Straujākiem cenu samazinājumiem uzmanību pievēršam krietni vairāk; jāizvairās no pārlieku lielas koncentrēšanās uz negatīvo

finanšu tirgus

Maija pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem cenu izmaiņu ziņā bija visai sāpīga. Pagājušajā pirmdienā vien, saasinoties globālās tirdzniecības protekcionisma stāstam, Rietumvalstu vadošo akciju tirgus indikatoru vērtība saruka vairāk nekā par 2%. Tiesa gan, vismaz pagaidām izskatās, ka daļa no pēdējā pavasara mēneša zaudējumiem ir ātri atspēlēti un kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība tāpat joprojām iespējusi palielināties vairāk nekā par 14%.

Tirgus tendenču pētnieki piebilst – ja ir šādas nosacīti zibenīgas cenu atgūšanās, tad varētu likties, ka patiesībā īsti nekas nav noticis, jo akciju cena ātri vien atkal atrodas neseno virsotņu tuvumā. Tiesa gan, šādas straujākas cenas izmaiņas tāpat dažkārt ietekmējot ieguldītāju uzvedību – sevišķi, ja tās izpelnās plašu uzmanību medijos.

Koncentrējamies uz riskiem

Slavenā ekonomista Roberta Šillera pētījumi liecina, ka investoru pieņēmumi un prognozes par nākotni patiesībā visai regulāri ir nesenās pagātnes projekcijas. Proti, jo straujāka ir bijusi kāda nesenā akciju cenu atkāpšanās, jo lielāku iespējamību tirgus dalībnieki piešķir tam, ka nākamo sešu mēnešu laikā vērosim kādu «1929. gada vai 1987. gada oktobra stila» akciju cenu krahu. 1987. gada 19. oktobrī ASV akciju cena vienas sesijas laikā saruka par 23%, bet 1929. gada 28. oktobrī - par 13%. Tāpat viņa apkopotie akciju tirgus pārliecības indikatori (tie balstīti uz investoru aptaujām) atklāj, ka investori piešķir augstāku tirgus sabrukuma iespējamību tad, ja kāda nesenā akciju cenu atkāpšanās izpelnījusies ļoti plašu uzmanību medijos.

Tiek klāstīts - gan investori, gan arī mediji tendēti koncentrēties un arī izcelt sliktās ziņas. Cilvēka psihe būvēta tā, ka vairāk atceramies negatīvos notikumus. Rezultātā arī konkrēto investoru pārņem satraukums, kas tikai vēršas plašumā, un galu galā tiek noticēts sliktajām ziņām jeb precīzāk - tai ziņu daļai, kurā runāts par slikto. Tas kopējo informāciju ataino vien daļēji.

Rezumējot – riskiem un palielākiem tirgus kritumiem ir tendence iespaidot mūsu domāšanu, un daļēji tas tiek skaidrots ar cilvēka prāta uzbūvi. Jau ziņots - pētījumi liecina, ka emocijas, piemēram, no 500 eiro zaudēšanas mēdz būt pat divreiz spēcīgākas nekā emocijas no 500 eiro iegūšanas. Līdzīgi ir arī ar kāpumiem un kritumiem akciju tirgū. Sajūtas saistībā ar finanšu zaudējumiem tiek apstrādātas tajā pašā smadzeņu daļā, kur notiek atbilde uz dzīvībai bīstamām situācijām. Tomēr, lai investors būtu veiksmīgs, tam dažkārt šādi savi instinkti ir jāpārvar – akciju tirgi ilgākā termiņā tendēti uz izaugsmi, un pārlieku liels pesimisms un tai sekojoša piesardzība ar ļoti konservatīvu ieguldījumu izvēlēšanos var nozīmēt, ka var gadīties palaist gar degunu visai spējus guvumus.

Tas attiecoties arī uz profesionāļiem. «Šajā ziņā ir pārsteidzošas līdzības. Profesionāļi var būt labāki, ja vērtē to spēju lasīt bilances un kompāniju peļņas atskaites, bet ne labāki, ja tiem jāizvērtē, vai atkal būs vēl viens 1929. gads,» teicis pats R. Šillers. «Iedomājieties, ka esat alu cilvēks un kādā noteiktā virzienā dzirdat šausminošu lāču rūkšanu. Tas iespiedīsies jūsu prātā, un jūs no šī ceļa izvairīsieties arī tad, ja lāča tur vairs nebūs. Taciņa, kuras galā ir gards auglis, protams, arī iespiedīsies jūsu prātā. Tiesa gan, tas jūsu izdzīvošanai nav tik svarīgi, un tādējādi jūs salīdzinoši tik lielā mērā to neatcerēsieties,» skaidro minētais pētnieks.

Šādi domāšanas aizspriedumi nenozīmē, ka katrs investors paļaujas paniskai akciju izpārdošanai. Tas liek domāt – ja kāds ir pieredzējis nesenu straujāku cenu kritumu, tas lielākā mērā arī pārskatāmā nākotnē baidīsies no vēl viena šāda gadījuma. Piemēram, 2009. gada martā, kad akciju tirgū bija vērojami cenu zemākie punkti, vairāk nekā četras piektdaļas no Jēlas Universitātes aptaujātajiem institucionālajiem investoriem teica, ka ir ļoti augsta iespējamība tam, ka nākamo sešu mēnešu laikā tiks novērots vēl viens akciju cenu sabrukums. Pirms tam 12 mēnešu laikā ASV akciju cenas jau bija atkāpušās par 40%. Rezultāts gan bija citāds, un nākamo sešu mēnešu laikā ASV S&P 500 indeksa vērtība pieauga aptuveni par 30%. Arī, piemēram, 2017. gada sākumā Roberta Šillera pētījums liecināja, ka individuālie investori vidēji piešķir 19% lielu iespējamību, ka nākamajos sešos mēnešos kādas vienas tirdzniecības sesijas laikā būs vērojams totāls akciju cenu sabrukums. Pētījuma autors piebilst, ka patiesībā šī iespējamība esot būtiski mazāka par 1%.

Reizi sešās nedēļās

Vēl interesanti, ka pēc 1987. gada 19. oktobra aptuveni puse institucionālo investoru teica, ka piedzīvojuši trauksmes sajūtu. Individuālo investoru vidū šis īpatsvars bija krietni mazāks, tas tiek skaidrots ar to, ka tie mazākā mērā uzmanību pievērš ikdienas finanšu ziņām. «Kad akciju cena piedzīvo straujas izmaiņas, investori maina savas nākotnes gaidas. Sevišķi, ja cenu kustība ir vērsta uz leju. Cilvēki lūkojas viens uz otru un gaida kādas idejas. Viņi, lai visam notiekošajam rastu kādu daudzmaz jēdzīgu izskaidrojumu, arī skatās medijus. Šiem attēlojumiem tad mēdz būt pašiem sava eksogēna dzīve. Tā var būt lipīga,» stāsta R. Šillers.

Arī The Wall Street Journal komentētājs Džeisons Cveigs piebilst, ka straujo kritumu un kāpumu stāstiem ne vienmēr jābūt dzelžaini loģiskiem. Piemēram, pagājušās nedēļas sākumā akciju cena strauji saruka pēc tirgum sliktām ziņām, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds ievilksies. Tomēr pēc tam S&P 500 indekss trīs dienas pieauga un paspēlēto atguva, jo uzmanība tika pievērsta labajām ziņām, ka šo valstu tirdzniecības sarunas kā tādas joprojām notiek.

Kopš 1896. gada ASV lielas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average akciju indeksa vērtība vismaz par 2% vienas tirdzniecības sesijas ietvaros ir sarukusi 1011 reizes, liecina Dow Jones Market dati. Tas nozīmē, ka šāds kritums vidēji ir vērojams reizi 33 sesijās – tātad reizi aptuveni sešu nedēļu laikā. Dž. Cveigs norāda, ka to, lai kādi īstermiņa zaudējumi neaizēnotu ilgtermiņa guvumus un plānus, spriežot par savām gaidām, vajadzētu vērā ņemt arī investoriem. Saprotams, ka šādos brīžos visi ilgojas pēc skaidrības un kādas pēkšņas informācijas, kas pateiks, kā rīkoties. Tomēr, lai spētu fiksēt augstāku atdevi no ieguldījumiem akcijās, ir jāspēj samierināties ar noteiktību, ka tiks piedzīvoti šausminoši īstermiņa zaudējumi. Ja investors to nevar, tad, iespējams, akcijas tam tomēr nav tas pats piemērotākais uzkrājumu veids.

Akciju izaugsme vēsturiski nekad nav bijusi nepārtraukta. Kādā brīdī ballīte beidzas, un kopējās veselības nolūkos daudz labāk ir, ja tā tomēr pirms tam nav ievilkusies pārāk ilgi. Periodiski soļi atpakaļ vērtējami kā veselīga tirgus sastāvdaļa. Kādi nosacīti straujāki cenu kritumi (tās pašas korekcijas, kas ir cenu samazināšanās vismaz par 10%) akciju tirgū nav nekas neierasts.