Desmit gados Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) astoņās programmās radīti vairāk nekā 600 produktu un pakalpojumu

Inovācijas

Ir atbalstīti arī vairāk nekā 1200 jaunuzņēmumu, kuri kopumā ir piesaistījuši ārējās investīcijas vairāk nekā miljarda eiro apmērā. EIT direktora vietas izpildītājs Martins Kerns (Martin Kern) uzsver, ka Eiropas nākotne ir atkarīga no tās spējas radīt inovācijas. Iespēju ir daudz, bet tikai tie, kuri tās izmantos, spēs iegūt arī ekonomiski. Vairāk par EIT sasniegumiem un mērķiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kāpēc šāda programma tika izveidota un kāpēc tā ir svarīga?

EIT strādā desmit gadus un attīsta uzņēmējdarbību un inovāciju. Fokusējamies uz lieliem sabiedrības izaicinājumiem, jo esam pārliecināti, ka bez inovācijas Eiropa nevar atrisināt problēmas saistībā ar klimata izmaiņām, ilgtspējīgu enerģiju, pieejamību izejmateriāliem. EIT strādā arī ar risinājumiem veselīgākai un ilgākai dzīvei, atbalsta ilgtspējīgu un veselīgu pārtiku, digitalizāciju. Kopš pagājušā gada mums ir arī mobilitātes un ražošanas atbalsta programmas.

Eiropa tradicionāli ir bijusi ekonomiski veiksmīga, bet ir citi reģioni pasaulē, kas šobrīd ir sekmīgāki, pārvēršot pētniecības idejas produktos un pakalpojumos. Tie izmanto pētījumus, talantus un uzņēmējus, lai radītu lietas un pakalpojumus, kas var palīdzēt atrisināt lielās sabiedriskās izmaiņas. Tāpēc pirms desmit gadiem tika radīts EIT – lai Eiropas līmenī palīdzētu strādāt kopā, kļūt inovatīvākiem, attīstīt uzņēmējdarbību. Šķiet, tagad varam teikt, ka mums ir izdevies, jo esam radījuši Eiropas lielāko inovāciju ekosistēmu, turklāt tajā kopīgi strādā vairāk nekā tūkstoš partneru no biznesa, pētniecības, universitātēm un ir radījuši vairāk nekā 600 produktu un pakalpojumu. Ir atbalstīti vairāk nekā 1200 startup, kuri kopumā ir piesaistījuši ārējās investīcijas vairāk nekā viena miljarda eiro apjomā. Mums ir daudz veiksmīgu kompāniju.

Cik lielas šo gadu laikā ir bijušas kopējās investīcijas šajā programmā?

Periodā no 2014. līdz 2020. gadam EIT budžets ir 2,4 miljardi eiro. Līdz šim esam iztērējuši nedaudz vairāk kā pusi šī budžeta. Sākuma fāzē no 2010. līdz 2013. gadam budžets bija 300 miljoni eiro.

Kas līdz šim ir bijuši lielākie sasniegumi, veiksmes stāsti?

Mēs strādājam ar biznesa izglītību, lai vairāk attīstītu uzņēmējdarbības kultūru. Līdz 2020. gadam aptuveni 5000 studentu būs saņēmuši biznesa izglītību, jo īpaši maģistra un doktora programmās. Mēs esam palīdzējuši radīt šos tiešām lieliskos talantus, kas ir rītdienas inovatori.

Mēs esam atbalstījuši vairāk nekā 1200 startup, no kuriem daudzi ir ievērojami attīstījušies. Viens no piemēriem ir Skeleton Technologies no Tartu. Uzņēmums strādā pie inovatīvas enerģijas uzglabāšanas ierīces. InnoEnergy – viena no EIT zināšanu inovāciju kopienām – palīdzēja uzņēmumam piesaistīt vairāk nekā 40 miljonu eiro investīcijas un pārvērst šo labo ideju, kas kompānijā bija izpētīta, produktā ar divām ražotnēm Igaunijā. Tagad uzņēmums attīstās Vācijas virzienā, kas ir nedaudz pretēja situācija tam, kā parasti notiek. Šis ir lielisks EIT veiksmes stāsts. Cits piemērs saistās ar Latviju – uz māliem balstīta ilgtspējīga materiāla ražotājs Alina. Uzņēmums arī bija saistīts ar EIT, kas deva Alina redzamību EIT RawMaterials kopienā, palīdzēja ar kontaktiem industrijā, un tagad uzņēmums ir saņēmis investīcijas. Starptautiskie kontakti ar kompānijām un investoriem var būt daļa no veiksmes. EIT programmas jauki papildina nacionālās programmas, kas var dot sākotnējo atbalstu, bet bieži vien nevar palīdzēt Eiropas līmeņa dimensijā, kas piemīt EIT.

Vācu kompānija Konux, kas izmanto viedos sensorus. Tā vietā, lai fiziski veiktu iekārtu pārbaudes, lai noskaidrotu, vai mašīnas joprojām ir darba kārtībā, viņi izmanto sensorus, kas dod ļoti lielu ietaupījumu un pasaka, ja kaut kas nav labi. Tagad uzņēmums to pielieto dzelzceļā un tam ir milzīgs līgums ar Deutsche Bahn. Kompānija agrīnā stadijā ir saņēmusi EIT atbalstu un pieeju kontaktiem ar investoriem, kas palīdzēja piesaistīt daudzus miljonus eiro, un tagad uzņēmums ir izaudzis par lielu spēlētāju viedo sensoru sistēmu nozarē.

Vēl viens labs piemērs ir franču kompānija Navya, kas nodrošina autonomos pārvadājumus. Uzņēmums jau ir aktīvs Francijā, Lionā un arī ASV. Tagad tā ir biržā kotēta kompānija, kas nozīmē, ka šādi uzņēmums ieguva papildu finansējumu. Tas ir viens no mūsu lielākajiem veiksmes stāstiem.

Nereti dzirdēts, ka dažādi atbalsta instrumenti ir noderīgi, bet vienlaikus savā ziņā arī kropļo konkurenci. Kāds būtu jūsu arguments, kāpēc Eiropa iegulda šādās atbalsta programmās?

Svarīgi saprast, ka nauda, ar ko EIT nodrošina šīs kompānijas tiešā veidā, ir ļoti ierobežota. Tās ir relatīvi mazas summas, tipiski kompānija agrīnā stadijā saņem kādus 60 tūkstošus eiro. EIT nenodrošina ar lielām investīcijām, bet palīdz šīm kompānijām caur zināšanu un inovāciju kopienām satikt lielus starptautiskus uzņēmumus, riska kapitāla fondus, biznesa eņģeļus, starptautiskās bankas u.c. Tas uzņēmumiem palīdz piekļūt finansējumam, bet nenodrošina ar miljoniem eiro, jo tas nebūtu atbilstoši no konkurences viedokļa. Un tā vienkārši nav tāda tipa nauda, kāda ir EIT. Mēs investējam vidē un tajā, lai palīdzētu kompānijām savienoties ar izaugsmes iespējām. Lai to izdarītu, tiek meklēta nauda tirgū. Piemēri, ko pieminēju iepriekš, ir saņēmuši lielu finansējumu no riska kapitāla vai citiem investoriem.

Tagad EIT ir astoņas zināšanu un inovāciju kopienas. Kā tiek lemts par jaunām programmām?

Programmu finansējums ir no septiņiem līdz 15 gadiem, kas padara tās patiesi unikālas. Izaicinājumi ir ilgtermiņa, tāpēc vajag arī ilgāka laika atbalstu.

Trīs no EIT programmām ir saistītas ar klimata pārmaiņām (EIT Climate-KIC), ilgtspējīgas enerģijas (EIT InnoEnergy) un digitalizācijas jomu (EIT Digital), tās sākās 2010. gadā un tām jau ir desmit gadu. Veselība (EIT Health) un izejmateriāli (EIT Raw Materials) aizsākās 2014. gadā. 2016. gadā pievienojās pārtika (EIT Food).

Jaunākās programmas, kopš pagājušā gada decembra, ir mobilitāte (EIT Urban Mobility) un ražošana (EIT Manufacturing). Šīs jomas ir ar milzīgiem izaicinājumiem, bet vienlaikus tām ir arī ļoti liels ekonomiskais potenciāls. Ražošanai ir milzīgas iespējas radīt darbavietas. Šobrīd ražošana piedzīvo ārkārtīgi nozīmīgas pārmaiņas, jo ir tik daudz iespēju saistībā ar robotiku, 3D drukāšanu, mākslīgo intelektu. Tas daudzām, daudzām ražošanas kompānijām pilnībā maina veidu, kā tās strādā. Protams, tas rada arī spēcīgu konkurenci. Ja Eiropa vēlas būt pirmajās rindās un iegūt no šīm pārmaiņām, lielisks veids, kā to darīt, ir kopīgi strādāt zināšanu un inovāciju kopienās. Redzam lielu interesi par šīm zināšanu un inovāciju kopienām, iesaistās spēcīgi nozares spēlētāji un universitātes.

Pilsētu mobilitāte ir milzīgs izaicinājums, neviens par to nav jāpārliecina – sastrēgumi, piesārņojums. Arī dažas inovatīvas pilsētas Eiropā, piemēram, Barselona, Stokholma un Amsterdama, iesaistās šajās zināšanu un inovāciju kopienās un kopīgi strādā, lai notvertu esošās iespējas. Gan lielas, gan mazas pilsētas var iegūt no risinājumiem, kas jau eksistē vai tiek attīstīti.

Vai gaidāmas vēl kādas jaunas programmas?

Tas šobrīd tiek diskutēts Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Komisija šobrīd strādā ar nākotnes stratēģiju, tiek gatavota dienaskārtība laikam no 2021. līdz 2027. gadam. Protams, pēc tam, kad Eiropas Komisija ierosina, Eiropas Parlaments turpina sarunas par to. Cerams, ka līdz nākamajam gadam zināsim, kas varētu būt nākamās zināšanu un inovāciju kopienas, kas pievienosies EIT.

Cik vien būts Eiropas Parlamentā Briselē saistībā ar inovāciju un tehnoloģiju pasākumiem, visi piemin trīs lielus spēlētājus – Eiropu, ASV un Ķīnu – un to, ka mums jāspēj ne tikai iet soli solī ar citām lielajām ekonomikām, bet būt soli priekša. Kā šī programma ir saistīta ar šo mērķi?

Protams, Eiropas nākotne ir atkarīga no tās spējas jaunradīt. Ir daudz iespēju tehnoloģiskā ziņā, un tikai tie, kas spēs tās notvert, iegūs ekonomiski. Eiropā ir lielākās universitātes, idejas, talanti un pētniecība, bet neliels trūkums, lai būtu spējīgi konkurēt ar ASV un Ķīnu, ir tas, ka tā ir relatīvi fragmentēta, – ir dažādas valstis, valodas, noteikumi. EIT var palīdzēt valstīm apvienoties un strādāt kopā, lai radītu inovācijas. Uzskatu, ka šajos desmit gados EIT ir palīdzējis mainīt Eiropas inovāciju ainu, un iepriekš piesauktie skaitļi to pierāda. Taču pats svarīgākais – esam izveidojuši Eiropas lielāko inovāciju ekosistēmu. Tas ir pamatīgs aktīvs, lai turpinātu attīstīties. Mēs tiešām ceram, ka programma tiks attīstīta. Nākamajās programmās ceru redzēt atbalstu jaunām zināšanu un inovāciju kopienām, lai EIT palīdzētu Eiropai būt konkurētspējīgai un rast risinājums, lai uzlabotu dzīves kvalitāti jomās, kur darbojamies.