Par slavenām statujām un gleznām bagātnieki gatavi atdot desmitiem miljonu

Alternatīvās investīcijas

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā vērojama pamatīgāka šūpošanās, un cenas atkāpušās no virsotnēm. Šajā pašā laikā uz branga viļņa «brauc» mākslas tirgus. Šonedēļ Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāru pārdota Kloda Monē glezna Siena gubas. Vēl kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu Sieviete ar suni, un kopumā Sotheby’s informē, ka 56 izsoles priekšmeti jau pašā nedēļas sākumā bija nosolīti par 350 miljoniem ASV dolāru. Turklāt šīs nav vienīgās gigantiskās summas, ko šajā pavasarī kāds atlicis mākslas darbu iegādei. Nupat Ņujorkā ar otra lielā izsoļu nama Christie’s starpniecību par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru – Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile. Izskatās, ka šādas summas birst kā no pārpilnības raga, – šo trešdien ASV laikmetīgā mākslinieka Džefa Kūna statuja zaķis, ierēķinot visas saistītās izmaksas, tika pārdota par 91 miljonu ASV dolāru (solīšana sākusies pie 40 miljoniem ASV dolāru; un vēl bija vairāki citi multimiljonu darījumi).

Bagātības efekts

Šāda situācija var liecināt par to, ka, neskatoties uz visām runām par pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanos un tirdzniecības kariem, planētas paši bagātākie iedzīvotāji ir visai labā omā. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt laba alternatīva, lai sabalansētu portfeli. Tāpat tiek izcelts, ka šādi ieguldījumi investoram sniedz emocionālo investīciju atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu trauku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses. Kolekcionāru vai vienkārši bagātnieku interese var būt saistīta ar pastmarkām, monētām vai pat ļoti kvalitatīviem vīniem (un daudzām citām lietām).

«Šobrīd jūs varat nomanīt bagātības efektu. Cilvēki šos darbus pērk, lai gūtu uzmanību un statusu,» finanšu ziņu portālam klāsta Bank of America piederošā mākslas tirgus biznesa National Art Services eksperti. Tie arī piebilst, ka mākslas investorus daudz lielākā mērā iespaido zemās procentu likmes. Proti, ilgstoši rekordzemās likmes daudz ciešāk korelējot ar agresīvu vēlmi iegādāties mākslas darbus un luksusa priekšmetus nekā tarifu strīdi starp divām lielām ekonomikām. «Šīs nedēļas izsoles ir ne tikai labvēlīgs signāls mākslas tirgum, bet arī liecina, ka visai labi klājas planētas pašiem bagātākajiem, kuri acīmredzot gatavi tērēt un sagaida spēcīgu ekonomiku, zemas procentu likmes, akciju izaugsmi un mazu inflāciju,» spriež National Art Services pārstāvji. Tie gan vēlreiz izceļ, ka miljardieri, kas sacenšas par šiem mākslas darbiem, pārsvarā tos nepērk, lai pēc tam saspringti gaidītu šo darbu cenas tālāku pieaugumu. Tie to darot, lai iegūtu kulturālu trofeju un vispārēju atzinību, ka to īpašumā ir kāds slavens priekšmets vai mākslas darbs. Tāpat šādu mākslas darbu iegādes bums ekonomikai sekojot ar zināmu aizturi. Tiek ziņots, ka arī 2008. gadā līdz ar Lehman Brothers bankrotu šādās izsolēs vēl joprojām izdevās par lielu summu realizēt vairākus mākslas priekšmetus.

Kopumā daudzi piebilst, ka mākslas tirgus un dažādi kolekcijas priekšmeti faktiski vienmēr saglabā savu saikni ar reālo pasauli. Tas nozīmē, ja ekonomikai būs lielākas nedienas, arī šo tirgu skars bēgums. Proti, ja tarifu kari smagāk iesper Ķīnas ekonomikai, tad attiecīgais pieprasījums var izsīkt no šīs valsts augošā un statusu apliecināt gribošā bagātnieku pulka. Vairāku iepriekšējo gadu laikā tieši Ķīnas turīgie bijuši atbildīgi par daļu pieprasījumu pēc dažādām luksusa precēm un kolekcijas priekšmetiem. Arī Barron’s ziņo – Ķīnas pircēju interese jau gadiem šajā tirgū saistījusies ar cerībām uz pieauguma stāsta turpināšanos.

4300%

Katrā ziņā, ja vērtē ziņu virsrakstus, tad varētu likties, ka ar mākslas darbiem var izvilkt lielo lozi.

Pieejamā informācija liecina, ka vārdā nesauktais iepriekšējais minētā Monē darba īpašnieks to iegādājies 1986. gadā par 2,53 miljoniem ASV dolāru. Tas nozīmē, ka tagad tam to izdevies pārdot par gandrīz 4,3 tūkst. procentu vairāk. Tas pārliecinoši «izgriež pogas» akciju tirgiem.

Būtu gan jāņem vērā, ka šādu mākslas darbu uzturēšana un arī pats pārdošanas process prasa zināmas izmaksas (tās var sanākt pat visai lielas). Mākslas darbi ir visai dažādi, un šādos gadījumos runa ir vien par pamatā dažiem darījumiem (tie ir labākie no labākajiem). Lai gan ik pa laikam dzirdams par aizvien jauniem cenas rekordiem kādam izsolē nonākušam mākslas objektam, ieguldījumi šādos priekšmetos ne vienmēr nes peļņu – svarīga ir mode un zināšanas par to, ko gribi pārdot vai iegādāties. Bieži vien pēc šādām lietām ir individuāls pieprasījums, un tirgus var būt nelikvīds.