Lai izsniegtu kredītu, pēta seju un ne tikai to
Attīstoties tehnoloģijām, arī finanšu pasaule dažos pasaules reģionos mēģina izmantot to piedāvātās iespējas
Tehnoloģijas un finanses
Ja mazināsies bažas par tiesībām uz privātumu, tad nākotnē, piemēram, sejas atpazīšanas tehnoloģijas var tikt izmantotas, lai labāk novērtētu klientu spēju uzņemties saistības. Šobrīd sejas atpazīšanas tehnoloģijas krietni plašāk tiek pielietotas Ķīnas publiskajā vidē, kur cilvēku tiesības uz privātumu ir ierobežotākas. Pieejamā informācija liecina, ka šīs valsts finanšu sektora un apdrošināšanas milzis Ping An Insurance regulāri skenē savu klientu sejas vaibstus, lai gūtu papildu informāciju par to, ko tie dara, kādā fiziskajā formā tie ir un cik patiess ir bijis to teiktais. Šis uzņēmums pareizākai savai produktu cenošanai un aizdevumu izsniegšanai šādas tehnoloģijas izmantojot jau kopš 2016. gada.
The Wall Street Journal ziņo – sevišķa uzmanība tiek pievērsta dažādām sejas mikroizteiksmēm. Proti, šīs mikroizteiksmes varot liecināt par klientu emocionālo un psiholoģisko stāvokli. Tiek norādīts, ka tās bieži vien cilvēkiem, kad notiekot, piemēram, kāda saruna, ir grūti kontrolēt. Rezultātā kredītu izsniedzēji varot precīzāk noteikt to, cik patiesas ziņas sniedz kāds konkrētais klients. Ping An klienti vajadzīgās konsultācijas varot veikt arī tiešsaistē. Tad ar telefonu tiekot skenēta seja laikā, kad tiek sniegtas atbildes uz dažādiem jautājumiem. Saņemtā informācija tiek pētīta, to daļā gadījumu veicot algoritmi. Ping An vēl šā gada janvārī ziņoja, ka ar šo tehnoloģiju palīdzību kredītos izsniegusi jau aptuveni 500 miljardus juaņu (gandrīz 70 miljardus eiro). Tas esot samazinājis vidējo kredīta piešķiršanas procesa laiku no piecām dienām līdz divām stundām. «Ir labi, ka to visu var paveikt, neizejot ārpus mājas. Visi ir kļuvuši slinkāki,» WSJ savas emocijas klāsta kāds Šanhajas lidostas darbinieks.
Minētais Ķīnas apdrošinātājs šīs tehnoloģijas izmanto, lai noteiktu gan klientu identitāti, gan, piemēram, to veselības stāvokli (piem., lieko svaru). «Seja vien ietver bagātīgu informāciju par personas veselību. Pētot šos datus, var pateikt to, vai, piemēram, persona smēķē,» teic Pekinas Tsinghua Universitātes pasniedzēji. Tāpat tiek klāstīts, ka šādām tehnoloģijām ir gigantisks mārketinga potenciāls.
Jau ziņots, ka šobrīd, šķiet, katrs sevi cienošs pasaules līdzekļu pārvaldīšanas gigants, investīciju banka un hedžfonds domā par savu mākslīgā intelekta attīstīšanas un pilnveidošanas programmu. Pagaidām neizskatās ticama situācija, ka finanšu nozares apsēstība ar mākslīgo intelektu ietu mazumā. Šobrīd gan finanšu jomā, gan vairākos citos uzņēmējdarbības sektoros gluži kā Svētais Grāls ir lielo datu apgūšana. Proti, to pareiza apkopošana, piemēram, jau laikus var likt noprast, kāda ir aktuālā situācija un kādi lēmumi, balstoties uz to, ir jāpieņem. To arvien lielākā mērā var darīt arī dzīvības apdrošinātāji, kas ar algoritmu palīdzību analizē cilvēku darbības internetā, kas savukārt tiem palīdz precīzāk noteikt to produktu cenu, piemēram, sociālajos medijos atklājas, ka tu smēķē, daudz lieto alkoholu, brauc ar motociklu bez ķiveres, iesaisties kādās citās veselībai bīstamākās aktivitātēs utt.