Melnā zelta cena visai strauji atkāpusies līdz 60 ASV dolāriem par barelu

Izejvielas

Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā nedēļas laikā ir sarukusi aptuveni par 10 ASV dolāriem. Turklāt nedaudz ilgākā termiņā – kopš aprīļa beigu daļas – tās cenas kritums sasniedzis gandrīz 20%. Tā saucamajā lāču tirgus stadijā šobrīd jau atrodas otra naftas tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas – cena.

Melnā zelta vērtībai ceļot zemāk likusi atklāsme, ka pasaules lielvaru tirdzniecības saasinājumi kļūs tikai akūtāki. Raizes ir, ka notiekošais varētu negatīvi iespaidot patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu un tādējādi – to vēlmi tērēt. Tas tendenču prognozētājiem savukārt liek cirpt arī globālā naftas patēriņa aplēses. Rezumējot – nostiprinās pieņēmums, ka ar naftas pieprasījumu varētu būt krietni sliktāk, nekā tika lēsts pirms tam. Šajā pašā laikā naftas piedāvājums joprojām, šķiet, ir pietiekami bagātīgs, kas liek augt valstu šī resursa uzkrājumiem. Piemēram, iepriekšējā nedēļā ASV jēlnaftas, dīzeļa un benzīna krājumi pieauga par 22 miljoniem barelu, kas bija visvairāk gandrīz 30 gadu laikā.

Cērp aplēses

Valdot šādam fonam, daži steidz samazināt savu naftas cenas prognozi. Piemēram, ASV investīciju banka Morgan Stanley to gada otrajai pusei uzreiz apcirpusi par 10 ASV dolāriem līdz 65–70 ASV dolāriem par barelu (no 75–80 ASV dolāru par barelu koridora). «Tirdzniecības spriedze ir apstādinājusi neseno atveseļošanos,» norāda iestādes pārstāvji. Tikmēr Bank of America Merrill Lynch izejvielu eksperti piebilduši, ka pasaules naftas pieprasījuma izaugsme varētu būt vājākā kopš 2012. gada, un tieši šis faktors esot atbildīgs par neseno melnā zelta cenas kritumu. The Wall Street Journal 10 lielo Volstrītas finanšu iestāžu aptaujas rezultāti gan vēl pagaidām liecina, ka vidējā Brent cena šogad atradīsies nedaudz zem 70 ASV dolāru par barelu sliekšņa. Analītiķi atzīst riskus ekonomikai un tajā pašā laikā vērš uzmanību uz joprojām aktuālajām neskaidrībām šī resursa piedāvājuma pusē, kurām melnā zelta cenu varētu izdoties noturēt augstu.

ASV ieguve un OPEC+

Naftas cena šobrīd samazinājusies, pat neskatoties uz spriedzi Tuvajos Austrumos un to, ka no pasaules piedāvājuma ekonomiskā haosa rezultātā gandrīz pazudusi Venecuēlas nafta. Lielā mērā par šādu situāciju ir atbildīga ASV naftas un gāzes ieguves revolūcija. Šī valsts rekord- tempos audzējusi savu hidrokarbonu ieguvi, kas no globālā naftas piedāvājuma vienādojuma arī ļauj izslēgt pat atsevišķas Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis. Var vien spekulēt, kas notiktu, ja tirgū atgrieztos šī nafta (Irānas un Venecuēlas) vai OPEC un Krievija nespētu vienoties par naftas ieguves jaudu aizturēšanas atkārtošanu.

Jau šā mēneša beigās notiks OPEC+ sanāksme, un vairums paredz, ka tās laikā vadošie pasaules naftas eksportētāji tomēr piekritīs pagarināt aktuālās naftas ieguves kvotas. «Ir bijušas būtiskas tirgus nosakņojuma izmaiņas. Tas ir pasliktinājis daudzu institūciju skatījumu uz pasaules naftas patēriņa pieaugumu. Tas viss tiks ņemts vērā nākamajā sapulcē,» spriedusi OPEC vadība.

Šobrīd uz zināmas jautājuma zīmes gan izskatās Krievijas nostāja. «Vai ir jēdzīgi mazināt mūsu naftas ieguvi, ja ASV uzreiz aizņem šo tirgus daļu? Mums mūsu tirgus daļa ir jāaizsargā,» klāstījis Krievijas naftas giganta Rosneft vadītājs Igors Sečins. Lielākā daļa tirgus analītiķu gan teic, ka Krievijai, visticamāk, būs jāpiekrīt kādai sadarbībai, jo bez tās naftas cena saruktu tālāk, kas nebūtu izdevīgi nevienam, kura budžets atkarīgs no šī resursa pārdošanas.

Katrā ziņā kolorītā OPEC+ veidojuma dalībnieku intereses nebūt nav vienotas, un kādā brīdī nesaskaņu un asas savstarpējās konkurences var būt par daudz. Pirms kāda laika bija pat ziņas, ka Saūda Arābija sākusi pētīt, kā naftas cenas iespaidotu tas, ja OPEC sabruktu. Tiek skaidrots, ka OPEC alianse ar Krieviju nelielākiem karteļa biedriem likusi domāt, ka to pozīcija šajā organizācijā ir mazāk svarīga, jo politiku lielā mērā stūrē abas minētās lielvalstis (Krievija un Saūda Arābija).

Pēdējos gados milzīgas naftas vērtības izmaiņas ir visai ierasta parādība. Piemēram, pagājušā gada beigu daļā Brent piegāžu līgumu cena Londonā saruka vairāk nekā par 40%. Šo kritumu izdevās apstādināt tieši OPEC un Krievijas sadarbībai, kā rezultātā no naftas tirgus piedāvājuma dienā tika «izņemti» 1,2 miljoni barelu.

Arī 2020. gadā Volstrītas bankas vidēji paredz, ka Brent cena (vidējā) atradīsies pie 69 ASV dolāru par barelu atzīmes. Jāteic gan, ka tas lielā mērā ir šāviens tumsā, jo melnā zelta vērtības izmaiņas ilgākā termiņā paredzēt ir faktiski neiespējami. Cenu var ietekmēt gan tehnoloģiju attīstība, gan dažādi ļoti mainīgi faktori.

Jau rakstīts – naftas cenas dinamika bieži tiek sasaistīta ar pasaules ekonomikas veselību. Ja tā izskatās laba, tad var lēst, ka pieprasījums pēc šī resursa būs spēcīgs, kam vajadzētu nozīmēt arī daudzmaz pārliecinošas cenu tendences. Vai arī – ja naftas pieprasījuma izredzes izskatās spēcīgas, tad arī ar ekonomiku, visticamāk, viss lielā mērā ir kārtībā. Šobrīd straujais naftas vērtības kritums piemet klāt ogles kopējam bažu kokteilim.