Recesijas riskus nevajadzētu ignorēt; cerību notur centrālo banku aktivitāte

Finanšu tirgus

Ekonomiskie un politiskie riski šobrīd saglabājas paaugstināti, kas raisa bažas par pasaulē nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsmes noturību. Tas pēdējā laikā nozīmējis riska aktīvu cenu atkāpšanos, un liela daļa analītiķu paredz, ka tuvākajos mēnešos investoriem tirgū būs jārēķinās ar paaugstinātu nervozitāti un tādējādi – lielākām cenu svārstībām. Pēdējo dienu laikā gan zināmu optimismu finanšu tirgos atgriezušas centrālās bankas. Tās devušas mājienus par likmju pazemināšanu, un tādējādi pieņēmums ir, ka tās finanšu tirgus gluži novārtā tikai ar nepatikšanām neatstās. Līdz ar to šis faktors gada otrajā puse var turpināt balstīt riska aktīvu cenu.

Draudi var piepildīties

«Teiciens angļu valodā «Sell in May and go away» ir populārs sakāmvārds finanšu tirgos. Tā doma ir, ka akcijas maijā ir jāpārdod, lai iegādātos atpakaļ rudenī. Šādam teicienam ir zināms pamats, jo aprēķini rāda, ka vēsturiski akciju tirgiem vājāks sniegums ir periodā no vēlā pavasara līdz rudenim, bet labākais sniegums ir novērojams no oktobra līdz aprīlim. Kādi ir iemesli šai sezonalitātei? Ļoti pārliecinoša skaidrojuma mums nav. Viens no iespējamiem iemesliem ir atvaļinājumi vasarā, kad privātie investori vairāk novirza naudu patēriņam. Tas samazina ieguldījumu apjomus, kas rada zināmu negatīvu spiedienu uz akciju cenām. Attiecīgi aukstākos ziemas mēnešos ieguldītāji vairāk uzkrāj un vairāk naudas novirza akciju tirgus virzienā. Bet, protams, katru gadu ir arī citi būtiskāki iemesli, kas ietekmē finanšu aktīvu cenas. Tāpēc, vērtējot katru gadu atsevišķi, vienkāršota stratēģija ar pārdošanu maijā var nebūt tā pamatotākā. Tomēr ironiski, ka šogad pēc spēcīgiem pirmajiem četriem mēnešiem akciju tirgos, kad dažas ziņu aģentūras citēja ekspertus, kas ieteica ignorēt šo sezonālo efektu, tieši maijā akciju cenas piedzīvoja būtisku soli lejup,» nesenās tendences finanšu tirgū apraksta Luminor Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs Atis Krūmiņš.

Viņš piebilst, ka jau no nopietnākas puses būtiskākais iemesls nesenajam tirgus kritumam bija negatīvs pavērsiens tirdzniecības sarunās starp ASV un Ķīnu, kas noveda pie paaugstinātiem tarifiem Tālo Austrumu lielvalsts precēm un būtiskiem ierobežojumiem vienai no lielākajām tās telekomunikāciju kompānijām – Huawei. Tirgus šķietami pārāk optimistiski vērtēja labvēlīga atrisinājuma izredzes, ko stimulēja ASV amatpersonu apgalvojumi, ka sarunas norit labvēlīgi. Tādēļ samērā loģiska bija arī akciju tirgus tendences pagriešanās negatīvā virzienā. Zīmīgi, ka ASV prezidents Donalds Tramps neapstājās vien pie attiecību saasināšanas ar Ķīnu – maija beigās negaidīti tika izziņots 5% tarifs precēm no Meksikas, kam paredz spēkā stāšanos jau šajā mēnesī. Šā brīža aina tādējādi vedina domāt, ka nesenie soļi no ASV ir tikai tirdzniecības karu sākums un var piepildīties arī tarifu draudi Eiropas Savienības un citām valstīm.

«Problēma ar tarifiem ir tāda, ka, lai arī tie var palīdzēt atsevišķiem sektoriem vai uzņēmumiem, kopējā to ietekme uz ekonomiku ir izteikti negatīva. Tarifi noved pie augstākām cenām, kas tiek pārnestas uz patērētājiem, tādējādi samazinot to pirktspēju un kopējo pieprasījumu. Ņemot vērā, ka globālā ekonomika šobrīd ir izaugsmes palēninājuma fāzē, ieviestie tarifi var pastiprināt šo tendenci un, iespējams, pat izraisīt recesiju. Piemēram, PMI ražošanas indeksa dati par maiju atklāja, ka pēc 16 izaugsmes palēninājuma mēnešiem globālās ražošanas aktivitāte, iespējams, ir ieslīdējusi negatīvā teritorijā. Tas liecina, ka visas ekonomikas (ieskaitot pakalpojumus) recesijas riskus nevajadzētu ignorēt. Situāciju sarežģī arī dati no ASV, kas līdz šim, salīdzinot ar pārējo pasauli, bija relatīvi spēcīgi. Maijā tie uzrādīja izteiktākas vājuma pazīmes. Tas signalizē, ka kopējā pasaules ekonomika ir pakļauta riskam. Markit ASV ražošanas indekss PMI sasniedza zemāko līmeni kopš 2009. gada septembra un tikai nedaudz saglabājās virs līmeņa, kas signalizē negatīvu izaugsmi. Bez spēcīgas ASV ekonomikas ir mazas izredzes, ka tuvākajos mēnešos globālā ekonomika var uzrādīt izaugsmes tempa pieaugumu, kas nozīmē, ka pieaug varbūtība, ka IKP dati sagādās vilšanos vai ieslīdēs negatīvā teritorijā,» brīdina Luminor speciālists.

CB atbalsts

Šajā pašā laikā viss akcijām nebūt var nebūt tikai slikti. Izšķirošais faktos var būt centrālo banku politika. «Lai mazinātu pesimistisko toni, ir vērts apskatīties arī uz pozitīvajiem faktoriem, kas tuvākajā laikā var veicināt akciju cenu pieaugumu. Spēcīgs cenu pieaugums (un sekojoša ienesīguma likmju samazināšanās) ASV valdības parādzīmēm pēdējās nedēļās liecina, ka tirgus sagaida vismaz divus procentu likmju samazināšanas soļus no ASV Centrālās bankas puses. Ja šis scenārijs realizēsies un citas centrālās bankas arī spers līdzīgus soļus, tad tas sniegtu nepieciešamo atbalstu globālajai ekonomikai. Tas arī potenciāli veicinātu ražošanas apjomu stabilizēšanos un kopējās perspektīvas uzlabošanos. Ja kombinācijā ar centrālo banku rīcību mainīsies prezidenta Trampa retorika pret galvenajiem tirdzniecības partneriem, kas samazinās tirdzniecības kara saasinājuma varbūtību, iegūsim lielāku noteiktību par sagaidāmo. Pie šādiem apstākļiem izveidotos labvēlīga vide akciju tirgus pieaugumam,» norāda A. Krūmiņš.

Svārstības turpināsies

Šajā pašā laikā, neskatoties uz to, vai nākamais tirgus solis būs augšup vai lejup, esot visai izteikti manāma tendence, ka tirgus indeksu kustības kļūst nemierīgākas. Tirgus svārstīgums pieaug, un īstermiņa fāzes augšup vai lejup kļūst izteiktākas. Kopš 2018. gada sākuma globālais akciju tirgus indekss ir nedaudz pieaudzis, bet svārstības šajā periodā ir bijušas visai ievērojamas.

Luminor skatījumā, periods ar paaugstinātu svārstīgumu tuvākajos mēnešos turpināsies. Tādēļ ieguldījumu portfeļos šobrīd tiek uzturēts samazināts riska līmenis, nevis notiekot mēģinājumi gūt papildu ienesīgumu no paaugstināta riska pozīcijām. «Portfeļu pozicionējumā saglabājam konservatīvu pieeju ar samazinātu akciju īpatsvaru un uzsvaru uz piesardzīgākām idejām ar zemāku svārstīgumu. Maijā samazinājām Āzijas īpatsvaru, jo turpmāki saasinājumi tirdzniecības karā tiešā veidā skartu Ķīnu un citas reģiona valstis. Šos līdzekļus pārvietojām uz Lielbritāniju, jo šis tirgus piedāvā labāku diversifikāciju ar zemāku riska profilu, īpaši ņemot vērā, ka Brexit bažas varētu būt pieklusinātas līdz rudenim. Turklāt ir vērts piebilst, ka mūsu ieguldījums zelta ieguves kompānijās ar mērķi papildus sadalīt riskus portfelī turpina uzrādīt labu sniegumu. Tas bija vienīgais sektors maijā, kurš spēja demonstrēt būtisku pozitīvu rezultātu,» izceļ A. Krūmiņš.