Šajā rudenī DrivE cer sākt piedāvāt elektromobiļu koplietošanas pakalpojumu Rīgā – plānots sākt ar 20 līdz 50 automašīnām

Auto koplietošana

«Esmu ļoti ambiciozs cilvēks un nekad negribu apstāties. Mēģināšu domāt par risinājumiem lielākajām pilsētām ārpus Rīgas. Mums šobrīd zem lupas ir pāris pilsētu, ko rūpīgi pētām. Ir ambīcijas augt arī ārpus Latvijas,» saka Elīna Feldberga, DrivE (SIA AnyDrive) idejas autore. Iecere par auto koplietošanu viņai radusies, darbojoties kopperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā. «Tagad populāras ir kopstrādes telpas un citas dalīšanās ekonomikas iniciatīvas. Domājot par tām, radās doma par kopbraukšanu – ilgtspējīgu auto dalīšanos citam ar citu, nenodarot ļaunumu videi. Pats sliktākais būtu uztaisīt šādu biznesa modeli un «iegrūst» ielās vēl daudz parasto mašīnu, lai veidojas papildu sastrēgumi. Gribētu, lai cilvēkiem būtu iespēja savā starpā dalīties ar lietām, tostarp mašīnām, braukt kopā vairākiem, pa ceļam paņemt kaimiņu un aizvest līdz kādai vietai, un darīt to visu tikai ar elektroauto, kas būtu zaļš un videi nekaitīgs pārvietošanās veids,» viņa stāsta.

Cerēšanās fāze

Šobrīd ideja vēl ir «zaļā» stadijā. Redzamu darbību iecerēts sākt rudenī. Apjomi būs atkarīgi no piesaistītajām investīcijām. «Ir dažādi varianti atbilstoši investoru iespējām, riskam un biznesa modeļiem. Ideāli būtu sākt darbu ar 50 mašīnām. Taču, ja šo skaitu pirmajā brīdī būtu grūti savienot ar investoru interesēm, varētu sākt arī ar 20. Mazāk gan nebūtu nopietni,» viņa spriež. Vaicāta par nepieciešamajām investīcijām, uzņēmēja norāda, ka šobrīd ir «cerēšanās fāzē» par pusmiljona eiro investīcijām un šajā scenārijā ir plāns par 50 mašīnām. «Vienīgais, ar ko cīnāmies, ir investīciju apjoms un īstais cilvēks, kurš mums un idejai noticēs. Būsim gatavi trīs mēnešu laikā, kopš brīža, kad tiks piesaistītas investīcijas. Tas būs šogad rudenī,» ir pārliecināta Elīna. Investori esot atsaucīgi, bet visi kā viens vispirms vēlas redzēt, kā uzņēmumam veicas, un labprātāk pievienotos otrajā investīciju raundā. Tāpēc sasniegt pirmo investoru ir īpaši liels izaicinājums.

Vēl piesardzīgi

Mašīnas varētu tikt piegādātas divos mēnešos pēc līguma noslēgšanas ar dīleri. DrivE ir saņēmis vairākus sadarbības piedāvājumus. Arī apdrošinātāji ir atsaucīgi. Elīna spriež, – tas liecina, ka sabiedrība pierod pie koplietošanas idejas. «Sākumā, kad tas bija pilnīgs jaunums Latvijā, visiem tas bija biedējoši. Jūtu, ka cilvēki pamazām saprot, ka koplietošana ir forša, atbalstāma un droša,» viņa teic. Tomēr kopumā auto koplietošana vēl ir jauna lieta. Elīnas novērojumi liecina, ka tie, kuri zina par šādu pakalpojumu un ir izmēģinājuši, ir sajūsmā. Taču tie, kas to vēl nav izmēģinājuši, vēl ir piesardzīgi, jo bieži vien cilvēki ir atturīgi pret svešu auto izmantošanu. «Vairumam svešu mašīnu pieredze bijusi ar CSDD eksāmena auto, kas vienmēr saistās ar stresu. Citiem ir pieredze ar nomas auto ārzemēs, kas arī vienmēr saistās ar zināmu nemieru, tāpēc cilvēki cenšas izvairīties no svešu auto lietošanas. Taču līdz ar auto koplietošanas pakalpojuma izplatību šī tendence pamazām mainās un cilvēki kļūst drošāki,» spriež Elīna. Ārzemēs elektromobiļu koplietošana ir attīstīta, it īpaši Rietumeiropā un Eiropas vidusdaļā. Tas gan joprojām tiek uzskatīts par nišas pakalpojumu, bet tirgus vērtība jau tiek lēsta septiņu miljardu eiro apmērā. «Nozarei ar to ir jārēķinās,» teic Elīna.

Kļūst izplatītāki

Latvijā sabiedrības attiecības ar elektromobiļiem, Elīnas skatījumā, ir sākuma fāzē, jo tā vēl nav visiem skaidra koncepcija. Viņa šobrīd izmēģina dažādus elektroauto un uz ielas ir saskārusies ar to, ka citi autovadītāji neizpratnē pīpina un dusmojas, ka viņa brauc pa sabiedriskā transporta joslu. «Elektroauto drīkst braukt pa sabiedriskā transporta joslām, tie neatstāj gaisā nekādas sliktas lietas, tiem pat ir atšķirīgi numuri, lai to izceltu, taču citu autovadītāju nezināšana rada diskomfortu un neērtības. Brīžiem ir neērti un uznāk pat dusmas, jo nesaprotu, kāpēc man pārmet kaut ko, kam nav pamata,» viņa akcentē.

Uzņēmēju iepriecina, ka šobrīd Latvijā, jo īpaši Rīgā, jau ir visai daudz elektroauto uzlādes punktu. Citās Eiropas Savienības dalībvalstu lielajās pilsētās to ir mazāk, piemēram, Čehijā un Slovākijā. Taču Oslo ir tālu priekšā, un Elīna uzskata, ka tas ir etalons, uz ko vajadzētu tiekties. «Viņiem ir ļoti attīstīta elektroauto industrija, norvēģi cenšas motivēt privātpersonas iegādāties elektroauto, atbalstot ar dažādiem instrumentiem, piemēram, nodokļu atvieglojumiem. Elektroauto uzlādes punkti tur ir plaši pieejami, un paredzēts, ka tuvākajā nākotnē taksometri būs tikai elektroautomašīnas. Norvēģi pat gatavojas, ka pie lidostas, kamēr taksometri gaida pasažierus, tie uzlādēsies bezkontakta uzlādes zonā, kas nozīmē, ka taksometrs vienkārši stāvēs un lādēsies. Kamēr Rīgā vēl domā par to, lai elektroauto uzlādes staciju pārklājums būtu vienmērīgs visā pilsētā, mūsu kaimiņi jau veido šādas bezkontakta uzlādes vietas,» salīdzina Elīna.

Maksā par laiku

Iecerēts, ka DrivE pakalpojuma lietotājiem būs iespēja maksāt par patērēto laiku. Šī brīža aprēķini liecina, ka auto izmantošanas cena būs ap 30 centiem minūtē, kas ir aptuveni 18 eiro stundā. «Cena šobrīd vēl tiek rēķināta – tā atkarīga no piesaistīto investīciju apjoma un mašīnu daudzuma. Ja palielināsies konkurence, būs tirgus spiediens vai arī klientiem šī cena šķitīs par augstu, ir iespējas piedāvāt patīkamāku cenu. Mums nebūs nekādi dalītie maksājumi par laiku un kilometru kā citiem auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem, ko es uzskatu par izmaksu slēpšanu. Visam jābūt maksimāli vienkārši un saprotami. Iebraukšana bez maksas Jūrmalā, bezmaksas stāvvietas un elektrouzlāde nodrošina to, ka varam piedāvāt lētāku pakalpojumu, līdz ar to varētu pieaugt pieprasījums pēc šādas alternatīvas,» norāda Elīna.

Domā arī par Tesla

Braucot ar elektroauto, ir vairākas priekšrocības – pilsētā drīkst braukt pa sabiedriskā transporta joslām un novietot auto stāvvietās bez maksas. Tas nozīmē, ka pārvietošanās varētu būt ātrāka. Vienlaikus elektroauto vēl ir visai dārgi. Elīna stāsta, ka mūsdienās elektroautomašīnas maksā dažādi. «Piemēram, jaunākais Audi elektroauto maksā «kosmosu», bet Nissan, kas, manā skatījumā, ir pievilcīgākie, maksā 30 līdz 35 tūkst. eiro. Esam sākuši sarunas ar dīleriem Latvijā, bet vispār mūsu programmā ir arī Tesla, kas ir uzticama, ar ietilpīgu bateriju, bet ļoti dārga. Sākumā tomēr skatāmies uz citām bāzes mašīnām, jo cilvēkiem ir jāpierod pie pašas elektroauto idejas. Sākumā gribam piedāvāt tādas mašīnas, kurās esošie elementi ir cilvēkiem vairāk ierasti. Tesla priekšējais panelis ir viens milzīgs ekrāns, kas varētu prasīt lielu sagatavošanās un izglītošanas darbu, lai cilvēks pierastu, kā ar to darboties, turklāt tā ir ļoti jaudīga,» stāsta Elīna.

Tīrākam gaisam

«Ir jādomā par gaisa kvalitāti. Rīga ir industriāla, visi satiksmes centrālie punkti ir tepat – dzelzceļš, osta, lidosta. Tāpēc Rīga rada daudz CO2 izmešu gadā. Valsts līmenī ir jādomā par risinājumiem un atbalsta programmām ilgtspējības jomā. Tas ir komplekss jautājums, un ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij sev jāpalīdz. Daži jautājumi ir jārisina kopā,» uzskata Elīna.

Atbalsts nepieciešams arī jaunajiem uzņēmumiem, kuri tikko sāk savu ceļu biznesā. No savas pieredzes Elīna zina, ka biznesa iesācēji dara visu, – mazgā grīdas, programmē, nodarbojas ar mārketingu utt. «Tāpēc viņiem atbalsts ir būtisks. Labi, ka ir biznesa eņģeļu tīkls LatBAN, kas konsultē. Ar dažām niansēm biznesa idejā un attīstībā esam tikuši tālāk, tieši pateicoties LatBAN,» saka Elīna.