Viedo iepirkšanās maisiņu Goodbag komanda cenšas mudināt plastmasas izstrādājumu vietā izvēlēties auduma somas

Sociālā uzņēmējdarbība

Vienlaikus šī iniciatīva strādā kā veikalu lojalitātes programma un pircēji saņem atlaidi vai arī ziedo savu «peļņu» kādam videi draudzīgam projektam. Austrijas sociālā uzņēmuma Goodbag līdzdibinātājs Kristofs Hančks (Christoph Hantschk) stāsta, ka ar laiku iecerēts attīstīties arī ārpus Austrijas un pievērsties arī citiem produktiem. Vairāk par uzņēmuma ideju un sociālo uzņēmējdarbību viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā radās Goodbag?

Mēs izveidojām kompāniju 2015. gadā, bet tolaik bija cits produkts – lojalitātes programma ar dažādām vides saudzēšanas aktivitātēm. Mēs vēlējāmies izmantot jaunākos pētījumus par uzvedības ekonomiku, kas saka, ka atgriezeniskā saite rosina rīkoties labāk, ilgtspējīgāk. Tirgū nebija risinājuma, kas iedvesmotu indivīdus un nodrošinātu viņiem īstu atgriezenisko saiti par to, kādu ietekmi rada viņu rīcība. Mums šķita, ka trūkst platformas, kas parāda indivīdiem, cik izmaksā viņu rīcības, un dotu viņiem ierosinājumu rīkoties citādāk. Tā nolēmām izveidot kompāniju un dažos mēnešos ieguvām vairāk nekā 5000 lietotāju mūsu platformā. Taču bija ļoti sarežģīti izveidot biznesa modeli ap šo ideju.

Goodbag principā strādā pēc tiem pašiem principiem, bet te vairāk ir aprites ekonomikas pieeja – paņemam vienu izaicinājumu, piemēram, plastmasas maisiņu un strādājam ar to. Katru gadu vairāk nekā triljons plastmasas maisiņu tiek izmantoti tikai 20 minūtes, un tad tie nonāk atkritumos vai vidē. Tāpēc mēs izstrādājām lojalitātes programmu, kas mudina indivīdus izmantot viedos auduma maisiņus, tādējādi iesaistoties globālu problēmu risināšanā. Platformā reālā laikā rādās, cik bieži maisiņš tiek izmantots. Vienlaikus tā ir arī lojalitātes programma, kur lietotāji var izvēlēties starp atlaidi, kas ietaupa viņu naudu, un ilgtspējīgu projektu atbalstu, kas ir labi videi. Liela problēma ir tā, ka daudzas darbības indivīdiem izskatās neredzamas, tāpēc mēs reālā laikā rādām viņa un citu radīto ietekmi. Tas lieliski motivē.

Vai esat izskaitījuši, cik daudz plastmasas maisiņu ir ietaupīti jūsu maisu dēļ?

Aplikācijā var viegli redzēt, cik bieži katrs maiss tiek izmantots, cik ilgi tiek lietots. Tas aizvieto lielu apjomu vienreizēji izmantotu maisiņu.

Esam pārdevuši jau vairāk nekā 70 tūkstošus Goodbag, un vidējais lietotājs to izmanto diezgan bieži, bet mums pagaidām nav konkrētu skaitļu, ar ko es varētu padalīties.

Kāda ir jūsu nākotnes vīzija?

Mūsu ambīcija ir, lai katrs iepirktos ar Goodbag un tiktu atalgots par iepirkšanos ar savu maisiņu, kā arī atbalstītu videi draudzīgus projektus. Taču mūsu ieceres nav saistītas tikai ar iepirkšanos. Vēlamies ap Goodbag veidot platformu, kas izmanto šo mehānismu, lai reālā laikā parādītu cilvēkiem atgriezenisko saiti par viņu radīto ietekmi un piedāvātu apbalvojumus drošā vidē. Goodbag ideja viegli var tikt izmantota jebkurā citā jomā, kur vajadzīga individuāla rīcība globālu izaicinājumu risināšanā, piemēram, klimata pārmaiņu, piesārņojuma, enerģijas patēriņa, CO2 emisiju samazināšanā utt. Mūsu metode var tikt vienkārši transformēta citās jomās. Mūsu vīzija ir veidot kustību, kas ar šo platformu rāda ietekmi reālā laikā, kā arī ļauj redzēt sevis radīto ietekmi un tikt apbalvotam par to.

Vai šobrīd darbojaties tikai Austrijā?

Šobrīd mūsu maisiņus var nopirkt tiešsaistē un vairāk nekā 100 mūsu partneru veikalos Vīnē. Ja cilvēks nav no Austrijas, bet patīk mūsu ideja, viņš var pasūtīt maisiņu internetā, lejuplādēt aplikāciju un redzēt savu ietekmi. Var arī rosināt savu vietējo pārtikas veikalu sadarboties ar mums.

Pagaidām esam Vīnē un Nīderlandē, bet ceram, ka strauji augsim globāli – tā ir mūsu ambīcija. Drīz mūsu aplikācija būs arī Šveicē.

Kā redzat Goodbag pēc pieciem gadiem?

Nākamajos piecos gados vēlamies paplašināt savu platformu citās jomās, kas nav tikai iepirkšanās maisiņi. Piemēram, tā var būt jebkura lieta, ko var atkārtoti izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, iepakojums – kafijas krūzīte. Nākamajos desmit gados vēlamies veidot platformu, kas mudina indivīdu kļūt ilgtspējīgākam un saņemt apbalvojumus par to.

Kā jūs raksturotu tirgus atsaucību pēc jūsu produkta?

Mēs saņemam lielu interesi no lielām kompānijām Lielbritānijā, Šveicē, Vācijā, Spānijā, Zviedrijā, Dānijā. Šobrīd notiek sarunas ar dažiem lielākajiem mazumtirgotājiem pasaulē – viņiem tiešām patīk mūsu ideja. Pilotprojekts notiek sadarbībā ar Hītrovas lidostu. Pavisam nesen uzsākām sadarbību ar lielu Šveices mazumtirgotāju, un mūsu produkti būs pieejami 800 tīkla veikalos.

Tirgus pieprasījums pēc mūsu risinājuma ir liels, jo saudzē vidi un tas daudzām kompānijām kļūst arvien svarīgāk. Mūsu uzņēmums triju gadu laikā ir apkopojis know-how, lai uzbūvētu produktus, kas nodrošina interaktīvu klienta pieredzi, kas palīdz uzlabot klientu lojalitāti un piesaistīt jaunus klientus, kam rūp vide.

Un kāda ir reakcija no cilvēkiem, kuri izmanto šos maisiņus?

Viņiem patīk šīs somas, esam saņēmuši daudz labu atsauksmju. Cilvēkiem patīk kvalitāte, cena nav pārāk augsta, līdz ar to veidojas kopiena ap šo produktu. Daudzi cilvēki pērk Goodbag ne tikai sev, bet arī draugiem, jo uzskata, ka šī ir laba dāvana.

Kā sociālā uzņēmējdarbība attīstās Austrijā?

Austrijā esam kaut kur pa vidu – ir valstis, kam tas izdodas labāk, ir reģioni, kam ar to veicas ne tik labi. Austrijā sociālā uzņēmējdarbība attīstās labi, bet vēl ir daudz darba. Es domāju, ka esam ļoti agrīnos sociālā biznesa pirmsākumos. Uzskatu, ka sociālā uzņēmējdarbība ir nākotnes bizness un turpmāk ilgtermiņā spēs pastāvēt tikai tādas kompānijas, kuru DNS ietver sociālo komponenti. Papildu biznesam organizācija risina arī globālas problēmas. Ja uzņēmumi nerisinās šādas problēmas, tas ietekmēs viņu ikdienas biznesu. Globāli jau tagad arvien vairāk kompāniju sociālo atbildību iekļauj savā darbībā, bet vēl ir daudz darba.

Kāda ir jūsu sociālā biznesa definīcija – kur beidzas «parastais» uzņēmums un kur sākas sociālais bizness?

Es domāju, ka nevajag būt tik striktiem saistībā ar definīciju. Manā skatījumā, sociālais bizness ir katrs uzņēmums, kas rada sociālo ietekmi tādā veidā, kas tieši ir saistīts ar biznesu. Katrs bizness, kas uzlabo mūsu sabiedrību ar savām darbībām, ir sociālais uzņēmums. Piemēram, manā skatījumā, kompānija Tom, kas ziedo apavus par katru pārdoto kurpju pāri, nav sociālais uzņēmums, jo sociālā ietekme nav tieši saistīta ar viņu pamatbiznesu. Es nevēlos, lai mani pārprot, – tas, ko viņi dara, ir svarīgi un labi, bet, manā skatījumā, tas nav sociālais uzņēmums.

Cik daudz sociālo uzņēmumu ir Austrijā un vai varat minēt kādus piemērus?

Man nav statistikas par to, cik sociālo uzņēmumu ir Austrijā, bet viens ir skaidrs – to ir par maz. Un tā tas ir katrā valstī. Viens lielisks piemērs ir mazs vietējais uzņēmums Vollpension – kafejnīca, kas nodarbina vecākus cilvēkus. Tas viņiem ir veids, kā strādāt algotu darbu, jo senioriem ir grūtāk atrast nodarbošanos tradicionālajā darba tirgū, un arī veids, kā socializēties, komunicēt ar citiem – kolēģiem un klientiem. Cits uzņēmums ir Helioz, kas kādu laiku jau darbojas un nodrošina risinājumus, lai cilvēki Āfrikā un citur var iegūt dzeramo ūdeni.

Pēdējos gados arvien vairāk runājam par sociālo uzņēmējdarbību – kāpēc tas notiek tieši tagad?

Jo mums nav citas iespējas atrisināt šos izaicinājumus, ar ko šodien saskaramies. Mums ir jārīkojas, jo tad, ja to nedarīsim, būsim paaudze, kas nav rīkojusies. Un tas nav kaut kas tāds, ar ko kāds nākotnē vēlētos tikt raksturots.

Vai valsts institūcijām būtu jāpalīdz sociālajiem uzņēmumiem?

Es esmu ekonomists un ticu, ka ekonomikai ir spēja atrisināt tādas problēmas kā klimata izmaiņas un piesārņojums, bet valsts var iesaistīties un atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību. Sociālie uzņēmumi ar pareizu atbalstu no valsts var atrisināt dažādas problēmas un darīt to, ko valsts nespēj.

Nereti sociālajiem uzņēmumiem iet grūti ar finansiālo stabilitāti. Kā Goodbag izdodas būt finansiāli veselīgai kompānijai?

Pamatā mūsu biznesa modelis ir balstīts uz to, ka pārdodam somas savu partneru veikalos, kas nozīmē, ka pelnām no katra lietotāja savā platformā. Uzņēmumi licencē mūsu risinājumu un maksā, lai būtu redzami mūsu platformā un tādējādi piesaistītu sev jaunus klientus, un veidotu lielāku apgrozījumu. Katru reizi, kad cilvēks iepērkas, viņš rada veikalam apgrozījumu un vienlaikus arī pozitīvu ietekmi vidē, neizmantojot vēl vienu plastmasas maisiņu.

Ir daudzi sociālie uzņēmumi, kas meklē ziedojumus, subsīdijas un grantus, lai finansētu to radīto sociālo ietekmi. Kad kompānija vēlas attīstīties, tas ierobežo kompāniju. Tieši tāpēc es piedalīšos Sociālās uzņēmējdarbības forumā Rīgā, lai runātu par to, kā veidot sociālo uzņēmumu, kas rada apgrozījumu, un no tā var attīstīt biznesu un vienlaikus arī tā radīto sociālo ietekmi – jo vairāk nopelna sociālais uzņēmums, jo vairāk tas var investēt, lai radītu vēl lielāku ietekmi. Esot finansiāli ilgtspējīgam sociālajam uzņēmumam, ir brīnišķīga iespēja bezgalīgi attīstīt savu ietekmi. Sociālajiem uzņēmumiem būtu vairāk jāmērķē uz šādu pieeju.