SIA 3D Strong ražotās oglekļa nanocaurulīšu piedevas 3D printeru materiāliem var palielināt to mehānisko izturību pat par 50%

Zinātne

«Oglekļa nanocaurulītes ir nākotnes tehnoloģija – pēc pieciem līdz desmit gadiem tās izmantos visur. Pagaidām ir problēma tās «izaudzēt» un pielietot dažādās jomās, kombinējot ar citiem ķīmiskiem elementiem. Taču mūsu zinātnieki jau 30 gadu strādā šajā jomā, un viņiem ir liela pieredze «audzēt» oglekļa nanocaurulītes. Viņi zina, kādus ķīmiskos elementus pievienot, lai iegūtu gaidīto efektu,» saka Marija Korabovska, SIA 3D Strong līdzdibinātāja. Idejas autori ir Novosibirskas Valsts Tehniskās universitātes zinātnieki, taču SIA 3D Strong līdzdibinātāja Marina Petričenko uzsver, ka zinātnes pārnese ir notikusi Latvijā. «Ambīcijas mums ir lielas. Gribētu būtu pasaules līderi oglekļa nanocaurulīšu ražošanā industriālajam pielietojumam. Ceru, ka ap mums būs dažādu saistīto produktu ražotnes, kur studenti, zinātnieki un citi uzņēmēji izstrādās jaunas tehnoloģijas,» pauž Marija.

Pieci grami

«Mūsdienās 3D printeru industrija piedzīvo stagnāciju, jo, lai arī ideju ir daudz, nav gana labu materiālu, ar ko strādāt. Tāpēc šobrīd 3D printerus pārsvarā izmanto tikai prototipēšanai. Mēs ceram, ka ar mūsu materiālu palīdzību varēs drukāt reālus produktus,» saka Marija. Piemēram, uz litru šķidrā 3D printēšanas materiāla var pievienot piecus gramus šī materiāla, kas ir 0,05% no kopējās masas, kas rezultātā var palielināt mehānisko izturību par vairāk nekā 50%. Šobrīd notiek testi, un ar potenciālo industriālo partneri jau ir noslēgts līgums 240 tūkstošu eiro vērtībā.

«Testi ir veikti, un esam gatavi izpildīt klientu pasūtījumus. Tagad galvenais izaicinājums ir atrast investīcijas un uzbūvēt ražotni. Mums ir maza laboratorijas apstākļu ražotne, kas nodrošina mūsu vajadzības pētniecībā un attīstībā, bet vajag plašākas ražošanas telpas,» saka Marina.

Dažādām nozarēm

«Esam izpētījušas, kā šis materiāls dod spēju stiprināt un uzlabot citus materiālus. Šī piedeva izmantojama dažādās nozarēs un materiālos. Piemēram, varam darboties arī autobūves industrijā un pievienot oglekļa nanocaurulītes plastmasas detaļām, padarot tās gandrīz tikpat izturīgas kā metālu,» stāsta Marina.

Atkarībā no vajadzības var palielināt materiāla mehānisko izturību, samazināt statisko elektrību vai panākt, ka materiāls vadītu elektrību. Oglekļa piedevas var izmantot ne tikai 3D printeru materiālos, bet arī polimēros, stiklā, metālos u.c. «Atkarībā no tā, ko klientam vajag, piemeklējam piemērotākās piedevas. Varbūt nemaz nevajag uzlabot materiāla izturību par 50%, bet pietiks ar 10% vai arī ir iespēja uzlabot par 100%. Tāpat varam ietekmēt ne vien mehānisko izturību, bet arī elastību,» saka Marija. Vaicāta, kā piedevas sadārdzina pamatmateriālu, viņa teic, ka tas nekļūst īpaši dārgāks. «Vienu gramu oglekļa nanocaurulīšu tirgojam par 10 eiro. Piemēram, ja drukāšanas materiāls maksā 400 eiro un tam pievieno piecus gramus mūsu saražoto caurulīšu, sanāk, ka materiāla cena ir 450 eiro. Līdz ar to nevar teikt, ka mūsu piedevas ir dārgas,» viņa spriež.

Meklē investīcijas

Oglekļa nanocaurulītes ražojot daudzi, tā šobrīd ir aktuāla joma, taču reti kurš šo materiālu prot izmantot un pielāgot dažādām tehnoloģijām. «Caurulītes vienas pašas neko nevar izdarīt – tās jāpielāgo, lai varētu izmantot, turklāt daudzi māk izaudzēt tikai viena tipa oglekļa nanocaurulītes, bet mēs zinām, kā izaudzēt tās visas – lielas un mazas, vienslāņa un daudzslāņu, tievas un resnas. Šķērslis ir tāds, ka oglekļa nanocaurulītes bija populāras pirms pieciem sešiem gadiem un daudzi investori ieguldīja savu naudu šādos projektos, bet daudzi no tiem ir pārtraukti, komandām saprotot, ka caurulītes vienas pašas neko nevar izdarīt. Lielākā daļa investoru ir «apdedzinājušies» un prasa pierādījumus. Taču izstrādāt prototipu un iegūt pirmos klientus bez investīcijām ir ļoti grūti, un tas notiek lēni. Pēdējā pusgadā, kopš sadarbojamies ar Komercializācijas reaktora akselerācijas fondu, mums ir tiešām liels progress,» stāsta Marija. Šajā programmā uzņēmums ir piesaistījis 50 tūkstošus eiro, un kopumā līdz šim 3D Strong ieguldīti 70 tūkstoši eiro. Kopējie ieguldījumi Marinas un Marijas ar oglekļa nanocaurulītēm saistītajos uzņēmumos ir 150 tūkstoši eiro.

3D Strong vēlas piesaistīt investīcijas 700 tūkstošu eiro apmērā. «Par to varēsim izveidot ražotni un izgatavot 40 kilogramu mēnesī, ar ko var uzlabot 800 tonnu cita materiāla,» klāsta Marija.

Pienesums ekonomikai

Komercializācijas reaktora fonda valdes priekšsēdētājs Voldemārs Brediķis stāsta, ka tam ir divas programmas – pirmssēklas un sēklas fonds. Šobrīd 3D Strong ir saņēmis investīcijas pirmssēklas fondā un var pretendēt uz sēklas fonda finansējumu 250 tūkstošu eiro apmērā. «Lai pieteiktos, uzņēmums ir jāatver investīciju raundam un jāatrod vēl citi investori, jo mēs no sēklas fonda investējam tikai kā līdzinvestors. Ja uzņēmums piesaista finanšu investoru, varam investēt līdz 50% no kopējās raunda summas, ja tas ir stratēģiskais investors – līdz 60%. Ceram, ka mūsu akselerācijas programma palīdzēs uzņēmumam sa-

sniegt ne vien tā biznesa mērķus, bet arī izveidot pētniecības un attīstības centru Latvijā, kas būtu burvīgs piemērs tam, kā Altum investīcijas nes lielāku atdevi Latvijas ekonomikai. Komercializācijas reaktorā zinātnieku komandas ir no ārzemēm, kas dod iespēju Latvijai piekļūt tādām zināšanām un tehnoloģijām, kādu te uz vietas nav, un veidot zināšanu ietilpīgu ekonomiku,» saka V. Brediķis.

Izvēlas sarežģītāko

Pirmsākumi šim uzņēmumam meklējami pirms pieciem gadiem, kad Marija un Marina piedalījās Komercializācijas reaktora pasākumā Ignition Event, kur zinātnieki iepazīstina potenciālos biznesa partnerus ar savām idejām. «Visu mūžu esmu jutusi, ka esmu uzņēmēja. Pirms tam man ir bijuši dzīvesstila biznesi – ārpakalpojumu grāmatvedības firma, konditoreja, apavu veikals. Gribēju sākt ko jaunu, un man bija iekšējs stimuls izvēlēties kaut ko tādu, ko neviens nesaprot. Toreiz mēs vienīgās ar Marinu izvēlējāmies šo tehnoloģiju, jo citi nevēlējās to attīstīt, tā šķita pārāk sarežģīta. Tolaik nesapratām nevienu vārdu projekta aprakstā, bet nolēmām pamēģināt. Viena lieta ir zinātnieku ideja, pavisam kas cits – saprast, kur un kā to pielietot,» saka Marija. Laika gaitā viņas nonākušas pie vairākiem oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidiem. Viens no tiem ir piedevas 3D printēšanas materiāliem. Viena no idejām saistās ar anoda materiālu, ar kura palīdzību var palielināt baterijas jaudu, kas ļautu, piemēram, mobilos telefonus lādēt reizi nedēļā, nevis katru dienu. Cits risinājums domāts rentgenoloģijai, lai samazinātu radiāciju, ko uzņem cilvēks, un iegūtu labāku attēla kvalitāti. «Katra ideja attīstās lēni, jo katrs process prasa naudu, – arī zinātnieki grib ēst. Rentgenoloģijā mums ir lieliska ideja, ir ieinteresēts klients, bet jau gadu projekts ir iesaldēts, jo nevaram sagaidīt, kad šis klients atsūtīs mūsu zinātniekiem paraugus,» stāsta Marija. Viņas strādā arī ar materiāla ražošanu, lai palielinātu bateriju jaudu.

Marijai un Marinai ir arī saistītais uzņēmums, kas ražo un tirgo iekārtas, kurās var «audzēt» oglekļa nanocaurulītes. Uzņēmējas ir pārdevušas vienu iekārtu tehniskajai universitātei Francijā, bet zinātnieki ir pārdevuši vēl piecas – Indijā, Baltkrievijā un citur. Tās domātas materiāla ražošanai laboratorijas apstākļos nelielos daudzumos – 10 gramu dienā. «Mēs gribētu, lai tāda iekārta būtu arī Latvijā un mūsu gudrie studenti attīstītu šo virzienu,» saka Marija.