Finanšu sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt pamatu legālam biznesam valstī – pašreizējā to nespēj

DB klubs

Tā Dienas Biznesa Uzņēmēju klubā atzina tā īpašais viesis finanšu ministrs Jānis Reirs. «Mēs jau esam tur,» viņš saka, ar to domājot – pelēkajā zonā Moneyval izpratnē. «Aizbildinoties ar ļoti svarīgu biznesu, esam tas posms, kas «iztīra» citu valstu budžetu un kases.» Kā zināms, Moneyval ziņojums ir neatkarīga audita rezultāts, ko veica Eiropas Padomes eksperti, atklājot nepilnības. Tālab tā rekomendācijām mūsu pusē pievērsta īpaša uzmanība. Galvenokārt tas attiecas uz jaunākajiem pasaules noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas standartiem. Lai izkļūtu no šīs pelēkās zonas, finanšu kapitāla tirgus «remonts» ir valdības galvenā prioritāte, kas palīdzēs ātrāk attīrīties no nevēlamām naudas plūsmām un efektīvākai cīņai dos instrumentus gan uzraugošām, gan valsts pārvaldes institūcijām.

Divas lielas izmaiņas

Pretējā gadījumā J. Reirs ieskicē nevēlamu portretu, kurā uzņēmējdarbībai apgrūtināta pieeja, gan sākot ar apgrozāmajiem līdzekļiem, gan garantiju samazināšanas un kredītprocentu pieauguma dēļ, ko daudzi izjūt jau patlaban.

Minētais «remonts» ietver legālo prezumpciju. «Mūsdienu pasaulē valstij pierādīt naudas nelegālo izcelsmi ir teju neiespējami. Demokrātiskās zemēs to risina ar legālo prezumpciju. Tas ir, – katram cilvēkam jāpierāda naudas legālā izcelsme. Tas nebūt nav sarežģīti, vien jābūt nomaksātiem nodokļiem par rīcībā esošo konkrēto naudas summu. Kad tas sāk strādāt, arī ierobežojumi par darījumiem ar skaidro naudu praktiski nav vajadzīgi, piemēram, par dāvināšanu pirmās kategorijas radiem gada laikā,» spriež finanšu ministrs.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs vaicāja, kas vēl palicis nepadarīts, zinot, ka attiecībā uz pelēkās naudas lietām pēdējo gadu laikā ir notikušas ārkārtīgi daudzas izmaiņas gan likumdošanas, gan Ministru kabineta līmenī. J. Reirs, lieki neminstinoties, zina teikt, ka finanšu kapitāla tirgus «remonts» paredz legālo prezumpciju un divas lielas izmaiņas likumos: Kredītiestāžu likumā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā. «Ir pieci netiešie normatīvie akti, kas FKTK liek būt par uzraugu naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumos, bet iestāde spītīgi no tā izvairās. Runa ir par FKTK funkcijām kontrolēt iekšējās pārbaudes naudas atmazgāšanas jomā, un tās nepārklājas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbu, kas ir – izmeklēt,» uzskata J. Reirs.

Abus likumus galīgajā lasījumā Saeima varētu pieņemt jau jūnija vidū. Tajos tiek regulēts, kā notiek bankas likvidācija un kā – pašlikvidācija, lai dažādas stīvēšanās un nesaprašanās nepatērētu tik daudz laika, kā tas ir ABLV Bank gadījumā.

Daudzi žuļiki zināmi

Kad nākamo jautājumu uzdod Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars, sarunas vēl norit salīdzinoši rāmā gaisotnē. Viņš akcentē: uzņēmēji ir nobažījušies, ka bankas vienā mirklī var pēkšņi aizvērt savas durvis kādai firmai, starptautiski iedragājot kopējo priekšstatu par Latviju. «Kā nodalīt, kuri ir legāli uzņēmumi, bet kuri – bandīti un žuļiki?» J. Reirs pārliecinoši pasvītro, ka tas jau ir nodalīts un tāpēc arī seko dažādi aizliegumi. Te jāuzsver kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas, ko valsts neregulē, jo bankas ir privāts bizness. Un to tiesības ir ne ar vienu neauklēties, ja risks šķiet pārāk liels. «Vairāk nekā 90% aizliegumu vai kontu slēgšanām ir ļoti nopietns pamats. Tāpēc arī piekritu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības vienam no priekšlikumiem publicēt visus lēmumus, kas ir pieņemti nodokļu uzrēķinos. Pārējās uzraudzības institūcijas to jau dara,» tā J. Reirs.

Pamatoti palūdz aiziet

DB Uzņēmēju kluba tikšanās reizēs allaž ir klāt profesionāļi no bankām. Šoreiz viņi pauž savus vērojumus, ko piefiksē teju ik dienas. Proti, ka ārvalstu finanšu institūcijas ir uzkrītoši piesardzīgas vai vispār nevēlas sadarboties ar Latviju kā tādu, un tas skar vietējos uzņēmumus, kas kaut ko eksportē Eiropas partneriem. Bez valsts komunikācijas vienam pašam finanšu sektoram šo problēmu nav iespējams atrisināt. J. Reirs skaidro, ka valsts prioritāte ir sakārtot finanšu tirgu. «Visiem līdzekļiem cenšamies stāstīt, ka naudas atmazgāšanas lietas nav vienas valsts problēmas un to risināšanā ir nepieciešami starptautiski kopēji pūliņi. Nepareizi un neproduktīvi ir apgalvot, ka valsts neaizstāv privāto kapitālu vai kaut kādā veidā ierobežo uzņēmējdarbību. Izmantojam visas politiskās iespējas, bet ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne par to, kādas visām darbībām ir iespējamās sekas. Jāteic, dažu starptautisku uzņēmēju palūgšana aiziet uz citu banku, visdrīzāk, ir pamatota. Un, ja jūs vēl par to šaubāties, pavaicājiet tai bankai, kas ar vienu mazu transakciju atbild ar visu savu īpašumu un reputāciju pasaules priekšā, kāpēc tā no atsevišķiem klientiem atsakās. Tā notiek, ja risku nevar nomenedžēt. Neviena valsts privātam biznesam nevar norādīt, ko un kā darīt.»

Ātruma ierobežojums

Bet līdz ar Datakom valdes priekšsēdētāja Ulda Semeika jautājumu diskusija ne vien kļūst spraigāka, bet arī ievirzās ceļu satiksmes noteikumu terminoloģijā. IT nozares pārstāvis norāda, ka Latvija ir teju pirmrindniece procedūru ievērošanā. Tas ir apsveicami, bet tikpat svarīgi, kas notiek mums apkārt. «Vai pastāv varbūtība, ka tuvākās valstis tomēr ar tādu pašu spītību nepievēršas šiem jautājumiem un mēs tā arī paliksim pirmrindniekos, izolēti no pārējām valstīm ar vājāku konkurētspēju?» šaubās U. Semeiks. Ministrs atbild: «Finanšu sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt pamatu legālam biznesam valstī. Pašreizējā to nespēj. Varbūt, kad viss «netīrais» aizies no šejienes, ienāks jaunas investīcijas un bankas sāks apjomīgāk kreditēt. Piemēram, ja mēs ieviešam stingrākus ceļu satiksmes noteikumus nekā kaimiņiem, tad mums uz brauktuvēm būs mazāk negadījumu.» Bet uzņēmēji steidz iebilst, ka tādā gadījumā saruks arī braucēju skaits jeb būs mazāk pašu uzņēmēju. J. Reirs ir nelokāms, sakot, ka nebūs vis, bet gan esošie brauks uzmanīgāk. Tomēr klātesošie neatkāpjas: «Ja katru, kurš šķietami pārkāpj noteikumus, uzreiz ieliks cietumā, tātad būs mazāk.» «Kur ir bijuši tādi gadījumi? Tas nav viennozīmīgi. Valstij taču nav iespēju regulēt banku biznesu,» vēlreiz atgādina J. Reirs.

Uzņēmēji komentē, lai tad apkārtējās valstis arī ir gatavas ieviest visas stingrās procedūras, citādi tuvāki un tālāki kaimiņi vienkārši apies mūsu ceļu satiksmes noteikumus. Sak, ja ieviesīsim ātruma ierobežojumu 50 km/h ātrgaitas šosejā, tad Latvija atpaliks no visām citām valstīm, kurās turpinās braukt ar atļauto ātrumu 90 un 100 km/h. J. Reirs pieklājīgi norāda, ka katrs gadījums, kas iezīmēs tādu strupceļu (par ko gan pagaidām ziņu nav), tiks izskatīts individuāli, un piemetina: «Neesam taču nevajadzīgi uzlikuši ātruma ierobežojumu 50 km/h, jo apdzīvotā vietā traucāmies ar 180 km/h.»

Nepareizā krāsā

Diskusiju par tēmu lieliski noslēdz Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: «Skaidrs, ka daļa brauc droši, un ir arī citi, kas tā traukušies. Tam visam paralēli banku sektora dalībniekus satrauc tas, ka naudas atmazgāšanas jomā nav precīzi noslīpētu noteikumu. Būtu jau labi, ja pateiktu, ka jābrauc ar 50 km/h, un visi tā arī darītu. Diemžēl pateikts ir tikai tik daudz, ka jābrauc droši. Bankām padziļināti jāveic klientu izpētes procedūras, jo varbūt konkrētais «droši» nemaz tā nav. Mani satrauc, ka tagad Kredītiestāžu likuma grozījumi, kas iet cauri Saeimas gaiteņiem, faktiski ļaus atņemt licenci nevis par to, ka apdzīvotā vietā triecies ar ātrumu 180 km/h, bet arī par to, ka automašīna nav pareizā krāsā. Tāda ir realitāte. Noteikumi jāizstrādā, cik vien precīzi var. Tas padarītu dzīvi vienkāršāku gan bankām, gan uzņēmējiem, gan tiesībsargājošajām iestādēm.»

Uz vietas ilgi nestāvēs

Otra svarīgā tēma, kas gan šoreiz neizpelnās tik plašu rezonansi, ir nodokļu sistēma. J. Reirs patlaban atturas vērtēt, kāda tā šobrīd ir pēc nodokļu reformas. Tiesa, ir iestājies klusums pirms vētras, jo nekādu nodokļu izmaiņu nebūšot vēl tikai nākamā gada budžetā. Nodokļus nemainīs ātrāk par 2021. gadu, jo esošajā sistēmā jāpaiet diviem gadiem, lai konstatētu nepieciešamās korekcijas. Tā no 2020. gada janvāra Finanšu ministrija (FM) sāks aktīvu dialogu ar saviem sadarbības partneriem – Darba devēju konfederāciju, Brīvo arodbiedrību savienību, Rūpniecības un tirdzniecības kameru u.c. –, lai līdz nākamā gada Jāņiem jaunie budžeta risinājumi būtu ieguvuši jau konkrētas aprises. Starp citu, šim mērķim izveidota valdības veidojošo partiju sadarbības attīstības padome FM parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadībā.

Ombuds attieksies uz visiem

Visbeidzot tiek pieminēts uzņēmēju ombuds, kas skatītu strīdus par nodokļu administrācijas uzrēķiniem uzņēmējiem, vienlaikus iezīmējot gan VID pienākumus sadarbībai ar biznesa pārstāvjiem, gan arī uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju. J. Reirs atzīst, ka lielākā problēma valsts pārvaldē ir tajā strādājošo nepietiekamās komunikācijas spējas un pat bailes no klientiem. «Ir bijušas nopietnas sarunas ar VID vadību par to, kā tiek pielietotas likumā dotās tiesības, piemēram, bloķēt kontus uzņēmējiem. Atliek vien pareizi izskaidrot savus lēmumus, lai nesanāk, ka uzņēmēji ir beztiesīgi. Ombuds mainītu situāciju, un biznesa pārstāvjiem būtu iespēja nākt ar savu problēmu, ko katru atsevišķi ombuds risinātu sadarbībā ar VID. Un tā nav jauna birokrātu armija, bet gan nākamais solis valsts attiecībās ar uzņēmējiem,» piebilst finanšu ministrs. Uz DB žurnālista Māra Ķirsona jautājumu, kad tas sāks darboties un uz ko tieši attieksies, J. Reirs atbild, ka uzņēmēju ombudu nepieciešams ieviest iespējami drīz. Tāpēc tas nenotiks no nākamā gada 1. janvāra, bet gan jau šoruden, un attieksies uz visiem nodokļu maksātājiem.