RSU rektors Aigars Pētersons saka: «Strādājot pilnu darba nedēļu, var ciest studiju kvalitāte, kas atstās negatīvu iespaidu gan uz studentu izglītību un karjeru nākotnē, gan uz Latvijas reputāciju izglītības eksporta jomā.» RSU ir izglītības eksporta līderis ar Baltijā lielāko ārvalstu studentu skaitu (2330 uz šī akadēmiskā gada pavasara semestra sākumu), un plānotie Imigrācijas likuma grozījumi augstskolu neietekmēs. Tie attiecināmi uz trešo valstu pilsoņiem, bet RSU lielākā daļa studentu nāk no ES un Eiropas Ekonomikas zonas. Šie grozījumi attiecas uz koledžas un bakalaura līmeņa studentiem, bet medicīnas un zobārstniecības programmas, kurās studē RSU ārvalstu studenti, tiek pielīdzinātas maģistra studiju programmām (otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma).

Šādi grozījumi bija nepieciešami maģistrantūras studentiem jau no 1. kursa un doktorantiem, pauž Ārvalstu investoru padomes Latvijā Izglītības darba grupas vadītājs un Rīgas Biznesa skolas (RBS) asociētais profesors Klaudio Rivera (Claudio Rivera), tomēr viņš nav pārliecināts, ka tas ir nepieciešams bakalauriem, kuru uzturēšanās mērķis Latvijā ir studijas. «Iespēja strādāt pilnu slodzi un sajust brīvību ir visiem jauniešiem – gan vietējiem studentiem, gan ārzemju. Un tas ir saprotami. Nepieciešamība vai kārdinājums kļūt patstāvīgam, nodrošināt sevi, apmaksāt studijas vai palīdzēt ģimenei ir neapšaubāmi pievilcīgs un pat neatvairāms stimuls,» spriež K. Rivera, atzīstot, ka daudz kas ir atkarīgs no studenta ambīcijām un augstskolas noteikumiem. RBS bakalaura studentiem neiesaka domāt par darbu studiju laikā, bet piedāvā tādu iespēju vasaras brīvlaikā.

Var atbirt

Visu laiku ir jūtama ārvalstu studentu interese par nodarbinātības iespējām, izvēloties studijas Latvijā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), jo ne visi ārvalstu studenti un viņu vecāki ir tik materiāli nodrošināti, lai varētu segt studiju maksu un papildus arī uzturēšanās izdevumus, atzīst LLU Starptautiskās sadarbības centra vadītājs Voldemārs Bariss. LLU nodarbināto ārvalstu studentu īpatsvars ir minimāls, ko ietekmē fakts, ka Jelgavā iespējas ārvalstniekiem ir ierobežotas. Izņēmums ir IT kompānijas, kurās bieži vien darba valoda ir angļu valoda un kurās studējošie jau studiju laikā iziet praksi un sāk strādāt. «Līdz šim likumā noteiktās 20 stundas nedēļā bija pietiekamas, bet būtu vēlams šī jautājuma risināšanā ievērot diferencētu pieeju un noteikt, kurā izglītības līmenī studējošajiem varētu ļaut strādāt 40 stundas nedēļā, bet kurā līmenī – šobrīd paredzētās 20 stundas. Studijas maģistrantūrā parasti tiek organizētas īpašā režīmā – pēc darba laika beigām un sestdienās, un šajā gadījumā 40 stundas darbam varētu būt iespējamas. Taču tas diez vai būtu iespējams pamatstudijās, jo tādējādi pienesumu studiju kvalitātei tas nedotu,» spriež V. Bariss. Grozījumu īstenošanas gadījumā LLU nebūs būtisku problēmu, taču ir risks saskarties ar lielāku studentu atbirumu. Turklāt pilnu darbadienu nodarbinātam studentam var pazemināties studiju kvalitāte. «Kas saistās ar bažām par to, ka ārvalstu studenti universitātes varētu izmantot tikai kā tramplīnus, lai iegūtu uzturēšanas atļauju Latvijā un sāktu strādāt, varu teikt, ka legāli šāda situācija nav iespējama – studenta uzturēšanās atļauja ir derīga tikai tik ilgi, kamēr viņš sekmīgi turpina studiju procesu. Tiklīdz ārvalstu students tiek eksmatrikulēts, uzreiz ziņojam atbildīgajām institūcijām un viņam tiek anulēta uzturēšanās atļauja,» skaidro V. Bariss.