Pieaugums pārtrūcis – straujāk sarūk tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība

Finanšu tirgus

Cenas pasaules nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pagājušā mēneša sākuma sākušas virzīties atpakaļgaitā, un daži nozīmīgākie izmaiņu raksturojošie indikatori sasnieguši tā saucamo korekcijas stadiju. Kopš saviem maija sākuma rekordiem par 10% sarukusi, piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība. Savukārt kopējā tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa kritums pagaidām bijis mazāk straujš – 7% apmērā.

Jānorāda, ka par korekciju parasti vismaz oficiāli tiek saukta cenu atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm par 10% līdz 20%. Vēsturiski ASV akciju tirgū bijis desmitiem korekciju, lai gan pēc katra šāda krituma akcijas vienmēr spējušas aizsniegties arvien līdz jaunai virsotnei, kas arī lielā mērā rada jēgu plūdināt naudu šo vērtspapīru virzienā.

Spēriens milžiem

Akciju vērtības pēdējā laikā gremdējusi apziņa, ka globālo tirdzniecības karu frontē vēl kādu laiku varētu kļūt sliktāk. Savukārt pats jaunākais tehnoloģiju akciju krituma vilnis saistīts ar jaunumiem, ka ASV regulatori ķērušies klāt izmeklēt šīs jomas gigantu praksi pārkāpt monopola stāvokli. Šobrīd šādas runas aptvērušas Alphabet (Google mātes uzņēmums) un Facebook, un tiek klāstīts, ka uz ASV valdības izmeklētāju radariem atrodas arī Apple un Amazon.com. Šāda situācija raisījusi spekulācijas, ka galu galā tiks pieņemti kādi stingrāki likumi, kas sarežģīs šo kompāniju darbošanos. Stingrāki regulējumi parasti nāk komplektā ar mazāk izteiksmīgu peļņu. Tas nozīmē, ka grūtāk investoriem ir attaisnot augstos šo uzņēmumu akciju novērtējumus jeb tie vairs nav gatavi šos vērtspapīrus uzpirkt gandrīz pie jebkādas cenas.

«Atvērts internets amerikāņiem ir atnesis milzīgu labumu. Tomēr ir arvien vairāk pierādījumu, ka daži interneta vārtu sargi kontrolē nozīmīgākās tiešsaistes komercijas, satura un komunikāciju artērijas,» sprieduši ASV regulatori. Financial Times piebilst – būtiski šobrīd esot tas, ka, neskatoties uz ASV politiķu sīvajiem strīdiem, bažas par nesamērīgu Silīcija ielejas milžu varas palielināšanos ir viens no faktoriem, kas nosacīti vieno gan ASV Demokrātu, gan Republikāņu partijas pārstāvjus. Arī ASV prezidents Donalds Tramps bieži kritizējis sociālo mediju platformas, ka tie apspiež konservatīvus uzskatus.

«Ja ASV Tieslietu departaments spers nākamo soli un notiks izmeklēšana, tad tas iedrošinās Facebook, Amazon un pārējo tehnoloģiju gigantu kritiķus. Retorika var eskalēties līdz ar 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanu ciklu,» spriež ASV Bank of America Merrill Lynch analītiķi. ASV politiķi pat minējuši ideju par šo kompāniju sadalīšanu.«Potenciālais iznākums Google varētu nozīmēt jaunus regulējumus vai pat šīs kompānijas sadalīšanu. Šāda uzņēmumu sadalīšana būtu ļoti liels retums, lai gan tas nav kaut kas pilnībā nedzirdēts,» piebilst Bank of America pārstāvji.

Tehnoloģiju līderu vērtspapīru veikumam ir milzīga ietekme uz to, kurp virzās viss kopējais tirgus. Līdz ar to – ja to cena dodas zemāk, arī kopējam tirgus cenu izmaiņu rādītājam parasti priekšā jāliek mīnusa zīme. Facebook akcija kopš pagājušā mēneša beigām vien zaudējusi 10% savas vērtības. Kopš gada sākuma tā gan joprojām palēkusies par ceturto daļu, jo investori aktīvi savu naudu plūdinājuši tieši tādu tehnoloģiju uzņēmumu virzienā, kuriem tirgū ir spēcīgas pozīcijas un kuri joprojām piesola ļoti strauju peļņas un ieņēmumu izaugsmi. Savukārt Alphabet akcijas cena kopš saviem nesenajiem rekordiem ir sarukusi jau gandrīz par 20%.

Pagaidām gan nebūt nav skaidrs, vai notiekošais patiešām fundamentāli pamainīs nosacījumus tehnoloģiju un interneta vaļu darbošanās videi. Turklāt ASV izmeklēšanas, ja tādas būs, visticamāk, prasīs vairākus gadus. Šāda situācija gan šiem uzņēmumiem tāpat nozīmē papildu risku uz jau esošas neskaidrības fona. Pēdējā laikā jau bijuši aktuāli vairāki tehnoloģiju akciju izpārdošanas viļņi, kurus pagaidām vienmēr pie nedaudz zemākas cenas nomainījušas investoru bailes palaist garām tālākus guvums. Aptuveni pirms gada tehnoloģiju milžu akciju cenu kritums nāca komplektā ar Facebook datu lietošanas un privātuma skandāliem. Savukārt šā gada sākumā bija aktuālas bažas, ka lielās tehnoloģiju kompānijas saistībā ar Ķīnas ekonomikas bremzēšanos ir tuvu sava izaugsmes cikla beigām.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju uzpirkšana, pat neskatoties uz to dārdzību, pēdējos gados ir bagātīgi atmaksājusies. Daudzi investori turpina ticēt, ka šī sektora pārstāvji tāpat spēs straujāk audzēt (salīdzinot ar citiem) gan savus ieņēmumus, gan peļņu, neskatoties uz mazāk skaistiem ekonomikas pieauguma rādītājiem. Turklāt nav tā, ka šai ticībai nebūtu zināms pamats – pasaules atpazīstamākās šādas kompānijas pat uz dažādu šaubu un skepses fona ziņojušas par peļņu, kas visai regulāri pārspēj pat visai prasīgu investoru gaidas.

Maija lāsts

Kopumā maijs pasaules akciju tirgiem bija ļoti vājš mēnesis. Tā laikā ASV S&P 500 indeksa vērtība saruka par 6,6%, bet Vecā kontinenta Stoxx Europe 600 – par 5,7%. Rezultātā vispasaules attīstīto valstu MSCI All World equity indeksa vērtībā iepriekšējā mēnesī noplanēja par 6,1% zemāk. Piemēram, ASV Dow Jones Industrial Average akciju indeksa vērtība nu sarukusi sešas nedēļas pēc kārtas, kas ir garākais šāds periods astoņu gadu laikā. Jau ziņots, ka Volstrītā maija mēnesis tiek saistīts ar teicienu «Sell In May And Go Away», kur vasaru, neskatoties uz silto gaisa temperatūru, akciju tirgos var salīdzināt ar pārziemošanas periodu. Tādējādi ir tādi tirgus dalībnieki, kas fiksē nopelnīto pirms vasaras iestāšanās, lai tirgū atkal atgrieztos vien rudenī (tā pa īstam – oktobrī vai pat vēl vēlāk). Maijs, tam sekojošā vasara un septembris akcijām vismaz vidēji nav bijis pats ražīgākais periods.

Kopš šā gada sākuma gan daudzu nozīmīgāko akciju indeksu sniegums joprojām atrodas pārliecinoši pozitīvā teritorijā – tā paša S&P 500 indeksa vērtība kopš janvāra ir pieaugusi par 9,5%. 12 mēnešu skatījumā gan guvumi rādās pliekanāki, kur šī indeksa vērtība pieaugusi vien par nepilniem 2%. Vēl nesen viens no riska aktīvus balstošajiem spēkiem bija pieņēmumi, ka vadošo pasaules valstu tirdzniecības sarunām būs drīzāks un pozitīvs atrisinājums. Nu ir skaidrs, ka šāds uzstādījums jāpārskata.

Pieprasījums pēc drošības

Šobrīd aug tirgus dalībnieku pieprasījums pēc drošā patvēruma, kas bieži vien ir valdību obligācijas. Šī tirgus etalona – ASV 10 gadu termiņa obligāciju - ienesīgums šonedēļ noslīdējis līdz 2,1% atzīmei. Vēl pagājušā gada rudenī tas dzīvojās ap 3,2% atzīmi. Dziļi negatīvā teritorijā nu atrodas Vācijas garāka termiņa parāda ienesīgums. Šīs valsts 10 gadu obligācijām tas noslīdējis jau līdz -0,215% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē. Investoriem negatīvs ienesīgums nozīmē, ka, nopērkot un līdz dzēšanai turot attiecīgos vērtspapīrus, tiks garantēti zaudēta nauda. Tas, ka investori gatavi iegādāties šādus vērtspapīrus, būtībā liecina, ka ekonomikai un patēriņa cenām vēl ilgi netiek paredzēta būtiska atgūšanās. Laikam jau nav īsti labi, ka joprojām tik daudz tirgus dalībnieku gatavi piemaksāt par ieguldījuma vērtības saglabāšanu. Šādi laiki izdevīgi ir valdībām, kuras līdzekļus sev var piesaistīt gandrīz par velti (dažām pat investori ir gatavi piemaksāt) un uz ļoti garu termiņu.

Pēdējo dienu laikā visai strauji palēkusies zelta cena – otrdien Ņujorkas preču biržā tā atradās pie 1332 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci, kas ir par 4,3% vairāk nekā pagājušā mēneša izskaņā.