Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks

Ceļvedis

Vēderprieki

Kā alus darītājs viesus Rīgā vakarā vedu uz Rīgas alus kvartālu, lai iepazīstinātu ar plašāko Latvijā darītā alus daudzveidību. Vienmēr varu atrast un nobaudīt kādas jaunas alus garšas no mazajiem brūžiem. Pie viena varu pastāstīt par Rīgas vēsturi, jo kvartāls izvietojies starp trim vēsturiskiem brūžiem. Atkarībā no noskaņojuma izvēlos kādu no desmit alus krogiem, kur katram ir pilnīgi cits raksturs – pagāniskais Labietis, hipsterīgais Ziemeļu Enkurs vai neformālā Taka un, protams, paša veidotā Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā. Man patīk, ka pie alus glāzes sarunas raisās draudzīgāk, atklātāk. Interesanti, ka man nav izdevies ārvalstu ciemiņus pārsteigt Rīgā ar franču, itāļu restorāniem vai vīniem, bet ar Latvijā darītā alus daudzveidību gan.

Ja tikšanās ir formālāka, dodos uz Valtera restorānu Vecrīgā. Mazs, mājīgs šefpavāra Valtera Zirdziņa lolots restorāns un godīgs ēdiens. Valteru pazīstu sen un cienu viņa nemainīgo pārliecību gatavot no vietējiem, svaigiem, sezonāliem ēdieniem un iespēju izvēlēties arī «garšošanas karti» (tasting menu). Pēc katra apmeklējuma kādu Latvijas garšu iemīlu no jauna, piemēram, reņģītes vai lakšus.

Dvēselei

Man ļoti patīk teātris, kas dod neatkārtojamu, dzīvu klātesamības pieredzi. Vasarā apmeklēšu jau par tradīciju kļuvušo Valmieras vasaras teātra festivālu. Kā ik septembri gaidu Homo Novus. Tādēļ katru mēnesi apmeklēju vismaz divas teātra izrādes. No pēdējām visspilgtāk atmiņā palikusi Jaunā Rīgas teātra izrāde Dieviņš pillā Alvja Hermaņa režijā, atklājot latviešu valodas bagātību, un Valmieras drāmas teātrī Viestura Kairiša iestudētā Baladīna par varaskāres cenu un absurdu.

Šī gada gaidītākais notikums man ir etnofestivāls Sviests 15. jūnijā Valmiermuižas parkā, līdzās alus darītavai. Īpaši gaidu radošo muzikālo duetu ZeMe, kur apvienojusies koklētāja Laima Jansone un DJ Monsta. Tāpat ļoti gaidu Uģa Prauliņa koncertuzvedumu Pagānu gadagrāmata RTU vīru kora Gaudeamus izpildījumā, kam videoprojekcijas veido Katrīna Neiburga. Arī būs prieks dzirdēt dzīvajā postfolk grupu Lankum no Īrijas, kas pirms Eiropā zināmā Roskildes festivāla piestās arī pie mums. Noslēgumā uguns rituāls, kas iedod kosmisku enerģiju gadam. Pa dienu būs izdevies sapulcināt turpat divsimt Latvijas zemnieku un amatnieku tirdziņā Gardu muti. Mani pārsteidz un iedvesmo latviešu neizsmeļamais uzņēmīgums, radošums, vēlme rosīties, meklēt, darīt, radīt, tirgot, nevis gausties.

Vēl šogad noteikti vēlos aizbraukt uz festivālu Kartupeļpalma Salaspils Botāniskajā dārzā 13. jūlijā, ko otro gadu veido mūzikas žurnālists Uldis Rudaks, tur vienuviet būs iespēja dzirdēt Latvijas aktuālāko grupu maratonu, piemēram, Ezeri, Zāle, Sigma u.c.

Protams, pats apmeklēšu un visus aicinu ciemos jūlija piektdienās uz trīs roka dzīvās mūzikas vakariem Valmiermuižā.

Kino

Man atmiņā palikušas divas filmas. Pirmā ir Edmunda Jansona režisētā multfilma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Izcila režija, animācija, mūzika un sociālais vēstījums. No mākslas filmām Jāņa Ābeles režisētā Septiņi miljardi gadu pirms pasaules gala. Patīk filmas noskaņa, mūzika, lielisks operatora darbs un pāri visam stāsts par latviešu režisoru spītību, izturību, neatlaidību, lai ar mazu budžetu uzņemtu filmu un dabūtu to līdz lielajiem ekrāniem. Manuprāt, tie paši par sevi ir filmas vērti stāsti!

Vēlos aizbraukt uz…

Pērn biju viskija tūrē Skotijā un 120 km garā pārgājiena maršrutā šīs valsts vidienē. Šoruden plānoju doties Beļģijas alus tūrē. Mani pārsteidz un interesē, kā skotu vai beļģu nacionālie dzērieni kļuvuši pasaulslaveni ar milzīgu eksporta pienesumu valstij. Beļģijas alus eksports ir 1,5 miljardi litru.

Vasarā plānoju turpināt doties pārgājienu tūrē apkārt Latvijai. 1836 ir kilometru skaits un iezīmēts pārgājiena maršruts. Pirms diviem gadiem devos divu dienu laivu maršrutā pa Latvijas un Lietuvas robežu Mēmelē. Ļoti saviļņojoši. Paldies Enriko Podniekam, kurš ir tūrisma maršruta aizsācējs un veidotājs. Vasarā mūsu daba ir tik daudzveidīga un skaista, ka vēlos šo gadalaiku izdzīvot šeit.

Grāmatplauktā man…

Ar aizrautību izlasīju Ulda Pīlēna grāmatu (Mans) uzņēmēja kods. Ļoti reāla grāmata, kas mani uzrunāja, jo aprakstītās pieredzes es atpazīstu savā saimē. Iesaku izlasīt katram mazajam uzņēmējam, kas sapņo un plāno augt, bet ir grūti iziet no komforta zonas. Arī man ir izaicinājums arvien vairāk atbildības uzticēt komandai un kā uzņēmuma īpašniekam nebaidīties zaudēt kontroli. Grāmata iedrošina un piedāvā receptes, kā ar to tikt galā, un noteikti ietaupa man dažus dārgus punus. Grāmatā ir īsi apskatīta U teorija, tādēļ nākamais iespieddarbs, ko plānoju izlasīt, ir C. Otto Scharmer Theory U.

Vēl visiem iesaku Hans Rosling Factfullness. Šo grāmatu saņēmu dāvanā no Zviedru institūta. Paradigmas par pasauli, mainoši un uz faktiem balstīti spriedumi ir atbilde virspusības un fake-news laikmetā.

Trešā grāmata, ko iesaku visiem mazajiem uzņēmējiem, ir Bo Burlingham Small Giants par biznesiem, kas izvēlas būt mazi un izcili, nevis lieli. Ļoti iedvesmojoša grāmata, kā slīpēt izcilību.

Reiz bija tā…

Par godu valsts jubilejai novembrī kopā ar dažādu Latvijas novadu mazajiem uzņēmējiem biju uzaicināts svinīgā pieņemšanā pie Latvijas Valsts prezidenta Rīgas pilī. Dziedam Latvijas valsts himnu, seko patriotiskas runas par Latvijas uzņēmēju nozīmīgumu. Notiek koncerts ar latviešu dziesmām, bet beigās visus cienā ar spāņu vīnu un Norvēģijas lasi.

Domugrauds

Mani arvien vairāk uzrunā latviešu sakāmvārdi, kur dažos vārdos ielikta liela mūsu tautas un arī biznesa gudrība, es teiktu – lielās patiesības. Piemēram, Mūžu dzīvo, mūžu mācies, jo daudz esmu lasījis par life long learning un learning organisation. Vai, piemēram, Par meistaru nepiedzimst. Un biznesa attiecību esence – Sacīts, darīts. Lielās patiesības ir ļoti vienkāršas.