Zelta un sudraba tirgus, iespējams, sūta bīstamu signālu

Izejvielas

Nostiprinoties pieņēmumam, ka pasaules ekonomika būs vājāka, šogad zemāk ceļo vairāku izejvielu cena. Viena no šādām izejvielām ir sudrabs, kura vērtība Ņujorkas preču biržā kopš janvāra sarukusi gandrīz par 7% līdz 14,83 ASV dolāriem par Trojas unci. Šajā pašā laikā palielinājusies zelta cena, kas līdz ļoti augstam līmenim novedis zelta/sudraba attiecības rādītāju. Šobrīd vienas unces zelta vērtība pielīdzināma aptuveni 90 uncēm sudraba, kas ir visvairāk 26 gadu laikā, liecina Dow Jones Market dati. Iepriekšējo reizi zelta un sudraba attiecība virs 80 atradās 2016. gada sākumā, kad eskalējās bažas par straujāku Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Toreiz tas nozīmēja spēju (lai gan neilgu) akciju izpārdošanu faktiski visos lielākajos pasaules akciju tirgos. Tāpat zelta/sudraba attiecība šo līmeni pārsniedza neilgi pirms bēdīgi slavenā Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

Šāda situācija, pēc atsevišķu tirgus pētnieku domām, arī šobrīd var būt vēstnese sarežģītākiem laikiem visam kopējam finanšu tirgum. Jau ziņots, ka minētās attiecības palielināšanās bieži tiek uztverta kā negatīva parādība, jo tas liecina, ka līdzekļu pārvaldnieki priekšroku dod drošajam patvērumam zeltam, jo ir bažas, ka finanšu tirgū nosacījumi vairs nav tik labvēlīgi. Šajā pašā laikā tiek atmesti ieguldījumi sudrabā, jo valda pārliecība, ka būs aktuāla krietni lēnāka pasaules ekonomikas izaugsme, kas nozīmēs mazāku šī dārgmetāla industriālo patēriņu.

Rūpnieciskais pieprasījums ir atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā sudraba patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Tāpat sudrabu plaši izmanto saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā. UBS apkopotās aplēses liecina, ka Āzijas reģions ir atbildīgs gandrīz par 60% no rūpnieciskā sudraba pieprasījuma. Pašlaik līdzīgi, ne pārāk optimistiski spriedumi saistās arī ar citiem metāliem, kurus plaši izmanto būvniecībā un ražošanā. Šogad sarukusi, piemēram, alumīnija, alvas un svina cena. Nedaudz zemāka tā ir arī varam un cinkam.

Vēl šonedēļ Pasaules Banka apcirpa globālās ekonomikas izaugsmes prognozi. Šobrīd iestāde sagaida, ka pasaules tautsaimniecība 2019. gadā palielināsies par 2,6%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā janvāra aplēse. «Ir novērota biznesa pārliecības paklupšana, dziļāks tirdzniecības izaugsmes tempu atslābums un gausākas investīcijas gan attīstības, gan attīstītajās valstīs. Tas rada raizes, jo nepārliecinošas investīcijas vājina noturīgas izaugsmes pamatu,» spriedusi Pasaules Bankas vadība. Minētā organizācija paredz, ka šogad pasaules tirdzniecības apmēri pieaugs par 2,6%, kas būtu vismazāk kopš iepriekšējās pasaules finanšu krīzes.

ASV ekonomikai šogad tiek paredzēta sabremzēšanās no 2,9% (2018. gadā) līdz 2,5% (un līdz 1,7% nākamgad) un Ķīnas – no 6,6% līdz 6,2%. Savukārt no eirozonas šogad un nākamgad tiek gaidīts IKP pieaugums attiecīgi par 1,2% (janvāra prognoze apcirpta par 0,4 procentpunktiem) un 1,4%.