Latvijā degvielu iegādāties sāpīgāk nekā Lietuvā un Igaunijā

Degviela

Šogad dārgāka kļuvusi nafta, un šis process vismaz daļēji bijis atbildīgs par degvielas cenas palielināšanos. Ja melnā zelta vērtība aug, tad nevajadzētu gaidīt lielus brīnumus – drīzumā šīm tendencēm būtu jānozīmē arī braucējiem netīkamāku bildi degvielas uzpildes staciju cenrāžos. To arī pamatā redzam šobrīd. Ja salīdzina 95. oktāna pakāpes benzīna cenu dažādās valstīs, tad tā vidēji šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaugusi gandrīz par 3%. Dažādos pasaules reģionos gan degvielas vērtība ir ļoti atšķirīga, un tendence naftas tirgū ir tikai viena no tās cenas vienādojumu veidojošajām daļām. Daudzās valstīs šo resursu importē un nozare tiek aplikta ar bagātīgiem nodokļiem. Savukārt citas šo resursu gan pašas iegūst, gan šo jomu subsidē.

Lētākā degviela pasaulē joprojām tradicionāli ir Venecuēlā. Tur auto bāku var pieliet gandrīz par velti, liecina pieejamie dati. Iespējams, tas pēdējā laikā ir bezmaz vai vienīgais prieciņš šīs valsts iedzīvotājiem, kuriem kaut kādā veidā jāmēģina pārdzīvot valsts ekonomikas haoss. Ieskatam – aprīlī inflācija šajā valsī tika izmērīta 1,3 miljonu procentu apmērā. Bijuši arī tādi pētījumi, kas izcēluši, ka šajā valstī subsidētā rekordlētā degviela pat drīzāk radījusi problēmas – nav ticis domāts par enerģijas taupīšanu, enerģijas ieguves infrastruktūras uzlabošanu, un šīs dāsnās subsīdijas atņēmušas spēju finansēt, piemēram, veselības un izglītības projektus.

Vienādojuma otrajā pusē ar pasaulē dārgāko degvielu ir Honkonga, kur šā gada pirmajā ceturksnī litru benzīna varēja iegādāties par 1,93 eiro (cenas rakstā norādītas eiro izteiksmē). Ilgstoši degvielas dārdzības ziņā līdere bija Norvēģija, kur pirmajā ceturksnī litru benzīna varēja vidēji nopirkt par 1,68 eiro.

Jāteic, ka degvielas dārdzība bieži vien pati par sevi neko ļoti daudz neizsaka. Interesantāk ir papētīt cenas sāpīguma mērījumu – proti, kāda daļa no konkrētās valsts iedzīvotāja ienākumiem ir jāatvēl, lai nopirktu, piemēram, to pašu litru benzīna šajā pašā valstī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par Pain at the Pump. Tad nu šajā ziņā redzams – neskatoties uz to, ka Norvēģijā degviela nomināli ir ļoti dārga, ja to attiecina pret valsts iedzīvotāju ienākumiem, tās iegāde nemaz tik lielu robu maciņā necērt. Lai pielietu 50 litru bāku, vidējam norvēģim pirmajā ceturksnī nācies atvēlēt aptuveni 43% savu dienas ienākumu.

Latvijā pieliet bāku bijis visai dārgi un sāpīgi. Vidēji litrs benzīna pirmajā ceturksnī mums maksājis 1,2 eiro, kas ir vairāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā. Šajā pašā laikā iegādāties degvielu mums bijis sāpīgāk nekā abās minētajās kaimiņvalstīs – Latvijā ieliet 50 litrus nozīmē tam atvēlēt 135% no dienas ienākumiem. Igaunijā tie pirmajā ceturksnī ir bijuši 114,5% un Lietuvā – 119%. Varam sevi mierināt, ka ir valstis, kur degvielu ieliet ir vēl sāpīgāk. Piemēram, Pakistānā vidējam šīs valsts iedzīvotājam, lai pielietu 50 litru bāku, šim mērķim jāstrādā vairāk nekā deviņas dienas.

Pēdējā laikā zināms satraukums par dārgāku degvielu nomanāms ASV. Tiesa gan, šajā valstī litra benzīna iegādei tāpat jāatvēl vien 68 eiro centi. Tāpat šīs valsts iedzīvotājiem 50 litru bākas pieliešanai jāvelta vien 21,5% no dienas ienākumiem, kas ir viens no viszemākajiem rādītājiem pasaulē. ASV degvielas cena gan, salīdzinot ar vēl iepriekšējo ceturksni, palēkusies visai strauji – par 13,3%. Tāpat šīs lielvalsts gadījumā jāņem vērā tas, ka tur tradicionāli pieņemts pārvietoties ar degvielu ļoti intensīvi patērējošiem spēkratiem (tas degvielas tēriņu rēķinam tāpat liek būt visai augstam).

Savukārt Krievijā litru benzīna pirmajā ceturksnī varēja vidēji iegādāties par 0,63 eiro. Krievijas iedzīvotājiem minētā apmēra bākas pieliešanai, neskatoties uz šādu nosacīti zemu cenu, jāatvēl aptuveni 110% savu dienas ienākumu.