Investori nemierīgākos brīžos uzpērk zeltu

izejvielas

Daudzu riskantāku finanšu aktīvu cenai pēc spīdošā gada sākuma sākot pastiprināti šūpoties, par sevi atgādinājis drošais patvērums. Bieži vien kā pirmrindnieks šādu ieguldījumu ziņā tiek minēts zelts - tam nemierīgākos laikos tiek piedēvēta zināma spēja aizsargāt investoru bagātību. Arī šoreiz tā cena uzvedusies atšķirīgi – daudziem bažījoties par tirdzniecības karu eskalāciju, dzeltenā dārgmetāla vērtība pieaugusi aptuveni par 2% un sasniegusi 1300 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci.

Izskatās, ka tirdzniecības protekcionisma saasinājumi pasaulē varētu būt ilgāka parādība, kas analītiķiem var likt cirpt ekonomiku izaugsmes aplēses. Tāpat uz lēnīgākas ekonomikas fona, visticamāk, varam aizmirst par kādu procentu likmju palielināšanu no centrālo banku puses. Drīzāk otrādi – šobrīd tirgus dalībnieki sākuši gaidīt, ka dienas kārtībā būs ASV dolāru likmju pazemināšana. Tieši spriedumi par procentu likmju līmeni pagājušogad bija viens no galvenajiem pretvējiem šī metāla cenas pieauguma burās. Tad no centrālajām bankām tika gaidīta stingrāka monetārā politika, kam pēc definīcijas vajadzētu nākt komplektā ar augošām procentu likmēm, kas zeltu potenciāli padarītu mazāk konkurētspējīgu tādu finanšu aktīvu priekšā, kas investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus. Galu galā no zelta turēšanas investors var nopelnīt tikai ar tā vērtības pieaugumu – zelts nemaksā ne kādus procentus, ne dividendes.

Zeltam pats šā gada sākums padevās veiksmīgs, jo mainījās tirgus dalībnieku priekšstats par to, ko darīs tās pašas centrālās bankas. Tomēr februāra otrajā pusē tirgus dalībnieku nākotnes kristāla bumbā vairs netika samanīti kādi ļoti traģiski notikumi ekonomikai, kas mazināja pieprasījumu pēc šāda drošā patvēruma un drīzāk daudziem lika domāt par akciju iegādi. Šobrīd atkal izskatās, ka zeltam ir potenciāls īstermiņā turpināt kāpumu. Uz zelta vērtības izmaiņām investori likmi var likt ar SPDR Gold biržā tirgotā fonda palīdzību. Tāpat, ja šī dārgmetāla cena aug, tad labāk var klāties to kompāniju akcijām, kas nodarbojas ar tā ieguvi. Šādu uzņēmumu akciju veikumu apkopo VanEck Vectors Gold Miners ETF. Tā cena gada laikā gan ir sarukusi gandrīz par 9%.

Pēdējā laikā audzis arī pieprasījums pēc pašu drošāko valdību obligācijām. Rezultātā, piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šīs nedēļas pirmajā pusē bija noslīdējis līdz -0,073% atzīmei.

Jau ziņots, ka zelts tīri labi varētu iederēties kāda diversificēta portfeļa sastāvā. Ir cerības, ka tā cena uzvedīsies atšķirīgi no akciju cenām, tādējādi investoriem nodrošinot labas diversifikācijas iespējas. Zelts vēsturiski ir spējis pārdzīvot dažādas jukas, devalvācijas un augošu inflāciju. Zeltu par kaut kādu dižo miera ostu gan arī uzskatīt būtu visai kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas – pat vienas tirdzniecības sesijas ietvaros.