Ražošanas kapacitāti plāno kāpināt
Ķīmijas tīrīšanas līdzekļu segmentā kopumā tirgus ir ļoti piesātināts, bet, raugoties ekoloģiskās produkcijas virzienā, konkurence nav tik saasināta
Tīrīšanas līdzekļi
«Konkurenti uz pirkstiem saskaitāmi,» vēsta SIA Purenn direktore Līga Krūmiņa. Uzņēmuma produktos nav agresīvas ķīmijas, bet gan augu izcelsmes sastāvdaļas. L. Krūmiņa informē, ka esošo Latvijas tirgu šobrīd sadala tiešie konkurenti, kas ražo zīmolu Sodasan, Almawin un Seal produkciju.
Savukārt, kā norāda SIA Kvadro mārketinga un pārdošanas vadītāja Laine Zariņa, plaša patēriņa sadzīves ķīmijas ražošanas jomā pārliecinoši lielākās tirgus daļas pieder diviem vietējiem ražotājiem – AS Spodrība un SIA Kvadro. Protams, kopumā nozares tirgū konkurence saasinās, kur lielākie spēlētāji ir starptautiskie zīmoli. «Tāpēc ir vitāli svarīgi pareizi novērtēt apstākļus, tendences un atbilstoši reaģēt,» spriež AS Spodrība pārdošanas direktors Gatis Vizulis.
Aug apjomi un izmaksas
Apjomu kāpums neļauj zaudēt optimismu, apstiprina visi DB aptaujātie konkrētās sfēras pārstāvji. Tā Kvadro tīrīšanas līdzekļu ražošanas apjoms pērn audzis par 30%. Tas panākts gan uz esošo produktu fona, gan tirgū ieviešot jaunus produktus. Uzņēmuma kopējais apgrozījums 2018. gadā auga par 37%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Pārdošanas apjomi kāpa gandrīz visās preču grupās gan Latvijas tirgū, gan eksportā. Uz kaimiņvalstīm aizplūst ap 20% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma.
Pēc Lursoft datiem, pagājušo gadu uzņēmums pabeidzis ar 1,02 milj. eiro lielu apgrozījumu un 303 tūkst. eiro lielu peļņu.
Savukārt AS Spodrība 2018. gadā saražoja ap trīs miljoniem preču vienību un turpmāk plāno palielināt kā ražošanas kapacitāti, tā eksporta apjomu. Patlaban uzņēmuma produkcija nonāk vairāk nekā 10 ārvalstīs.
Spodrība pērn strādājusi ar turpat 3,11 milj. eiro lielu apgrozījumu un 99 tūkst. eiro peļņu, izriet no Lursoft pieejamās informācijas.
Tāpat ar katru gadu pieaug Purenn ražošanas apjomi. Jauda šobrīd ir noslogota 85% apmērā, līdz ar to uzņēmums jau sācis domāt par ražošanas paplašināšanu. «Pagājušajā gadā tika saražotas vairāk nekā 52 tonnas. Vērtējot pirmā ceturkšņa datus, šogad ražošanas apjoma pieaugums varētu sasniegt ap 40%. Šobrīd optimizējam esošo sortimentu, bet tas neietekmē ražošanas apjomus un intensitāti,» klāsta L. Krūmiņa. Uzņēmums arī domā par jauniem eksporta tirgiem, bet pašlaik produkcija tiek vesta uz Somiju, Turciju, Rumāniju, Lietuvu, Igauniju un Slovākiju. Uzņēmuma darbības rādītāji par 2018. gadu vēl nav publiskoti.
Jāpiebilst, ka arī izejmateriālu cenu un ražošanas izmaksu kāpums ir vērojams katru gadu. Taču tas, izvērtējot vietējo pirktspēju, nereti tomēr netiek pārnests uz produkta cenas pieaugumu.
Izlejamā produkcija
Lai arī lielas vētras nozare pašreiz nesola, nekas nestāv uz vietas. Kā norāda G. Vizulis, ir nepārtraukti jāattīstās un jāpiedāvā patērētāju vēlmēm atbilstoši produkti. Turklāt patērētāju ambīcijas aug un uzvedība ir mainīga. Purenn direktore nekļūdās, ka cilvēki aizvien vairāk sāk domāt, kādus līdzekļus izvēlēties, lai tie būtu videi un pašiem draudzīgi, tai pašā laikā arī ļoti efektīvi. Produktu izvēlei pieaugot, jādomā, kā izcelties citu starpā. Piemēram, Purenn ir vienīgais ražotājs Latvijā, kas piedāvā izlejamo produkciju un aicina izmantot tukšo iepakojumu atkārtoti. Refill jeb izlejamā produkcija pieejama vairākos ekoveikalos visā Latvijā, un to iespējams iepildīt savā traukā. Pievilcīgs dizains, patīkami aromāti, nestandarta iepakojums, ekoloģiska pieeja tīrīšanas līdzekļu ražošanā un vēl citi trumpji tiek izspēlēti, lai lielajiem Eiropas ražotājiem liktu uz Latvijas ražotājiem paskatīties ar nopietnāku aci un tie spētu saglabāt savu vietu pircēju sirdīs un veikalu plauktos. «Tas, ka esam vietējais ražotājs, nekādas atlaides nedod. Tirdzniecības tīkliem, tāpat kā jebkuram biznesam, galvenais mērķis ir peļņas gūšana. Ja ar savu piedāvāto produktu neesi spējīgs pietiekami īsā laikā pierādīt, ka tas būs pelnošs, – uz redzēšanos! Par tādām lietām kā patriotisms šajās kategorijās neviens nerunā,» strikti bilst L. Zariņa.
Iesaka un ierobežo
Laika gaitā mainās arī mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļiem piemērotās prasības. Pamatā tās noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā un ir piemērojamas visā ES kopš 2005. gada, lai panāktu augstu vides aizsardzības līmeni, nodrošinātu mazgāšanas līdzekļu brīvu apriti iekšējā tirgū, vienlaikus garantējot augstu cilvēku veselības aizsardzību un uzlabotu informācijas sniegšanu patērētājiem. Taču jaunākie ierobežojumi stājās spēkā salīdzinoši nesen – 2017. gada 1. janvārī, un tie liedz tirgot automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamus mazgāšanas līdzekļus, ja fosfora kopējais saturs standartdevā ir 0,3 grami vai vairāk. Veselības inspekcijas Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Maija Rumpētere vērš uzmanību, ka ierobežojumi fosfātu un citu fosfora savienojumu saturam sastāvā nav jaunums. Jau no 2013. gada nedrīkst tirgot veļas mazgāšanas līdzekļus, ja fosfora kopējais saturs ir 0,5 grami vai vairāk.
Eiropas Komisijas rekomendācijas labai vides praksei veļas mazgāšanas līdzekļiem mājsaimniecībā iesaka izmantot līdzekļus, kas mazgā pie zemākām temperatūrām. Tā samazinās enerģijas patēriņš un CO2 emisijas.
Zem lupas
Veselības inspekcija kontrolē normatīvo aktu prasību ievērošanu tirdzniecībā esošiem ķīmiskiem maisījumiem, tostarp mazgāšanas līdzekļiem. Naudas sodus piemēro uzņēmējiem, ja konstatē būtiskas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Proti, ja neatbilstības rada draudus patērētāju veselībai. Te ietilpst arī etiķetē sniegtā informācija, kam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Kopumā pērn zem Veselības inspekcijas lupas nonāca 519 mazgāšanas līdzekļi. 17% no tiem konstatētas neatbilstības, un tās uzdots novērst noteiktā termiņā. Divos gadījumos līdz neatbilstības novēršanai pat tika apturēta šo līdzekļu tirdzniecība, jo latviešu valodā nebija norādīta visa nepieciešamā informācija par ķīmiskā maisījuma bīstamību.
Visvairāk marķējuma neatbilstību attiecas uz svara procentu diapazona un sastāvdaļu nosaukumu norādīšanu, ja to koncentrācija pārsniedz 0,2%. No kontrolētajiem 519 mazgāšanas līdzekļiem fosfora savienojumus satur 56, bet nevienam nav konstatēti tirdzniecības ierobežojumu pārkāpumi attiecībā uz to saturu.
Aicina izlasīt etiķeti
Savukārt šogad mazumtirdzniecības veikalos veiktajā tematiskajā pārbaudē kontrolēts marķējums 98 trauku mazgāšanas līdzekļiem mazgāšanai ar rokām, no kuriem 17 ražoti Latvijā. Atsevišķas neatbilstības marķējumā valsts valodā tika konstatētas 23% produktu, kas importēti. Latvijā ražotiem mazgāšanas līdzekļiem neatbilstības marķējumā netika konstatētas.
M. Rumpētere stāsta, ka Starptautiskā mazgāšanas līdzekļu ražotāju asociācija ir veikusi pētījumu par patērētāju informētību par mazgāšanas līdzekļiem. Iegūtās atbildes rāda, ka pirms līdzekļa iegādes tikai puse iepazīstas ar marķējumu. Pašreizējais marķējums satur daudz informācijas par sastāvdaļām, bet ir visai nepārskatāms, un patērētāji vēlētos to vienkāršāku. Problēmu ar pārskatāmību rada arī tas, ka marķējums tiek veidots vairākās valodās un, jo to vairāk, jo informācijai katrā no tām var atvēlēt mazāku laukumu. Tālab Veselības inspekcija īpaši aicina apskatīt lietoto produktu etiķetes un ievērot instrukcijas, lai produktus varētu droši lietot un uzglabāt.