Var aktualizēties cīņa par inflāciju

Ekonomika

Eirozonas gada patēriņa cenu pieaugums maijā strauji sabremzējies līdz 1,2%, liecina Eurostat provizoriskie dati. Vēl iepriekšējā mēnesī reģiona inflācija atradās pie 1,7% atzīmes. Spītīgi zemais patēriņa cenu pieaugums liek domāt, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būs jāsper kādi izšķirīgāki soļi, lai reģiona inflāciju un ekonomikas aktivitāti atgrieztu uz noturīgāka pieauguma kursa. Eirozonas pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo pārtikas un enerģijas cenu ietekmi, maijā sarukusi līdz 0,8%.

ECB ar ļoti zemu inflāciju cīnās jau ilgi, un izskatās, ka šī kauja pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes joprojām nav uzvarēta. Šo ceturtdien notiks arī ECB sanāksme, pēc kuras Vecā kontinenta monetārās politikas noteicēji, iespējams, informēs par detalizētākiem plāniem, kā vēl palīdzēt ekonomikai. ECB šogad jau izsludinājusi, ka viens no tās ieročiem, lai cīnītos ar aktuālo ekonomikas savārgumu, rudenī būs jauna ilgtermiņa aizdevumu izsniegšana bankām. Spriests, ka reģiona monetārās politikas noteicēji kādā brīdī vēl dziļāk negatīvā teritorijā varētu novest procentlikmes. Tāpat nav izslēgts, ka ECB galu galā varētu radīt kaut ko līdzīgu dažādu pakāpju likmju sistēmai. «ECB – gluži kā lielākā daļa citu centrālo banku – saskaras ar izaicinošiem laikiem, kad uz jau izšautas munīcijas fona jāturpina cīnīties ar zemas inflācijas vidi,» piebilst UniCredit ekonomisti.

Inflācijas samazināšanās uz ļoti zemiem līmeņiem lielākoties iet roku rokā ar ekonomiskās aktivitātes kritumu, zemāku iekšējo patēriņu un problēmām dažādām tautsaimniecības nozarēm. Ne velti ECB un daudzu citu pasaules valstu centrālo banku uzdevums ir cenu stabilitātes uzturēšana. ECB definējusi, ka tā inflāciju gribētu uzturēt 2% atzīmes tuvumā. Zema inflācija nozīmē, ka vienā brīdī tautsaimniecība var ieslīdēt tā saucamajā deflācijas spirālē. Tad uzņēmēji un patērētāji sāk gaidīt, ka cenas samazināsies vēl tālāk, un tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Tas galu galā noved pie vēl zemākām cenām, mazākas uzņēmumu peļņas, preču un pakalpojumu pārprodukcijas, algu samazināšanas, kam seko grūtības ar iepriekšējo parādu atdošanu, darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, bankroti un vēl tālāks ekonomikas krituma.

Procentu likmju samazināšana briest arī Atlantijas okeāna otrajā pusē. Piemēram, ASV investīciju banka JPMorgan paredz, ka gada otrajā pusē ASV Federālo rezervju sistēma dolāra refinansēšanas likmi cirps divas reizes. Jau ziņots, ka šobrīd ASV dolāra refinansēšanas likme noteikta 2,25% līdz 2,50% koridorā. Tas nav augsts līmenis, lai gan tāpat nozīmē, ka ASV Centrālajai bankai ir zināma telpa, kur ar likmēm variēt (izskatās, ka ECB, kur eiro refinansēšanas likme ir pie nulles un depozītu likme ir negatīva, šādas telpas nav). «Ja tirdzniecības samazinājumi turpinās, mēs recesiju (ASV) varētu redzēt pēc trīs ceturkšņiem,» sprieduši Morgan Stanley ekonomisti.