Eksperti iesaka būt piesardzīgākiem un norāda, ka ekonomikas optimistiskais scenārijs cenās var būt ietverts

finanšu tirgus

Maijs finanšu tirgos sācies uz nepārliecinošas nots, kur daudzus sabaidījuši jauni neskaidrības uzplūdi ASV–Ķīnas tirdzniecības sarunās. Ekonomikas aktivitātei neko labu nesola tas, ka gigantisku tautsaimniecību savstarpējās tarifu cīņas kļūst vēl spraigākas. Rezultātā uzreiz tiek spriests par to, vai tikai nav pienācis tas infekcijas punkts, kad būs vērojams kaut kas līdzīgs vērtības korekcijai pēc daudziem riska aktīviem cenu ziņā izcilā gada sākuma. Galu galā vēl nesen likmes tika liktas uz daudzmaz drīzu un skaidru ASV–Ķīnas jaunā tirdzniecības līguma noslēgšanu.

Daži tirgus analītiķi ar riskantām likmēm iesaka būt piesardzīgiem. «Kas zemu krīt, tas augstu kāpj – galvenais šā gada panākumu priekšnosacījums bija pērnā gada nogales pārmērīgie kritumi. Cenām arvien kāpjot, akciju atdeves potenciāls nākamajiem trīs līdz sešiem mēnešiem strauji mazinās. Novērtējumi atkal kļuvuši «dārgi», it īpaši ASV. Akciju tirgos jau «iecenots» pasaules ekonomikas attīstības optimistiskais scenārijs, kas ir nedaudz pārgalvīgi, ņemot vērā arvien vārgāko makro pulsu,» teikts, piemēram, CBL Asset Management ekspertu svaigākajā investīciju apskatā.

Jau ievērtēts

Vēl aprīlī turpinājās cenu pieaugums un cenu svārstīgums bija ārkārtīgi zems. Galvenais cenu izaugsmes virzītājspēks bija pazīmes, ka, iespējams, globālā ekonomika vairs neturpina pasliktināties. Vēl viens atbalstošais faktors bija 1. ceturkšņa uzņēmumu finanšu rezultāti – kopumā peļņas rādītāji bija nedaudz labāki, nekā prognozēts. Lai arī peļņas izaugsme bija vien pāris procentu, kas nav īpaši augsts rādītājs, analītiķu kopums tomēr gaidīja peļņas kritumu. Rezultātā ASV akcijas spēja aizsniegties līdz jauniem rekordiem. «Tātad vidējais investors pēdējā laikā ir bijis patīkami satraukts, kas ļāvis tirgum pakāpties vēl augstāk. Vērtējot pēc vairākiem noskaņojuma indikatoriem, optimisms maija sākumā bija augstāks, ja salīdzina ar iepriekšējo cenu virsotni pagājušā gada septembrī. Noskaņojumam palīdzēja signāli no lielākajām centrālajām bankām. Tās devušas mājienus, ka ekonomiku (jeb precīzāk – inflāciju) bremzējoši pasākumi šobrīd nav dienas kārtībā. Drīzāk tieši otrādi – nākamie soļi varētu būt stimulēšanas virzienā, kas būtu procentu likmju samazināšana, kvantitatīvā stimulēšana, iepērkot finanšu aktīvus, vai kādi citi radoši pasākumi. Ņemot vērā, ka inflācija kopumā šobrīd saglabājas zema, šādi papildu stimulējoši pasākumi tiešām ir visai iespējami,» skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs Atis Krūmiņš.

Arī viņš atklāj, ka, neskatoties uz centrālo banku labvēlību attiecībā pret finanšu tirgiem un ekonomiku, investīciju stratēģija šobrīd paredz saglabāt piesardzību un samazināt riska līmeni. «Mūsuprāt, vairums pozitīvo faktoru ietekme lielā mērā ir jau ievērtēta. Citādi būtu grūti izskaidrot pēdējo mēnešu cenu pieaugumu. Bet riski, tieši otrādi, neatspoguļojas akciju cenās. Akciju tirgus līmeņi norāda uz mazu risku piepildīšanās varbūtību,» teic Luminor speciālists.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka, neskatoties uz neseno stabilizēšanos, globālā ekonomikas aina joprojām ir trausla. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) globālais vadošo indikatoru apkopojums (LEI) ir samazinājies jau 15 mēnešus pēc kārtas, un globālais ražošanas PMI (Purchasing Managers Index) turpina samazināties jau 16 mēnešus. Rezultātā tas vien par mata tiesu atrodas virs tā līmeņa, kas jau liecinātu par negatīvu ekonomikas izaugsmi. Vērtējot atsevišķas valstis, Ķīnas ražošanas PMI, kurš uzrādīja veselīgu uzlabojumu martā, aprīlī neesot turpinājis šādu tendenci un ir pazeminājies (zem marta līmeņa). Kopumā PMI indikatori vairākos lielos reģionos liecina par ekonomikas samazināšanās tendenci. Izņēmums gan esot ASV, kur indikatori pagaidām saglabājas pieauguma teritorijā. Tiesa gan, arī tur tie liek domāt par izteiktu izaugsmes palēnināšanos.

«Virspusēji vērtējot ASV IKP pieaugumu 3,2% apmērā, var likties, ka tas ir spēcīgs. Tomēr, iedziļinoties pieauguma struktūrā, var redzēt, ka privātais preču patēriņš piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2011. gada, tajā skaitā ilglietošanas preču patēriņš piedzīvoja lielāko samazinājumu kopš 2009. gada. Papildus, ja izslēgtu importa krituma, valdības izdevumu un pieaugošu krājumu ietekmi, ekonomikas izaugsme samazinātos līdz vājākajai kopš 2013. gada. Proti, IKP datu struktūra norāda uz vispārīgu vājumu, kuru, mūsuprāt, akciju tirgi šobrīd ignorē. Ir vērts atcerēties, ka joprojām nav noslēgta ASV un Ķīnas tirdzniecības vienošanās. Turklāt pēc četru mēnešu nepārtrauktiem mierinājumiem, ka vienošanās noslēgšanas brīdis tuvojas, maija sākumā prezidents Tramps paziņojis, ka 10. maijā tarifi tiks paaugstināti precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Uz rakstīšanas brīdi nebija skaidrs – tā ir sarunu taktika vai prezidenta tvīti ir priekšvēstnesis sarunu sabrukumam un ieilgstošam tirdzniecības karam. Tomēr jebkurš scenārijs, ka sarunu iznākums nav pilnīgi veiksmīgs, mūsuprāt, ilgu laiku neatspoguļojās akciju cenās,» lēš A. Krūmiņš.

Atgādina 2000. un 2007. gadu

Saistībā ar starptautisko tirdzniecību var vēl pieminēt, ka Trampa administrācija sūtījusi draudīgus signālus arī Eiropas virzienā. Tāpēc nav izslēgts, ka pēc Ķīnas ASV pastiprināti pievērsīsies šāda rakstura jautājumu risināšanai ar Eiropu. Tas globālajai ekonomikai un akciju tirgiem radītu papildu neskaidrību.

Pašlaik daudzu pamata pieņēmums ir, ka globālā tautsaimniecība atrodas vēlīnajā ekonomikas ciklā. A. Krūmiņš izceļ, ka šim periodam ir zināmas līdzības ar 2000. un 2007. gadu. Par to liecinot obligāciju ienesīguma līknes, zemais bezdarbs, patērētāju pārliecība un ASV Federālo rezervju sistēmas procentu likmju cikls. Šie faktori liek būt papildu piesardzīgiem, jo iepriekš minēto risku materializēšanās varot izraisīt lielāku ekonomikas vājumu, ja salīdzina ar to, kā bijis ierasts pēdējos gados. «Tomēr, ir jāuzsver, ka šie paši riski beigās var palikt tikai riski un nematerializēties. Mūsu kvantitatīvais investīciju modelis signalizē, ka šī brīža tirgus tendence ir spēcīga, kas var turpināties arī gada otrajā pusē. Šobrīd portfeļos mēs turam paaugstinātus naudas atlikumus. Iegādājamies arī fondus, kas iegulda kompānijās ar augstu dividenžu ienesīgumu. Šis akciju tirgus segments ir relatīvi lēts, ja salīdzina ar pārējiem, un vēsturiski sniedz salīdzinoši labu atdevi vēlā ekonomikas ciklā. Tas arī var sniegt labāku aizsardzību pieaugošu tirgus svārstību laikos,» uzskata Luminor analītiķis.