Tirdzniecības karu eskalācija pamatīgi «iekrauj» kokvilnas cenai

izejvielas

Saasinoties ASV un Ķīnas tirdzniecības strīdiem, ķīlnieka lomā pēdējās dienās nonācis kokvilnas tirgus. Ķīna ir pasaulē lielākā šīs izejvielas patērētāja. Savukārt ASV ir pasaulē pati lielākā kokvilnas eksportētāja. Pieejamā informācija liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtās daļas no ASV šīs izejvielas tiek eksportēta un liela daļa no tā savas mājas atrod tieši Ķīnā. Pašlaik Ķīna jau ir noteikusi 25% tarifu ASV kokvilnas importam, un ir visai mazas cerības, ka šī valsts šādu savu politiku pārskatāmā nākotnē varētu izbeigt. Drīzāk pat tiek spekulēts, ka Ķīna, atbildot uz ASV svaigāko tarifu vētru, atcels nozīmīgus ASV kokvilnas pirkumu līgumus, kas nozīmētu, ka šajā tirgū rodas pārpalikums. Šāda situācija var rasties laikā, kad ASV kokvilnas ražošanas apmēri pieaug. Jau pirms šiem tarifu izaicinājumiem tika paredzēts, ka ASV šīs izejvielas uzkrājumi palielināsies līdz augstākajam līmenim 10 gadu laikā.

Rezultātā kokvilnas cena strauji planē zemāk, un kopš pagājušā mēneša beigu daļas tās aktīvāk tirgoto piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā ir samazinājusies jau par 15% līdz 66,53 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Kokvilnas cenas depresija turpinās jau kopš pagājušā gada vasaras – šajā termiņā tā ir kļuvusi aptuveni par trešo daļu lētāka. «Kokvilnas tirgus bieži ir atkarīgs no globālās ekonomikas veselības. Tarifu kari šo tirgu «sit» uzreiz no divām pusēm,» Bloomberg notiekošo skaidro ASV finanšu tirdzniecības uzņēmuma Price Futures Group eksperti.

2018.–2019. gada sezonā ASV Ķīnai esot pārdevusi aptuveni 1,96 miljonus beilu kokvilnas (1 beils ir aptuveni 218 kg). No tiem 830 tūkstoši Ķīnai vēl esot jāpiegādā, liecina ASV Lauksaimniecības departamenta dati. Savukārt 2019.– 2020. gada sezonā Ķīnai pagaidām esot pārdoti 1,4 miljoni beilu kokvilnas. Turklāt liela daļa no šiem piegāžu līgumiem potenciāli varot tikt atcelti. «Daļu kokvilnas mēs esam pārdevuši. Tomēr cilvēki bažījas, ka tā netiks ņemta pretī,» piebilst Amerikas Nacionālās Kokvilnas padomes eksperti.

Vēl nesen attiecībā uz kokvilnas tirgu ekspertu aplēses bija mēreni optimistiskas. Valdīja cerības, ka drīzāks ASV un Ķīnas tirdzniecības kara atrasinājums nozīmēs, ka Tālo Austrumu lielvalsts kokvilnai atceļ tarifus un pasaules ekonomika aug nedaudz straujāk (nu šīm cerībām norauts stopkrāns). Tas savukārt lika spekulēt, ka šīs izejvielas eksports uz Ķīnu varētu pieaugt. Ilgākā termiņā pašlaik ir runas, ka ASV kokvilnas eksporta tirgus daļu daļēji varētu aizņemt Brazīlija.

Kokvilnas cena sarūk, lai gan tas nebūt nenozīmē, ka uzreiz lētāki būs arī tās izstrādājumi. Pati kokvilnas cena no gala produkcijas mēdz veidot vien nelielu daļu. Ražotāji mēz piebilst, ka var būt arī tā, ka visas pārējās produkta radīšanas izmaksas nemainās vai pat pieaug. Katrā ziņā patērētājiem pozitīvais faktors ir tas, ka kokvilnas izstrādājumiem vismaz pašas šīs izejvielas iepirkuma sastāvdaļas ziņā dārgākiem kļūt nevajadzētu. Tātad šis apstāklis var mēģināt cenas noturēt nosacīti piezemētas.