Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz

zivsaimniecība

Tomēr galaprodukcijas vēl ir gana, kas kā delikatese vidēji var būt dārgāka par gaļu. DB izbraukumā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē dodas uz Klapkalnciemu, kas par zvejnieku ciemu izveidojies jau XIX gadsimtā un kurā savulaik uzņemtas Zvejnieka dēla epizodes. Diemžēl šodien tur var sastapt pēdējo palikušo «karognesēju» – IK Stubiņš īpašnieku Kasparu Eglīti ar vairāk nekā 20 gadu zvejošanas pieredzi. Viņš apgalvo, ka bez viņa ģimenes Klapkalnciemā neviens vairs nezvejo. Jaunie aizbraukuši, citi rūpalam ar roku atmetuši. Stubiņš ir viens no 147 licencētiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Tādi dati ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā uz pērnā gada oktobri. Uzņēmuma pamatdarbība ir zvejniecība un zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos.

Sezona ir sākusies

K. Eglītis ceļas pusčetros no rīta, lai ik dienas pēc kārtīgas kafijas krūzes dotos jūrā. Par spīti apgalvojumiem, ka zivju līcī palicis maz, saimnieks nezaudē optimismu un bilst, ka zivis vienmēr ir, ja tās ķer. DB viesošanās dienas loms ir 111 kilogrami vimbu. Zvejo visu, kas ķeras. Agrā pavasarī – lašus. Tagad ir asari, butes, sīgas, raudas, brekši. Tiesa, zušu pirms 10 gadiem bijis krietni vairāk. Šogad noķerts precīzi viens. Zušu laiks gan tikai sākas.

Uzņēmums pārdod gan svaigas, gan kūpinātas zivis. Pārsvarā Rīgas tirgos, kur naudīgāki cilvēki, bet arī K. Eglīša uzslietā tirdzniecības nojume Klapkalnciemā ceļmalā sezonas laikā ir iecienīta gastronomisko tūristu pieturas vieta. «Sezona sākas, kad skolās beidzas pirmie eksāmeni. Zivis pērk, lai arī tās viennozīmīgi ir dārgākas par gaļu. Protams, kūpinātu vietējo reņģīti var nopirkt arī par 0,80 eiro kilogramā, bet lasis ir turpat 20 eiro kilogramā. Konkurentu mums nav. Viņi visi ir kolēģi,» smaida K. Eglītis, norādot, ka kopumā piedāvājums ir plašs.

Tukšā kabata

Savukārt Ragaciemā ar zivju kūpināšanas pieredzi jau ceturtajā paaudzē strādā SIA Maurņi–S – zivju pārstrādes ģimenes uzņēmums. Sākumā gan tā bijusi zvejnieku saimniecība, un namatēvs Māris Sils ar lepnumu atceras, ka kādreiz allaž devies tēvam līdzi jūrā pēc lielā loma, bet dēls kā teju pirmo piebarojumu saņēma gardo zušu zupu. Tagad tā ir liela delikatese.

Loms pašpatēriņam vien bija pārāk liels, un zivju kūpināšana – loģisks risinājums realizācijai. Garša iegūta ar tīrām, dabīgām, kaltētām garšvielām, sāli. Kūpināšanas procesā tiek izmantota alkšņu malka un šķelda, lai nebūtu darvas, sveķu, kas maina garšu. Nepareizi pagatavotai zivij būs sodrēji un rūgtums. Tāpat jāzina, kā variēt dūmus, lai produkts kļūtu arī tīkamāks acij.

Mauriņi–S piedāvā visdažādākās zivis. Vasaras sezonā – pašu jūras asarus, brekšus un butes. No tāljūrām atceļo makreles, laši, foreles. Kā savu favorītproduktu no saldūdens zivīm saimniece akcentē kūpinātu karpu, bet no jūras iemītniecēm – butes. Diemžēl nekas no iepriekšminētā vairs nav Silu ģimenes ķerts. Pašu zvejniecība te beigusies. Un tas ir bijis par iemeslu gan uzņēmuma pārstrukturizācijai uz SIA, gan nedaudz skumjākiem vaibstiem īpašnieku sejās. «Pie mums jūra ir tukša,» teic M. Sils. Saimniece piebilst: «Lielajā jūrā aiz Kolkas raga ir gan akmens butes, gan zandarti un asari. Tur zvejniekiem darba augļu netrūkst. Bet te – Ragaciema «kabatā» – daži vien palikuši.»

Cenas adekvātas

«Acīmredzot piesārņojums mainījis zivju barības vidi. Tāpat Baltijas jūrā iepeldējuši grunduļi, kas apēd reņģītēm ikrus un lucīšiem mazuļus. Un vēl roņi tīko pēc zivīm, saplosa tīklus. Toties ļoti garšīgas ir Latvijas dīķaudzētāju karpas, ko ņemam Secē, Rendā un citur. «Ārzemnieces» kūpināšanai iepērkam Rīgas bāzēs,» stāsta G. Sila. Tā mēnesī Maurņi–S saražo aptuveni 30 tonnu zivju produkcijas, ko pamatā realizē gan Maxima un Rimi zemnieku lauku labumu veikalos Klēts, ar ko uzņēmumam ir līgumsaistības, gan izbraukuma tirdzniecībās un korporatīvos pasākumos. Piemēram, uz Straupes lauku labumu tirdziņu Zirgu pastā Silu ģimene dodas jau 11 gadus. Bet arī pie saimniekiem uz Ragaciema mājām brauc zivju cienītāji. Arī DB viesošanās laikā tādu bija ne mazums.

Mauriņi–S vairumā tirgo kūpinātas zivis cenu amplitūdā no 4,50 līdz 20 eiro par kilogramu. Dārgākā ir auksti kūpināta laša fileja. «Zivij ar sieru pašizmaksa ir ap pieciem eiro kilogramā, jo neriskējam izmantot lētāku izejvielu, piemēram, siera izstrādājumu. Pieaug arī elektrības, degvielas cenas. Konkurence ir, bet veselīga, jo katram sava tirgus niša,» klāsta G. Sila. Turklāt par pieprasījumu nevar sūdzēties. Pamatā pērk vietējie, bet arī lietuviešu nav mazums. Un, kas interesanti, zivju produkcija kā Latvijas suvenīrs tiek vesta arī uz tuvākām un tālākām ārzemēm.

Pamet labprātīgi

Kopumā skaidrs, ka piekrastes zveja ir zīmīgs iedzīvotāju nodarbošanās veids Baltijas jūras un Rīgas jūras līča novados. Pārsvarā tiek izmantoti stacionārie zvejas rīki – dažāda veida tīkli un murdi, kā arī stāvvadi reņģu zvejai. Lielāko nozveju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē veido reņģes, apaļie jūras grunduļi, plekstes, salakas, vējzivis, mencas, vimbas, lucīši un asari. ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts informē, ka kopumā komercdarbībai zvejniecībā reģistrēto uzņēmumu skaits pa gadiem nav īpaši svārstīgs. Protams, ir kādi piekrastes zvejnieki, kuri izbeidz savu komercdarbību, bet rodas arī jauni uzņēmumi, kas stājas to vietā. Iepriekš no zvejas aizgāja tie zvejnieki, kas sagrieza pēdējās savā īpašumā esošās zvejas laivas, saņēma kompensācijas un labprātīgi pameta nozari (kompensācijas par zvejas kuģu sagriešanu šobrīd vairs nav pieejamas). K. Funts piebilst, ka zvejniecības sektors aktīvi iegulda produkcijas ražošanai un uzglabāšanai nepieciešamajās būvēs, ražošanas tehnoloģisko līniju iegādē u.c. nepieciešamajā aprīkojumā. Latvijas zvejniecības nozarei ir pieejams arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansiālais atbalsts pilna zvejas produktu ražošanas cikla nodrošināšanai.

2017. gadā Latvijas zivju apstrādes sektorā kopējais saražotās zivju produkcijas, ieskaitot zivju konservus, apjoms saglabājās 2016. gada līmenī un veidoja 55,4 tūkst. tonnu. 2017. gada laikā zivju produkcija, ieskaitot zivju konservus, tika realizēta 142,7 milj. eiro vērtībā.