Transporta iepakojums Ar ātru servisu, atbilstošu cenas korekciju un tehnoloģisko priekšrocību industriālā koka iepakojuma ražotājs SIA Pēterkoks plāno pārlaist šo kokrūpniecības nozarei negaidīti vēso gadu

Uzņēmuma īpašnieki un vienlaikus pārdošanas speciālisti Renārs Ābols un Mārtiņš Bumbieris pašlaik uz nozarē notiekošo raugās piesardzīgi. Skaidrs, ka globālajām tirgus tendencēm pakļautie eksportētāji pirmie nenovēršami izjūt iestājušos vilkmes trūkumu.

Vairs nevārās

Daži mēneši ir pārāk īss periods, lai atbildētu uz šī brīža lielo jautājumu, kā tālāk rīkoties. «Vai ar cenas korekciju saglabāt esošo apjomu, varbūt to pat iespējams palielināt, vai tomēr ir cenas korekcija uz leju un arī jāzaudē esošais apjoms,» tā M. Bumbieris raugās uz situāciju, ko R. Ābols raksturo: gāze kuras, bet katliņā ūdens nevārās.

Līdz ar to arī uz finanšu prognozēm jāskatās bez rozā brillēm. Ņemot vērā tirgus situāciju, Pēterkoks šo gadu plāno ar krītošu peļņu un apgrozījuma samazinājumu 10–20% apmērā. Uzmanīgi vērojot globālo tirgus situāciju, uzdevums ir gan noturēt esošos klientus, gan piesaistīt jaunus ar ātrāku reakcijas laiku, servisu, materiāliem, kā arī veikt atbilstošu cenu korekciju.

Jāpiebilst, ka iepriekšējais periods kokrūpniekiem bija ražīgāks, kad produkts bija salīdzinoši dārgāks, bet šogad apgrozījuma kritumu ietekmēs produkta cenas korekcija uz leju un tirgus apjoma sarukums. «Sajūtu līmenī, šķiet, neviens nebija gatavs tik straujam cenas kritumam. Zāģmateriālu eksportētājiem tā varētu būt pat 20–30% apmērā, mums – ap 10–15%,» spriež M. Bumbieris.

Lai kopumā šajos apstākļos noturētu savu vietu zem saules, nepieciešams liels darbs, ko, sporta terminoloģijā runājot, Pēterkoka vadītāji dēvē par maratonu, nevis sprintu. Reizēm diskusijas par kādu projektu norit pat pāris gadu, un tikai trešajā sākas iepakojuma piegāde.

Un vēl M. Bumbieris un R. Ābols uzņēmējiem iesaka vairāk koncentrēties uz savu nišu un pamatkompetenci, lielākai darba efektivitātei likt lietā savas specifiskās zināšanas.

Bieza āda

Uzņēmums savu nišu iekaro jau 12 gadu, un šī nav pirmā reize, kad josta jāsavelk ciešāk. Viens no sarežģītākajiem posmiem bija 2008. un 2009. (krīzes) gads. Tieši tajā laikā Pēterkoks atvēzējās biznesam. (Un arī tagad nav izslēgts, ka dažiem jāpārtrauc ražot koksnes izstrādājumus, kas nedod peļņu.)

«Sākām strādāt smagākajā punktā, kad mūsu produkciju nevienam nevajadzēja, un tas iemācīja strādāt, nevis lēkt līdzi ballītei,» bilst Pēterkoka vadība. Tās trumpis ir labas svešvalodas zināšanas un noslīpēta, intensīva komunikācija ar starptautiskajiem partneriem.

Nākotnes ambīcija ir vairāk kļūt par labiem partneriem un kvalitatīva servisa sniedzējiem arī Latvijas rūpniekiem. «Katram klientam varam nodrošināt pilnu koka iepakojuma servisu 3–4 dienu laikā. Pat ātrāk.»

Toties ar lieku greznību šogad nevarēs aizrauties. Investīcijas līdz 200 tūkst. eiro tiks ieguldītas vien papildu stāvlaukuma/uzglabāšanas laukuma ierīkošanai. Uzņēmums kopumā cenšas minimāli investēt iekārtās.

«Šobrīd esam mehanizācijas līmenī, skatoties, ko var automatizēt. To nemaz nevar izdarīt specializētā iepakojuma ražošanā, jo tas ir mazās sērijās,» paskaidro M. Bumbieris. Industrija arī neprasa neko ultramodernu. Svarīgākais ir grīdas klājums, līdzenums, kas saistās ar operativitāti.

Sīva konkurence

No Pēterkoka saražotās produkcijas tikai aptuveni 20% paliek Latvijā, bet pārējais tiek eksportēts uz Rietumeiropu, kur šis gads sācies ar nozarei salīdzinoši stagnējošu stāvokli un produkcijas piesātinājumu. Gadā uzņēmums uz ārzemēm izved ap 1,5 miljoniem palešu vienību, mēnesī uzkraujot produkciju eksportam aptuveni 100 kravas automašīnās. Lai arī pēc «ballītes» iepriekš tagad «mūzika jāpagriež klusāk», uzņēmēji tieši Eiropas tirgu saredz kā mājas, kur strādāt. Tas ir tuvs, pieejams, bagāts, ar lielām ražošanas jaudām, tai pašā laikā arī ar milzīgu sāncensību. Atsevišķos segmentos Pēterkoks konkurē ne vien ar Baltijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Polijas uzņēmumiem, bet arī ar pasaules līmeņa piegādātājiem. Turklāt, kā piebilst R. Ābols, ņemot vērā pēdējo gadu manāmo atalgojuma kāpumu Latvijā, tirgū parādās arvien vairāk produktu, kurus, piemēram, Vācijas kolēģi spēj saražot lētāk. «Taču esam konkurētspējīgi. Lielākā problēma Latvijā ir attieksme pret darbinieku. Mums pēdējos gados kadru mainības tikpat kā nav. Nodrošinām arī konkurētspējīgu atalgojumu.»

Pārstrādā gudri

Jāuzsver, ka uzņēmuma klients nav gala patērētājs. Koka iepakojumu izmanto rūpnīcas un dažāda veida ražotāji, lai varētu droši pārvietot, uzglabāt savu produkciju. Vienkāršoti tas ir koka paliktnis, ko redzam veikalos zem apelsīniem vai skrūvēm. Sarežģītāki iepakojumi ir kastes ar sānu aizsardzību. Daudzviet tās, sakrautas vairāku stāvu augstumā, ir neiztrūkstoša noliktavas sistēmas sastāvdaļa.

Ir vienreizējs un atkārtoti izmantojams iepakojums, kas ir masīvāks. Trešais iepakojuma veids ir ļoti specifiska konstrukcija, piemēram, amortizējoša, kas tiek ražota vienā vai pāris eksemplāros ar īpaši pielāgotiem materiāliem un pēc individuāliem rasējumiem. To izmanto dažādu vērtīgu iekārtu pārvietošanai. Tālab arī cenas amplitūda ir plaša: no 1,20 eiro līdz 500 eiro par vienību.

M. Bumbieris un R. Ābols min vairākas sava rūpala priekšrocības. Piemēram, koks ir universāls CO2 neitrāls materiāls, kam neeksistē temperatūras šoks. Galaprodukts ir ne vien videi draudzīgs, bet arī aukstuma vai trieciena ietekmē nesadrups. Izejmateriāls ir mežizstrādes blakusprodukts jeb zemākās kvalitātes koks, kam tiek piešķirts papildu dzīves cikls. Tiek izmantots viss pieejamais kokmateriāls. Pamatā alksnis, melnalksnis, bērzs, priede, egle u.c. Vismaz 95% sagādnieku ir Latvijas koka pārstrādātāji. SIA Pēterkoks vadība ir pārliecināta, ka koks un kūdra Latvijā ir dabas resurss, ko var gudri iegūt, gudri pārstrādāt un gudri eksportēt.