Aktīvu cenu kritums attīstības reģionos var būt spējāks

Finanšu tirgus

Ja investoru riska apetīte sarūk, tad bieži vien nauda vispirms noplūst no attīstības valstu tirgiem, kuri tradicionāli tiek uzskatīti par riskantākiem. Arī pagājušā mēneša laikā, kad bija vērojams vispārējs akciju cenu kritums, šo tirgu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss piedzīvoja korekciju – tā cena no iepriekšējām augstienēm saruka par 10%. Kopš tā brīža akciju cena ir nedaudz pieaugusi, lai gan meža mala, šķiet, gluži sasniegta vēl nav.

Attīstības reģiona valstis ir izteikti atkarīgas no tirdzniecības un izejvielu eksporta. Lēnīgāka tautsaimniecība nozīmē, ka pēc tām varētu būt būtiski mazāks pieprasījums, kas attiecīgi gremdē to cenu. Tā pati Ķīna, kuras ekonomika notiekošā rezultātā var sabremzēties straujāk, ir galapunkts nozīmīgai daļai attīstības valstu preču. Piemēram, Dienvidkoreja uz šo valsti ved aptuveni ceturto daļu sava eksporta. Tāpat tā ir nozīmīga Čīles vara, Indonēzijas palmu eļļas, Brazīlijas naftas utt. importētāja. Institute of International Finance (IIF) apkopotie dati liecina, ka kopš 6. maija, kad ASV sāka runāt par papildu tarifiem Ķīnas precēm, no attīstības valstu aktīviem katru nedēļu noplūduši līdzekļi aptuveni piecu miljardu ASV dolāru vērtībā.

Manāmas runas, ka viss notiekošais var pat pamainīt līdzekļu pārvaldnieku stratēģiskās ilgtermiņa likmes. «Tirdzniecības karš ir ilgtermiņa globālās pārkārtošanās īstermiņa manifestācija,» teic IIF pārstāvji. Tiek klāstīts, ka attīstības valstis bijušas globalizācijas procesa lielāko ieguvēju vidū. Ja šis process turpinās vērsties pretējā virzienā, tās var arī vairāk pazaudēt. Proti, augot protekcionismam, attīstītās valstis savu ražošanu var pārcelt atpakaļ tuvāk mājām.

Dažkārt vēl tiek spriests, ka no tirdzniecības kariem varētu iegūt tādas valstis kā Vjetnama, Malaizija, Taivāna un Taizeme. Tas tiek saistīts ar to, ka kompānijas var censties pārcelt savas piegāžu ķēdes no Ķīnas uz šīm vietām. Dzirdami viedokļi, ka šī ietekme gan varot būt pārspīlēta, jo Ķīnā jau ir attīstījusies nepieciešamā infrastruktūra un ražošanai citās valstīs būtu nepieciešami milzīgi ieguldījumi un laiks.

Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai ASV prezidents Donalds Tramps gribēs panākt kādus konflikta risinājumus pirms prezidenta vēlēšanām nākamajā gadā. Agrāk lielākajai daļai likās, ka – jā! Šobrīd pārsvarā vērojama atturība no kādu konkrētāku prognožu veikšanas. «Visu tirgu kājām gaisā var sagriezt viens «tvīts» [D. Trampam sava viedokļa paušanai patīk izmantot Twitter platformu]. Liela daļa vēl joprojām naivi cer, ka Tramps drīz pasēs un Ķīnas priekšā nosviedīs kārtis. Viss gan sāk izskatīties nopietnāk,» piebilst Šveices bankas UBS eksperti.

Straujāki kritumi

Attīstības valstu vērtspapīru tirgos tiek saskatīts labs ilgtermiņa ieguldījumu vērtības izaugsmes potenciāls. Labos laikos līdzekļu pārvaldnieki mēdz šādos aktīvos ieguldīt un gaidīt straujāku to cenu izaugsmi. Vēsture gan liecina, ka cenu svārstības šajos tirgos var būt visai ievērojamas, ja viss neattīstās pēc cerētā scenārija (un ar to ir jārēķinās) un pie pasaules ekonomikas apvāršņa savelkas pelēcīgāki mākoņi. Jeb – ja attīstīto valstu akcijas krīt, tad attīstības valstu akcijas krīt vēl straujāk. Piemēram, no 2013. gada līdz 2016. gadam MSCI Emerging Markets indeksa cena saruka gandrīz par 40%. Šiem tirgiem trieciens tad bija izejvielu cenu kritums un spēcīgs ASV dolārs. Tāpat šī indeksa vērtība aptuveni par 70% saruka 2008. gada finanšu krīzes laikā.

Vēl šā gada sākumā skatījums uz šī reģiona tirgiem bija pozitīvs. To noteica pieņēmums, ka ASV Federālo rezervju sistēma ir pārtraukusi palielināt dolāru procentu likmes (tas lika gaidīt vājāku ASV dolāru) un tobrīd aktuālās cerības, ka D. Tramps vairāk grib nekā negrib nogludināt tirdzniecības asumus ar Ķīnu. Realitāte gan izrādījusies citāda. Pieaugot neskaidrībai, daļa investoru kā drošo patvērumu uzpērk tieši ASV dolāru (tā cena aug) un tirdzniecības kari draud pamatīgi saasināties. ASV noteikusi papildu tarifus ne vien Ķīnai, bet jau drīz pamatīga auksta tarifu duša var skart šai valstij blakus esošo Meksiku. Rezultātā nu daudzi mēģina pārskatīt savu riskanto aktīvu pozīcijas, un pašlaik pamata pieņēmums nosliecas uz «ar tirdzniecības kariņiem drīzāk nāksies sadzīvot ilgāk» pusi.

Pēdējā laikā zemāk ceļo arī attīstības valstu valūtu vērtība, kas rada papildu risku ieguldītājiem. «Pircēji, uzmanieties! Attīstības valstu aktīvu cena var pieaugt, ja būs pozitīvs ASV-Ķīnas tirdzniecības strīda iznākums. Tomēr aug iespējamība paildzināta strupceļa scenārijam,» piebilst Francijas Societe Generale analītiķi.

Valūtu krīze

Daudzas šīs valstis atkarīgas no dolāru aizņēmumiem. Ja dolārs kļūst dārgāks, saistības pārfinansēt un atdot ir grūtāk. Tas šādām ekonomikām dzēš guvumus no vietējās valūtas vājināšanās, kas tradicionāli mēdz novest pie papildu aizjūru ienākumiem. Vietējās valūtas strauja vājināšanās, lai gan tā mēdz veicināt eksportu, ne vienmēr ir vēlama, un sevišķi lielas grūtības tas var sagādāt tām valstīm, kuras importē vairāk nekā eksportē. Tiek klāstīts, ka attīstības valstu centrālās bankas uz izaicinājumu fona būs spiestas vēl «mīkstāku» padarīt savu monetāro politiku, kas savukārt to valūtu cenai var likt sarukt straujāk. Tad tirdzniecības kariem komplektā var nākt vēl asāki valūtu kari, kad gluži vai katrs spēlētājs, kas var to darīt, mēģina veikt kādu konkurējošu savas valūtas devalvāciju.

Jau rakstīts, ka vēsturiskā kontekstā laiki, kad novērojams noturīgāks ASV dolāra cenas pieaugums, ir sakrituši ar dziļām krīzēm attīstības valstīs.

Rekomendē ASV

ASV akcijām pēdējo gadu laikā klājies krietni labāk nekā attīstības valstu un arī Eiropas akcijām. Ilgstoši bijuši spriedumi, ka šo starpību šo reģionu akcijām kādā brīdī tā kā vajadzētu piedzīt.

Daži eksperti gan pauž pārliecību, ka ASV vērtspapīriem joprojām vajadzētu klāties labāk, jo tikai par piekto daļu no šīs valsts IKP ir atbildīga tirdzniecība, kas ir mazāk nekā Eiropai. Tāpat ASV Federālo rezervju sistēmai ir iespēja palīdzēt ekonomikai, samazinot procentu likmes (Eiropā šī iespēja, šķiet, ir izsmelta). Piemēram, Bank of America Merrill Lynch stratēģi uz pārējo fona izceļ vairāku aizsardzības sektoru (piem., komunālo pakalpojumu uzņēmumu) pārstāvju un augstas kvalitātes starptautisko kompāniju vērtspapīrus. To vidū ir Microsoft, Ecolab, Omnicom Group, Stanley Black & Decker, State Street un PVH akcijas.