Dzīvnieki Minizoo sezona ir sākusies. Lai arī to skaits strauji aug, rūdītākie «buki» vērtē, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies

Vieni maina koncepciju, pilnveido dzīvnieku kolekciju un iekopj ainavu, bet citi smagajam rūpalam atmet ar roku un durvis slēdz.

Prasa prāvus līdzekļus

Atšķirībā no Nacionālā zooloģiskā dārza minizoo specifika ir elastīgāka, personiskāka pieeja apmeklētājam, taču, protams, arī mazāki mērogi un pieticīgāka dzīvnieku kolekcija. Tomēr, īpaši bērniem, ar to arī pietiek, tāpēc dažnedažādu minizoo kļūst aizvien vairāk, neskatoties uz to, ka saimniekiem tas ir smags darbs. Rūpals prasa lielus ieguldījumus, jo dzīvnieki jāpabaro arī lietus laikā un gada aukstajos mēnešos, kad apmeklētāju tikpat kā nav. To daži lauku uzņēmēji pēdējā laikā nav izturējuši. Te jāuzsver arī Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Jēkaba Dzeņa teiktais, ka pēdējos piecos gados ir likvidēti divi no pieciem Latvijā reģistrētajiem zooloģiskajiem dārziem. Kā viens no galvenajiem iemesliem tam bijuši lielie finansiālie ieguldījumi, kas nepieciešami dzīvnieku uzturēšanai un legālas izcelsmes zvēru iegādei. No palikušajiem trim zooloģiskajiem dārziem bez pašvaldības atbalsta darbojas tikai viens.

Sākumā minētais attiecas uz minizoo nosaukuma cienīgām saimniecībām, kaut gan, kā norāda to īpašnieki, netrūkst arī tādu, kas kropļo tirgu.

Liela dažādība

«Un tādu ir lielākā daļa – ap 80%,» bēdīgo statistiku min Iecavas novada minizoo Dobuļi saimnieks Varis Ķelpe. Nākamgad apritēs 20 gadu, kopš viņa rosības šajā lauciņā. Iekopta kā latvietim ierastāku, tā eksotisko dzīvnieku kolekcija – pērtiķis, lamas, kamielis, alpakas, ķenguri, degunlācis, skunkss, jenots, poniji, aitas, kazas, papagaiļi, vistas, fazāni, emu u.c. Te ir vislielākā dažādība no DB aptaujātajiem minizoo. To uzsver arī pats saimnieks, kurš vīlies daudzos kolēģos, jo viņu iemestais darvas piliens medus mucā jāizbauda uz savas ādas. Proti, apmeklētāji viesojušies citur un sapratuši, ka minizoo viena aizaugusi teritorija ar pāris būriem vien ir. Dobuļi šo priekšstatu maina un saņem sajūsmas pilnus: «Nedomājām, ka var būt arī tā.» Tiesa, noteikti ir virkne apmeklētāju, kuri pēc vilšanās līdz Dobuļiem nemaz nenonāk un neuzzina, ka te saimnieku ģimene sešu cilvēku sastāvā īpaši gādā par sakoptību, kā arī atšķirībā no citiem pieredzes gūšanai apbraukājuši ap 100 zoo ārpus Latvijas. Dzīvnieki te tiek ievesti no Holandes, Beļģijas, Vācijas u.c. valstīm. Starp citu, aptuveni pēc pāris nedēļām durvis vērs jauna ekspozīcija, bet, kamēr tā nav atklāta, saimnieks par to nestāsta. Tā teikt, ticība neļauj. «Badā nemirstu, maizi un desu varu nopirkt, bet tas arī viss. Dzīvnieki prasa tonnām kombikorma, graudu, siena. Ziemā tūristu nav, tāpēc vasarā jāsarēķina, jāiekrāj, lai arī salā visu uzturētu. Taču dzīvniekiem dzimst bērni, un tas ir pirmais rādītājs, ka visu darām pareizi. Tāpēc nepārtraukti atjaunojam, būvējam, uzlabojam, lai cilvēkiem būtu patīkami atgriezties, ne tikai paviesoties vienreiz,» savu nostāju pauž V. Ķelpe.

Slēdz vai pārprofilējas

Ar zināmu smeldzi durvis nācās aizvērt minizoo Salmiņi Mores pagastā, Siguldas novadā, kur vēl pirms pāris gadiem varēja apskatīt pārsimts iemītnieku un risinājās dažādi tematiskie pasākumi. Kopumā vieta uzņēma apmeklētājus 15 gadus.

«Kas neatrodas lielo šoseju tuvumā, mūsdienās iznīkst. Arī mēs minizoo slēdzām, jo to uzturēt vairs nebija reāli. Vienu vasaru lija lietus, otru – visi atpūtās Turcijā… Nevarēju nopelnīt naudu no nekā, un dzīvnieki no svaiga gaisa nepārtiek. Apmeklētāji grib redzēt lielu kolekciju, bet tāda daudz ēd. Turklāt bija netaktiska uzvedība jeb vēlme dzīvniekus pārbarot ar neatļautām lietām, pārņurcīt. Īsāk sakot, nespējām izdabāt mūsdienu cilvēku mainīgajām vēlmēm,» rezumē Salmiņu saimniece Agija Urtāne. Viņas uzņēmums tagad nodarbojas ar aitkopību, bet apskates objekts tas gan vairs nav.

Savukārt viens no populārākajiem (ja ne vispopulārākais) Latvijas minizoo Rakši Drabešu pagastā, Amatas novadā, pielāgojoties apmeklētāju ambīcijām un sperot krietnu attīstības soli, apmetis kūleni un nu no atpūtas kompleksa kļuvis par nopietnu kamieļu parku Rakši, kura apmeklējums ir ceļojums ar dažādu atrakciju plejādi, braukšanu kamieļu mugurā, ēzeļu vilktās karietēs un kafejnīcas apmeklējumu piedāvājumā. «Ar jauno koncepciju darbojamies otro gadu. Daudz jāstrādā, tad šis bizness būs rentabls,» lakoniski teic kamieļu parka saimnieks Kristaps Blaus. Šogad Rakšos dzims ap 30 dzīvnieku.

Ar savu stāstu

Ar ko izcelties citu starpā ir arī Talsu novada, Lībagu pagasta minizoo Rančo. Tur ķenguru, poniju, trušu, putnu u.c ieskāvumā mīt runājošais āzis Burvītis. Visbiežāk dzirdētais vārds no viņa ir: «Vēl!». Saimniece Diāna Širokaja apskatīt savu minizoo aicina jau ceturto sezonu, uzsverot, ka šis darbs ir vairāk kā hobijs un arī konkurence saasinās. Tā nu dzīvnieku kļuvis nedaudz mazāk, bet gida pakalpojumi pieejami vairs tikai par maksu. Tomēr attīstība notiek, piemēram, tiks piedāvāta slēgta tipa piknika vieta, kur nosvinēt kādu pasākumu.

Savukārt Viesturi Krāslavas novadā uzsvaru liek uz eksotisko putnu kolekciju – pāviem, fazāniem, strausiem, emu u.c.

Limbažu novada Katvaru pagastā esošā minizoo Priedītes trušu dārzu, pundurkazas, aitas, govis un zirgus var apskatīt trešo vasaru. Saimniecei Zanei Magonei ģimenes apstākļu dēļ nācās no ārzemēm atgriezties Latvijā un pārņemt saimniecību savās rokās. «Ja piestrādā pie reklāmas, vienā brīvdienā sabrauc ap 60 cilvēku,» par tūristu trūkumu nesūdzas Priedīšu īpašniece.

Savukārt minizoo Lejnieki Ventspils pusē, Usmas pagastā, apmeklētājus iekaro kā Desuciems, kur, pēc saimnieka Andra Goldmaņa sacītā, nav tuksnesis, bet gan zaļa zāle. Te teritorija apmeklētāju pastaigām stiepjas trīs hektāru platībā, taču dzīvnieku kolekciju veido tikai mājdzīvnieki – vistas, zosis, aitas, kazas, poniji, cūkas. Kopumā ap 150 iemītnieku. Saimniekam, vērtējot Lejnieku minizoo 13 gadu pastāvēšanas laiku, nākas atzīt, ka apmeklētāju skaits tomēr sarucis, bet A. Goldmanis vērš uzmanību, ka šāds bizness nekad nav bijis rentabls, bet gan dārgs hobijs. Starp citu, te tiek piedāvātas telšu un piknika vietas bez maksas.

Dzīvnieki jāreģistrē

«Pēc likumu normām nevienam privāta uzņēmuma īpašniekam nav liegts nosaukumā izmantot «Minizoo» vai «Amazones džungļi»,» smaida Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola. Turklāt lauksaimniecības un daži eksotiskie dzīvnieki specifiski kā minizoo apskates objekti nekur atsevišķi nav jāreģistrē atšķirībā no visiem savvaļas plēsēju, čūskveidīgo, krokodilveidīgo, primātu un jūras zīdītāju kārtu dzīvniekiem. Kā sīkāk skaidro J. Dzenis, gadījumā, ja konkrētā suga ietilpst starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu sarakstos jeb CITES (Vašingtonas konvencija), dzīvnieks ir jāreģistrē Dabas aizsardzības pārvaldē, bet, ja neietilpst, tad Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Mairita Riekstiņa, PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja, precizē, ka dzīvnieku turēšanas vietas, kuras ir izveidotas ar mērķi dzīvniekus publiski izrādīt un kurās mīt dažādu sugu (lauksaimniecības, mājas (istabas), savvaļas) dzīvnieki, ir jāreģistrē PVD. Šobrīd ir reģistrētas 30 šādas dzīvnieku turēšanas vietas, un 2018. gadā nav saņemtas sūdzības par iespējamiem labturības vai turēšanas prasību pārkāpumiem.

Lielākā daļa no visiem un teju visi tā saucamo eksotisko sugu (primāti, lielie plēsēji utt.) reģistrētie dzīvnieki tiek turēti zooloģiskajos dārzos. Visvairāk, protams, tie atrodas Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā un Latgales zooloģiskajā dārzā. Savukārt, privātpersonu un zooveikalu īpašumā visbiežāk atrodas dažādu papagaiļu un rāpuļu sugu īpatņi.

Sabiedrības domas maiņa

Rīgas zooloģiskā dārza rīcībā nav jābūt statistikai, cik minizoo darbojas Latvijā, taču lielajam zvēru dārzam ir pašam sava filiāle Cīruļi Kalvenes pagastā, Aizputes novadā, kā arī darbu pilnas rokas, veidojot Āfrikas savannu Rīgā, kas dienasgaismu ieraudzīs pēc dažiem mēnešiem, un auklējot jaundzimušo zebriņu. Savukārt Cīruļos labi vairojas plēsīgie putni un izveidojies izteiksmīgs vilku bars. Kopumā G. Vītola vērtē: «Tiklīdz cilvēki pamana nišu, kur var piesaistīt apmeklētājus, mēģina to iekarot. Ir sajūta, ka aug tā lieta. Un viena daļa cilvēku, kuriem patīk barot dzīvniekus, labāk izvēlas apmeklēt minizoo. Pie mums to darīt nedrīkst. Reizēm tā tiek upurēta rūpe par dzīvnieku labturību peļņas gūšanas nolūkā.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsver: diemžēl patlaban nav pieejami precīzi dati par to, kā laika gaitā ir mainījies eksponēto dzīvnieku vai vietu skaits. Daļā sabiedrības interese par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanu pieaug, un tā rezultātā palielinās arī reģistrēto dzīvnieku apjoms. Savukārt otra sabiedrības daļa arvien vairāk pauž pārliecību, ka savvaļas dzīvnieku turēšana nebrīvē pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos. Aizlieguma cirkū izmantot savvaļas sugu dzīvniekus pieņemšana bija kā spilgts piemērs šai sabiedrības domas maiņai.