Pēdējos desmit gados reģionālo tirdzniecības centru apgrozījums pastāvīgi pieaug

Reģionos

Un tas izskaidrojams ar cilvēku lielāku mobilitāti. Nereti vietējie iedzīvotāji un viesi no kaimiņvalstīm līdz Rīgai nemaz nenonāk, bet uz reģionu centriem aizbrauc. Atsevišķos reģionālajos tirdzniecības namos apgrozījums vienā veikalā pat ir lielāks nekā Rīgā, klāsta Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Heinrihs Danusēvičs. Viņš piebilst, ka konkrētāki finanšu dati ir visai sensitīva informācija, ar ko uzņēmēji detaļās nedalās. LTA tos neapkopo.

Mainība maza

Aiz galvaspilsētas robežām ir arī mazāka konkurence, sava specifika un klienti. Un, ja reiz apgrozījums kāpj, tātad pareizā koncepcija ir atrasta. «Katrs tirdzniecības centrs jūt klientu vajadzības, kam seko attiecīga nomnieku mainība un kopumā visa centra pielāgošanās pieprasījumam katrā konkrētajā reģionā. Tiesa, veikalu mainība tomēr ir relatīvi maza. Domāju, nepārsniedz kādus 10%. Populārākā ir sporta un atpūtas preču grupa. Protams, ir arī mazie veikaliņi, kuri mēģina atrast savu vietu zem saules un virzīt savu preci kopējā tirgū, bet lielākoties arī reģionu tirdzniecības centros pamatnomnieki ir valsts mēroga veikali,» spriež H. Danusēvičs. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Rūta Grikmane atbildes uz DB jautājumiem par šo tēmu nesniedza, jo plašajā organizācijā nav neviena, kas tos varētu komentēt.

Reģionā bez konkurentiem

Lielākais tirdzniecības nams ārpus galvaspilsētas ir Valmieras centrā esošā Valleta ar 9500 kvadrātmetru lielu tirdzniecības platību, ap 70 nomnieku un neto apgrozījumu, kas gadā pārsniedz 20 milj. eiro. Par mūsdienīgu iepirkšanās vietu tas kļuva 2007. gadā. Valletas īpašnieks un apsaimniekotājs ir SIA VRPB – vietējo uzņēmēju sabiedrība, kas izveidojusies no kādreizējās Valmieras rajona patērētāju biedrības. Centra direktore Monta Rubene vēsta, ka, salīdzinot ar datiem pērn, šī gada piecos mēnešos tirdzniecības centra neto apgrozījums palielinājies par 6%, pirkumu skaits – par 2% un ieguldīto atpelnīt izdodas. Lai pircējiem nodrošinātu jaunu, dinamisku iepirkšanās pieredzi, labiekārtots 1. un 2. stāvs: nomainīts grīdas segums un apgaismojums, pilnveidotas informatīvās norādes, pārveidotas veikalu ieejas. Pārvērtības piedzīvojuši arī seši veikali. Valleta ir otrais tirdzniecības centrs, kurā jauno koncepciju ir ieviesis Igaunijas apģērbu zīmols Monton, savukārt New Yorker notikusi ievērojama paplašināšanās. Kopumā te esošie nomnieki šobrīd ir stabili un brīvu tirdzniecības vietu tikpat kā nav.

Valletas pamatideja ir, piedāvājot sortimentu līdzvērtīgu tirdzniecības centriem Rīgā, nodrošināt reģiona iedzīvotājiem iespēju ikdienā nepieciešamās preces iegādāties tuvāk dzīvesvietai. Šo iemeslu dēļ – tuvāk un izdevīgāk – te brauc iepirkties arī pierobežā dzīvojošie igauņi. Reģionā Valletai konkurentu nav. Vidzemē tas ir vienīgais tirdzniecības centrs ar vienviet tik plašu preču sortimentu, kas atbilst reģiona iedzīvotāju pirktspējai un kvalitātes prasībām, tā M. Rubene.

Nomnieki jūtas stabili

Platību ziņā Valletai turpat uz papēžiem min tirdzniecības nams Kurzeme Liepājas centrā (9403 kvadrātmetri) un tirdzniecības parks Solo Daugavpils sirdī (ap 9000 kvadrātmetru), kas atrodas vienā kompleksā ar viesnīcu Park Hotel Latgola. Pēdējā ir ap 70 nomnieku, bet Kurzemē izveidotas 55 tirdzniecības vietas. No tām tikai viena 15 kvadrātmetru platībā ir brīva, kas ir nepilns procents no kopējās iznomājamās tirdzniecības platības. Savukārt 4. stāvā ir biznesa centrs, kur tiek iznomātas biroja telpas.

Un arī Solo brīvas vietas ir reta parādība, mainoties veikaliem tikai remonta laikā. Parka direktors Andrejs Nariškins zina teikt, ka nomnieki mainās, bet ne bieži, un tas ir normāls process. «Pateicoties adekvātai nomas maksas politikai un kvalitatīviem darba apstākļiem, nomnieki Solo jūtas diezgan stabili. Daugavpilī šobrīd jauni tirdzniecības centri netiek celti. Domāju, tam galvenais iemesls ir tirgus stagnācija pircēju trūkuma dēļ.» Teorētiski parkam ir tiešais konkurents – otrs liels tirdzniecības centrs turpat līdzās, tomēr, pēc A. Nariškina domām, sāncensība nav sīva, jo «pēc satura neesam konkurenti, mūsu pircēju grupas ir dažādas». Solo īpašnieks ir SIA Pellston nami, un uzņēmums darot visu, lai biznesa process vienmēr būtu ar plusa zīmi.

Kurzemes mārketinga vadītāja Alīna Skangale vērš uzmanību jau sīvākai konkurencei. Proti, ar visiem Liepājas tirdzniecības centriem (uz rokas pirkstiem var skaitīt), jo katrā no tiem tiek pārstāvēts viens vai vairāki pazīstamu zīmolu tīklu veikali.

Papildu kinozāle

Šokolāde ir reģionāls tirdzniecības centrs Siguldā, kas pērn atzīmēja jau desmito gadadienu. Neilgi pirms jubilejas tika atklāts paplašinātais pārtikas veikals Rimi Hypermarket un ievērojami palielināta autostāvvieta. Tika modernizēts arī centrā esošais kinoteātris Kino Lora, atklājot papildu kinozāli. Šokolādes mārketinga projektu vadītāja Līga Jansone vērtē, ka centra koncepcija ir izvēlēta pareiza, par ko liecina vienmērīgā un stabili augstā apmeklētāju plūsma. Sīvāka konkurence jūtama tikai apģērbu un apavu kategorijās, ko ietekmē tirdzniecības centra atrašanās tuvu galvaspilsētai un patērētāju ieradumu maiņa aizvien vairāk iegādāties apģērbus internetā. Taču tas nav būtisks risks.

Tirdzniecības centrs Šokolāde ir rentabls, un arī krīzes laikā tas spēja segt savas saistības bez kavējumiem. Nomnieku mainība arī te ir maza – vien atsevišķi gadījumi vairāku gadu laikā. Patlaban visas tirdzniecības vietas ir iznomātas (kopā – 31 aptuveni 7000 kvadrātmetru platībā). Īpašnieks un apsaimniekotājs – SIA Loras Nami.

Visi DB aptaujātie reģionālie tirdzniecības centri, tostarp iepriekš neminētā Jelgavas Pilsētas Pasāža, ir vienisprātis, ka līdz šim jaunu spēlētāju ienākšana tirgū nav uzkrītoši ietekmējusi darbību. Taču visiem vienalga nepārtraukti «jātur roka uz pulsa», jo tirdzniecības centra darbība ir nepārtraukts, dinamisks process, kurā ir nepieciešamība gan pēc atjaunošanas, investīcijām un jaunu risinājumu meklēšanas tirgū, gan pēc piedāvājumu maksimālas dažādības un kvalitātes.