Zemāk planē daudzu izejvielu cena; būtiski lētākas kļuvušas arī pārtikas izejvielas

izejvielas

ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu pairšana pasliktinājusi finanšu tirgus dalībnieku omu. Rezultātā daudzu riska aktīvu cena sarūk, un šajā ziņā izejvielas nav nekāds izņēmums. Piemēram, rūpniecisko metālu tirgus flagmaņa – vara – vērtība Londonas preču biržā kopš pagājušā mēneša vidus samazinājusies jau vairāk nekā par 7% un pietuvojusies sešu tūkst. ASV dolāru par tonnu atzīmei. Lētāks preču biržā kļuvis arī alumīnijs, alva, niķelis, cinks un svins. Tāpat jau trīs nedēļas stājies naftas cenas pieaugums. Šo pirmdien Brent jēlnaftas vērtība dzīvojās ap 71,5 ASV dolāru par barelu atzīmi. Vēl nesen tā tuvojās 75 ASV dolāriem par barelu.

Zemāk planē arī vairāku pārtikas izejvielu cena. ASV preču biržā sojas pupiņu vērtība pusotra mēneša laikā samazinājusies par 11%. Ir sarukusi gan kviešu, gan kukurūzas nākotnes piegāžu līgumu cena. Piemēram, kviešu cena ASV pašlaik ir par 16% zemāka, nekā tā bija gada sākumā.

No pagājušās piektdienas ASV noteikusi jaunus tarifus 25% apmērā Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā (tie tika paaugstināti no 10%). Visai iespējams ir tas, ka jau drīz ASV noteiks papildu tarifus pilnīgi visam Ķīnas importam. Pieejamā informācija liecina, ka uz jautājuma zīmes ir Ķīnas imports (uz ASV) vēl atlikušo 300 miljardu eiro vērtībā. Attiecīgi šiem soļiem pretsitienus solījusi izdarīt arī Ķīna.

Metāli un nafta

Populāri prognozēt, ka, tirdzniecības karu tēmai paliekot neatrisinātai, izejvielu cena var turpināt sarukt. Tas tā droši vien būs tad, ja augošajam protekcionismam būs pa spēkam apcirpt Ķīnas un visas pasaules ekonomisko izaugsmi. «Metāli ir visievainojamākie. Tiesa gan, tāda būs arī nafta,» piebilst, piemēram, Commonwealth Bank of Australia analītiķi.

Galu galā Ķīna ir lielākā metālu patērētāja – šī valsts ir atbildīga aptuveni par pusi pasaules vara, niķeļa, tērauda un alumīnija patēriņa. Jau ziņots – pastāv pieņēmums, ka par ekonomikas stāvokli priekšlaicīgi var liecināt tas, kas notiek rūpniecisko metālu tirgū. Piemēram, lai uzceltu māju vai saražotu automašīnu, ir nepieciešams varš. Arī daudzu citu reālu, fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos.

Pēdējā laikā pasaules lielāko ekonomiku dati jau tā nav bijuši diez ko pārliecinoši. Tiesa gan, šajā pašā laikā tie arī nav bijuši tik ļoti dramatiski slikti, lai visi gaidītu neizbēgamu un drīzu recesiju. Citiem vārdiem sakot, ekonomika bremzējas, bet lielākā daļa cer, ka tā vēl kādu laiku paliks uz mēreni augšupvērstas trajektorijas.

Vājākai pasaules ekonomikai vajadzētu nozīmēt arī nepārliecinošāku pieprasījumu pēc enerģijas. Par zināmām tirgus dalībnieku šaubām liecina arī naftas cenas uzvedība, kas atkāpusies no savām nesenajām virsotnēm. Būtībā jāatmet gaidas par drīzāku tirdzniecības saasinājumu nogludināšanos, kas ekonomikas gaidu glāzei liek izskatīties vairāk kā pustukšai.

Naftas tirgū gan nekad viss nav tik vienkārši, un pēdējā laikā šī resursa piedāvājuma pusē iztrūcis Venecuēlas, Irānas un Lībijas melnais zelts. Naftas cenu augstāk izdevies novest Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un Krievijas sadarbībai, kas pamatā paredz apzinātu melnā zelta ieguves jaudu aizturēšanu. Līdz ar ASV centieniem izolēt Irānu, spriedze vēl palielinājusies arī Ormuza līcī, pa kuru plūst aptuveni piektā daļa no pasaulē tirgotās naftas. Pašlaik ir spekulācijas, ka ģeopolitiskais saspīlējums var novest pie šā reģiona līderu un ASV sadursmēm. Šādu iespējamību nupat izgaismojis Saūda Arābijas paziņojums, ka notikuši uzbrukumi diviem tās naftas tankkuģiem.

Lētāka pārtika

ASV ir nozīmīga vairāku pārtikas izejvielu eksportētāja, bet Ķīna – uzpircēja. Ja šīs valstis apmainās ar vēl tālākiem savstarpējiem tarifiem, tad, piemēram, ASV sastādītajām sojas pupiņām visa notiekošā ietekmē var nebūt pietiekama noieta (ASV sojas pupiņu audzētāji aptuveni pusi no savas ražas ved uz Ķīnu). ASV jau noteiktajiem tarifiem Ķīna izdarījusi pretsitienus tieši pa ASV lauksaimniecības izejvielu eksporta sektoru. Tas ir trieciens tām ASV teritorijām, kur koncentrējušies Donalda Trampa atbalstītāji (Ķīna ASV sojas pupām noteikusi pati savu papildu 25% lielu importa tarifu). Vēl viens būtisks apstāklis ir tas, ka Ķīnā turpinās cūku mēris un sojas pupiņas tiek izmantotas šo dzīvnieku barības ražošanā. Ganāmpulku izkaušana nozīmē, ka pēc tām ir mazāks arī šāda veida pieprasījums.

Katrā ziņā sojas pupu cenu sabrukums ir visai ievērojams. Šobrīd to cena atrodas pie astoņiem ASV dolāriem par bušeli. Tas ir viszemāk vairāk nekā 10 gadu laikā, un kopš sava 2012. gada cenu rekorda sojas pupiņu cena ASV preču biržā ir sarukusi par 55%. Piemēram, Financial Times ASV Aiovas Universitātes pētnieki stāsta, ka rezultātā daudziem lauksaimniekiem sojas pupiņas jāpārdod zem paš- izmaksas, kas lielā daļā gadījumu esot no 8,86 ASV dolāriem līdz 9,21 ASV dolāram par bušeli.

Pastāv risks, ka no izejvielām sojas pupiņu tirgus nebūs vienīgais cīņas lauks un pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam,» kad dažādiem šādiem produktiem tiek noteikti jauni tarifi. Proti, «tirdzniecības kariņi» pāraug «pārtikas kariņos». Jau ziņots – tirgū notiek pārbīdes, un, augot neskaidrībai un dažādām valstīm mēģinot vienai otrai kaut kādā veidā iezāģēt (un pārtikas tirgus ir labs ierocis, jo sekas ir ātri jūtamas), arī cenu izmaiņas var būt visai straujas un neparedzamas.

Šādos laikos gan kādus caurumus var mēģināt aizpildīt tie, kuri daudzmaz veiksmīgi spēs izstūrēt cauri nemierīgajiem valstu savstarpējo tarifu ūdeņiem. Tai pašai Ķīnai ēst vajadzēs, un tā pārtikas izejvielu importa ziņā pastiprināti lūkosies uz citiem «ne-ASV» šī tirgus spēlētājiem.

Jāpiebilst, ka pēdējā laikā daudzu pārtikas izejvielu cenai sarukt palīdz arī optimistiskākas ražas prognozes – laika apstākļi vadošajos pasaules ražas reģionos tiek pamatā vērtēti kā labi.

Pagaidām ierindas patērētājam šādas tendences izskatās labvēlīgas (cerības uz mazāku pārtikas inflāciju). Cits stāsts ir graudaugu lauksaimniekiem, kuriem patīk augstāka cena. Apvienoto Nāciju (UN Food and Agricultural Organization jeb FAO) dati liecina, ka aprīlī šīs organizācijas apkopotais globālais pārtikas cenu indekss gada laikā samazinājies par 2,3%. FAO paredz, ka šā gada laikā gandrīz par 10% var sarukt pasaules valstu kafijas, tējas, kakao un augu eļļu importa rēķini.