Naftas cenai kopš aprīļa vidus nav izšķirīga virziena; risks var būt, ja pēkšņi trūkst vēl kādu šī resursa piegāžu

izejvielas

Pēdējo nedēļu laikā aktualizējušās bažas par augošu globālo tirdzniecības protekcionismu, kas ir papildu izaicinājums pasaules tautsaimniecībai. Ja ekonomikai tiek prognozēti grūtāki brīži, tad gausāks var izrādīties arī naftas patēriņš. Rezultātā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šīs nedēļas vidū atradās pie 71,7 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir mazāk nekā pagājušā mēneša beigu daļā vērojamie gandrīz 75 ASV dolāri par barelu. Kopumā gan šāda naftas cenas atkāpšanās nav uzskatāma par diez ko strauju. Kopš decembra zemākajiem punktiem Brent piegāžu līgumu cena Londonas preču biržā tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 40%.

Šobrīd ir vairāki faktori, kas naftas cenu notur tik augstu. Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) vadošo amatpersonu izteikumi liek domāt, ka kartelis ilgāku laiku varētu uzturēt samazinātas naftas ieguves kvotas. Jau ziņots, ka melnā zelta cenu augstāk izdevies novest Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas un Krievijas sadarbībai, kas pamatā paredz apzinātu naftas ieguves jaudu aizturēšanu par 1,2 miljoniem barelu dienā. Tāpat uz jautājuma zīmes ir šī resursa piegādes no Venecuēlas, Lībijas un Irānas.

Nākamā OPEC+ sanāksme plānota jūnijā, un vismaz šobrīd tirgus dalībnieki vidēji sliecas domāt, ka kartelis un citu naftas ieguvēju kopums, kas nav tā sastāvā, nevienosies par savu kopējo naftas ieguves jaudu palielināšanu. «Pasaules vadošo tendenču prognozētāju teiktais liek domāt, ka pieprasījuma izaugsme pēc naftas būs lēzenāka. Šajā pašā laikā OPEC kontrolēs naftas piedāvājumu. Kopumā tas var nozīmēt, ka naftas cenas kāpumam ir kāds augšējais limits un cena var noturēties relatīvi stabilā koridorā,» spriež, piemēram, Japānas Mizuho Securities eksperti.

Spriedze Tuvajos Austrumos

Nozīmīgs faktors, kas salīdzinoši augstu notur melnā zelta cenu, ir spriedze Tuvajos Austrumos. Kādu krasāku ģeopolitisku satricinājumu gadījumā var tik bloķēts Ormuzas šaurums, kas faktiski ir vienīgais jūras ceļš no Persijas līča uz Arābijas jūru - pa šo šaurumu tiek transportēta aptuveni piektā daļa no visā pasaulē izmantotās naftas. Irāna draudējusi, ka tā varētu apturēt šo satiksmi, kas savukārt licis spriest, ka kādā brīdī nebūtu izslēdzama šīs valsts, ASV un citu reģionālo līderu militārā sadursme.

Nesen izejvielu tirgu pāršalca ziņas, ka notikuši dronu uzbrukumi diviem Saūda Arābijas naftas tankkuģiem. Spekulācijas ir, ka aiz šiem uzbrukumiem stāvējusi tieši Irāna. Vašingtona jau ziņojusi, ka palielina savu militāro klātbūtni šajā reģionā. Savukārt Irāna vairs negrasās atskaitīties par savu urāna bagātināšanas programmu.

Pēc ziņām par uzbrukumiem Saūda Arābijas tankkuģiem melnā zelta vērtība pieauga. Tiesa gan, kāpums nebija diez ko pārliecinošs. Daži uzskata, ka pirms, piemēram, 10 gadiem tas, iespējams, būtu raisījis lielāku un noturīgāku naftas cenas palielināšanos. Tiek skaidrots – šobrīd, runājot par tendencēm šajā tirgū, vienādojumā jāierēķina klāt ASV fenomenālās slānekļa naftas ieguves revolūcijas ietekme. Tās rezultātā ASV naftas ražošana pēdējo gadu laikā aug gluži vai rekordtempos, un kopš 2008. gada tā ir gandrīz dubultojusies. «Reakcija uz šādām ziņām bija daudz piezemētāka, nekā varētu domāt, un ataino jauno naftas tirgus realitāti. Mana teorija ir, ka vairs nav uzticības ilgtermiņa naftas cenas kāpumam, kas arī izskaidro šādu reakciju,» spriež hedžfonda Black Gold Investors vadība.

Ir pat aplēses, ka pēc gadiem 10 ASV jēlnaftas ieguve pēc apmēra būs pārspējusi gan Krievijas, gan Saūda Arābijas naftas ieguvi kopā. Tas arī ir viens no faktoriem, kas ļauj Donalda Trampa administrācijai atļauties ieviest agresīvas ar melnā zelta tirgošanu saistītas sankcijas pret to pašu Irānu un arī Venecuēlu. Agrāk šādi soļi būtu riskanti, jo sekojošs straujš hidrokarbonu cenas pieaugums iecirstu robu pašu ASV ekonomikai.

Tas arī nozīmē, ka naftas vērtības pieaugums ir ierobežots - jo melnā zelta cena ir augstāka, jo šo resursu ASV iegūt ir vēl izdevīgāk.

Var attapties jaunā realitātē

Ne visi gan ir pārliecināti, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē uzvedīsies nosacīti mierīgi un nepiedzīvos būtisku tālāku pieaugumu. Vairāki tirgoņi brīdina, ka šajā tirgū, iespējams, ir nepareiza pārliecība, ka naftas cena uz ASV slānekļa hidrokarbonu ieguves revolūcijas fona neatgriezīsies pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Piemēram, Norvēģijā bāzētā Rystad Energy eksperti klāsta, ka jau šobrīd dažādu iemeslu dēļ no pasaules naftas piedāvājuma trūkst 5,4 miljoni barelu. Tas esot visai daudz, ja ņem vērā, ka pasaulē vidēji dienā tiek patērēti aptuveni 100 miljoni barelu naftas, un vēsturiski lielas cenu izmaiņas bijušas pēc ziņām, ka piegāžu izmaiņas ir 1% līdz 2% apmērā no kopējā globālā melnā zelta piedāvājuma. «Kopumā situācija naftas pieprasījuma/piedāvājuma ziņā šobrīd ir krietni saspringtāka, nekā varētu likties,» teic minētā uzņēmuma pārstāvji. Tādējādi risks esot – ja vēl kaut kāda iemesla dēļ pazūd papildu naftas piegādes, tad šis tirgus tiek visai ātri nolikts jaunas realitātes priekšā – proti, ka tam jādzīvo šī resursa trūkuma stadijā.

Galu galā nav izslēgts, ka tā pati Irānas kodolambīciju slāpēšana pasaulei draud ar būtiski augstāku naftas cenu. Militāri konflikti, visticamāk, saasinās situāciju visā Tuvo Austrumu reģionā, un Persijas līča valstīs tiek iegūts nedaudz mazāk par vienu trešo daļu pasaules naftas. Katrā ziņā pasaules ekonomikai naftas krīze, jaunas kara izmaksas un globālās tirdzniecības sakropļošana šobrīd var būt ļoti dārgs prieks.

«Lielākais risks ir, ka saasinājumi Tuvajos Austrumos pāraug konfliktā. ASV prezidents teicis, ka necietīs draudus no Irānas. Arī Saūda Arābijas laikraksti ziņojuši, ka valsts karaļnams rekomendējis ķirurģiskus triecienus, lai sodītu Irānu. Vēsturiski ir bijuši tik daudzi negadījumi, kad aiziets ir pārāk tālu un nav īstas izpratnes, kā otra puse reaģēs,» teic RBC Capital Markets analītiķi. Tiek klāstīts, ka kādā brīdī var ievērojami sarukt arī naftas piegādes no Nigērijas. «Pamatā mums kādu laiku šajā tirgū ir laimējies. Tomēr, ja kāds no potenciālajiem naftas piegāžu trūkuma stāstiem uz jau esošo trūkumu fona materializējas, tad šajā tirgū varētu būt vērojams patiesības mirklis,» piebilst RBC Capital Markets finanšu tendenču pētnieki.

Arī Rystad pārstāvi teic – esot saprotams, kādēļ daudzi melnā zelta cenu turpina paredzēt tuvu esošajam līmenim vai pat zemāku: pasaules ekonomikas pieaugums bremzējas, un no ASV puses gaidāma šī resursa piedāvājuma palielināšanās. Rystad pamata paredzējums ir, ka naftas tirgū piedāvājums šā gada ceturtajā ceturksnī pārsniegs pieprasījumu. Tiesa gan, tas esot tikai ar nosacījumu, ka nav kādi lieli papildu naftas piegāžu traucējumi.

«Ja mēs pamostamies ar ziņām par kādiem jauniem piegāžu trūkumiem, tad naftas cena var aizsniegties līdz Mēnesim, jo pasaule beidzot sapratīs, ka tai naftas tomēr tūkst,» savukārt teic Black Gold Investors dibinātājs Garijs Ross.