Vērs durvis skolēniem
Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām
Vasaras darbs
2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.
Ne tikai iespēja nopelnīt
Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.
Lielākā problēma, ar ko saskaras uzņēmēji, nodarbinot skolēnus, ir darba pieredzes trūkums, teic NVA Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Vineta Leončika. «Lielākajai daļai skolēnu tā ir pirmā darba vieta, tādēļ liela daļa darba devēju sākotnēji apmāca un iepazīstina skolēnu ar darba pienākumiem. Daudzi darba devēji atzīst, ka skolēni ir ieinteresēti un motivēti veikt savus pienākumus un pret uzticētajiem darbiem izturas atbildīgi,» viņa stāsta. Skolēni uzzina, kas ir darba tiesiskās attiecības, darba līgums, darba vide, darba kolektīvs, darba pienākumi un darba disciplīna. Viens no mērķiem – jau skolas laikā sniegt jauniešiem noderīgu nākotnē, praktisku priekšstatu arī par darba meklēšanu: kas ir CV, darba pārrunas, darbinieku atlase pie darba devēja, darba meklētāju savstarpējā konkurence darba tirgū. «Tā ir iespēja nopelnīt algu par padarīto darbu, iegūt turpmākajā dzīvē vērtīgu darba pieredzi un praktisku priekšstatu par darba vidi, pienākumiem un darba tiesiskajām attiecībām. Darba devējiem savukārt tā ir iespēja ne vien apliecināt savu sociālo atbildību un palīdzēt jauniešiem iegūt darba pieredzi un iemaņas, bet arī vienkāršākos darbos aizvietot pamatdarbiniekus, kuri dodas atvaļinājumā,» skaidro V. Leončika.
Veido izpratni par darba attiecībām
Šovasar lidosta Rīga piedāvās līdz šim šī projekta ietvaros lielāko vakanču skaitu – 133. Visvairāk skolēnu katru gadu tiek nodarbināti lidostas skaitliski lielākajā – Aviācijas drošības nodaļā, arī šogad plānots tajā nodarbināt 36 skolēnus. Viņu pienākumi būs palīdzēt drošības kontroles personālam – konsultēt pasažierus pirms drošības kontroles un palīdzēt tai sagatavoties, regulēt pasažieru plūsmu, savākt tukšos mantu grozus u.c. Šogad 36 vakances ir arī Pasažieru apkalpošanas nodaļā. Jaunieši kontrolēs pasažieru rokas bagāžas atbilstību aviokompānijas prasībām, regulēs rindas pie reģistrācijas galdiem, palīdzēs pasažieru reģistrācijas sagatavošanas darbos vai arī veiks pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām rokas bagāžu apkalpošanu un avioreisu pasažieru sagaidīšanu un pavadīšanu. Citi amati paredz sniegt palīdzību pasažieriem pie pašreģistrācijas kioskiem, veikt pasažieru plūsmu mērījumus un aptaujas, nogādāt bagāžas, bērnu un iepirkumu ratiņus tiem paredzētajās vietās, sniegt klientiem palīdzību autostāvvietās, palīdzēt VIP centra darbā, ir amati lietvedībā, personāla atlasē, datortehnikas apkopē un dārzniecībā. Tā kā vasaras periods ir lidostas aktīvākais darba laiks, skolēni sniedz būtisku atbalstu, atzīst lidostas Rīga personāla projektu vadītāja Sanita Šaitere, secinot, ka pēdējos gados aizvien vairāk izjūtami NVA pasākuma rezultāti. «Tos jauniešus, kuri pie mums strādājuši, labprāt pieņemam darbā, kad viņi ir ieguvuši vidējo izglītību, jo viņi ir motivēti, labi izprot darba specifiku, savukārt visu darbam nepieciešamo apmācību nodrošinām lidostas Mācību centrā,» teic S. Šaitere. Izņēmums ir amati, kas saistīti ar drošības jomu, tajos var nodarbināt tikai no 21 gada vecuma. Lidosta skolēniem vasarā piedāvā daudzveidīgas vakances, atlases intervijās viņi tiek aicināti izvēlēties sev piemērotāko, atbilstoši savām prasmēm, kā arī nākotnes profesionālajām interesēm. Lielākā daļa darbu ir saistīti ar pasažieriem. Tā ir iespēja komunicēt ar cilvēkiem, pilnveidot valodu prasmes un sadarbību komandā. Daži amati piedāvā gūt pieredzi biroja darbā – personāla atlase, lietvedība, arhīvs. Nedaudzas vakances saistītas ar praktisku darbu veikšanu, kā dārza un telpaugu apkope, datortehnikas apkope, ratiņu novietošana tiem paredzētajās vietās. Katru gadu tiek aptaujāti gan paši skolēni, gan viņu darba vadītāji par to, kā veicies darbā. Lielākoties skolēni strādā labi, pat ļoti labi, un arī viņi paši bijuši apmierināti ar gūto pieredzi, klāsta S. Šaitere. Viņa informē, ka skolēniem noteiktā alga ir 430 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. «Uz rokas skolēns vidēji saņem ap 300 eiro, tas atkarīgs no tā, ir vai nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tiek vai netiek piemērots neapliekamais minimums. Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, tiek izmaksāta kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām,» stāsta S. Šaitere. Īpašu problēmu ar skolēniem nav bijis. «Ir bijuši pāris gadījumu šo gadu laikā, kad skolēns, neinformējot darba vadītāju, neierodas darbā vai devies prom. Ir bijis pa kādam skolēnam, kuru darba izpilde vai uzvedība nav gluži bijusi sagaidāmajā līmenī. Tomēr lielākā daļa cenšas parādīt sevi no labākās puses. Jau atlasē, kā arī ievadapmācībās tiek veltīts laiks, lai pārrunātu motivāciju un darba nosacījumus un novērstu iespējamu problēmu rašanos,» teic S. Šaitere.
Lidostai ir izveidojusies lieliska sadarbība ar NVA, taču viņa iesaka valsts iestādei ātrāk sākt projektu. Ja skolēni varētu sākt pieteikties jau aprīlī, uzņēmumiem un skolēniem būtu vairāk laika atlases intervijām un dokumentu sagatavošanai, jo maija otrā puse skolās ir intensīvs pārbaudes darbu un eksāmenu laiks.
Arī AS Lido šogad plāno būtiski palielināt vasarā nodarbināto skolēnu skaitu, iesaistot viesmīļa un pavāra palīga darbā 200 jauniešu. Situācijas, ar ko visbiežāk saskārušies uzņēmuma darbinieki, pārsvarā radušās no tā, ka skolēniem nav pieredzes un zināšanu par to, kā veidojas darba attiecības, līdz ar to nav tik augsts atbildības līmenis. Piemēram, kāds var vienkārši pārdomāt un vairs nenākt uz darbu vai noformēt ilgstošu slimības lapu. Daudziem nav sapratnes par darba attiecību formalitātēm un atbildību, kas iestājas, esot darba attiecībās. Tāpēc daudz darba skolēnos jauniešos iegulda Lido pašapkalpošanās restorānu vadītāji, kuru pakļautībā viņi strādā.