Arodizglītība Pēdējos gados palielinās to jauniešu īpatsvars, kuri izvēlas turpināt mācības profesionālajās izglītības iestādēs, tomēr audzēkņu skaits sarūk

2018./2019. mācību gadā profesionālo izglītību apguva 27,2 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 4,8% mazāk nekā pirms gada, savukārt uzņemto audzēkņu skaits saglabājās iepriekšējā gada līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka 2015./2016. mācību gadā pēc 9. klases profesionālo izglītību izvēlējās 34,2% pamatskolu absolventu, 2016./2017. mācību gadā – 36,5%, bet 2017./2018. mācību gadā – 37%.

Nozīmīgas investīcijas

Lai sasniegtu Latvijas Nacionālā attīstības plāna noteikto mērķi 2020. gadā – izglītojamo proporciju vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības programmās pēc pamatizglītības ieguves 50% pret 50%, jāturpina celt profesionālās izglītības prestižs. Tāpēc valstī tiek sakārtots mācību iestāžu tīkls, nodrošinot infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi atbilstoši profesionālās izglītības programmām kontekstā ar darba tirgus attīstības tendencēm.

2007.–2013. gada ES fondu plānošanas periodā (projektu īstenošana notika līdz 2015. gada beigām) profesionālajā izglītībā ieguldīti 248,5 milj. eiro, īstenojot 67 projektus. 2014.–2020. gada plānošanas periodā ieguldījumiem profesionālajā un pieaugušo mūžizglītībā ir vairāk nekā 147 milj. eiro. Līdz 2020. gadam tiks pabeigta profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana un modernizēts mācību saturs. Paredzēts, ka pilnībā tiks modernizēts līdz 80% profesionālās izglītības iestāžu, veidojot konkurētspējīgu profesionālās izglītības piedāvājumu valstī.

Profesionālās izglītības programmas piedāvā 46 specializētās iestādes, 11 koledžas un divas vispārizglītojošās vidusskolas. Gandrīz trešdaļa izglītojamo mācās pēc audzēkņu skaita piecās lielākajās profesionālās izglītības iestādēs – Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Liepājas Valsts tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā un Rīgas Tehniskajā koledžā.

Mācās darba vidē

2017. gada sākumā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar uzņēmējiem un profesionālajām izglītības iestādēm sāka īstenot darba vidē balstītas mācības. Šobrīd tajās ir iesaistījušies 7518 audzēkņi, 38 profesionālās izglītības iestādes un 2181 uzņēmējs. Projekts, kura kopējais finansējums ir 20,6 miljoni eiro un kuru finansiāli atbalsta Eiropas Savienības (ES) Sociālais fonds (75%) un valsts (25%), noslēgsies 2023. gada augustā. Latvijā darba vidē balstītā mācību pieeja ir jauna, tādēļ ir vajadzīgs laiks, lai visas iesaistītās puses – mācību iestādes, darba devēji, IZM – izprastu un novērtētu šo kā veiksmīgu risinājumu pieaugošajām darbaspēka trūkuma problēmām, pauž LDDK pārstāve, projekta vadītāja Jolanta Vjakse.

Jauniešu skaits, kuri mācās profesionālajās skolās, ir cieši saistīts ar demogrāfisko situāciju – potenciālo audzēkņu skaits pakāpeniski kļūst mazāks, jo ir samazinājusies dzimstība, daļa bērnu kopā ar vecākiem emigrējuši uz citām valstīm. «Tas arī nozīmē, ka darba tirgū ik gadu ienāk daudz mazāks cilvēku skaits, nekā dodas pensijā, kā rezultātā šie resursi ir jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. Darba vidē balstītās mācības palīdzēs sekmīgāk jauniešus sagatavot darba tirgus prasībām,» viņa spriež.

Jaunas programmas

Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā (OMTK) 2018./2019. mācību gadā mācījās par 12 audzēkņiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. OMTK vadītāja Inga Vika stāsta, ka šobrīd koledža aktīvi strādā pie jaunām profesionālās vidējās izglītības programmām, kurās varēs iegūt parfimērijas un kosmētikas procesu un farmācijas procesu tehniķa kvalifikācijas. Koledža arī izvērš reklāmas kampaņas sociālajos tīklos, organizē profesionālās orientācijas pasākumus, kā arī popularizē profesionālo izglītību kopumā.

OMTK ir sākti pamatīgi remontdarbi un tiks izveidotas 11 jaunas, modernas laboratorijas, kurās audzēkņi varēs apgūt praktiskās iemaņas. I. Vika lēš, ka mācību iestādes modernizācija veicinās audzēkņu skaita palielināšanos nākamajā mācību gadā. 2018./2019. mācību gadā populārākā profesionālās vidējās izglītības programma bija Ķīmijas tehnoloģijas ar kvalifikāciju bioķīmisko procesu tehniķis un analītiskās ķīmijas tehniķis. OMTK vadītāja atzinīgi vērtē LDDK organizēto informatīvo kampaņu Dari un mācies, viss tikai sācies!, ar kuras palīdzību jauniešu vidū sāka mērķ- tiecīgi popularizēt profesionālās izglītības prestižu, pieejamību un pievilcību. «Ir nozares, kurās darba vidē balstītās mācības tiek realizētas veiksmīgi, taču OMTK vēl ir tikai ceļā uz prakšu un mācību īstenošanu caur šo projektu. Pagaidām mūsu iesaiste šajā projektā ir salīdzinoši neliela,» atzīst I. Vika.

Savukārt Rīgas Valsts tehnikumā (RVT) 2018./2019. gada sākumā, salīdzinot ar 2017./2018. mācību gadu, audzēkņu skaits pieauga par 59 audzēkņiem. Nākamajā mācību gadā RVT piedāvās vairākas jaunas izglītības programmas, kurās pēc pamatskolas absolvēšanas varēs iegūt poligrāfijas iekārtu, datorizētu kok- apstrādes iekārtu un atjaunojamās enerģētikas tehniķa kvalifikācijas, bet pēc vidusskolas absolvēšanas pusotra gada laikā – tērpu modelēšanas un konstruēšanas speciālista un transportlīdzekļu krāsotāja kvalifikāciju. Katru gadu tiek modernizēta mācību infrastruktūra – tehnikuma Praktisko mācību centra Kokapstrādes, Dzelzceļa un Auto nodaļas šogad ir tikušas pie jaunām iekārtām. Populārākās profesijas RVT ir programmēšanas un datorsistēmu tehniķis, automehāniķis, elektrotehniķis, loģistikas darbinieks un grāmatvedis.

Papildu programma

Savukārt 22 profesionālās izglītības iestādēs ir sākusies pēdējā uzņemšana programmā Jauniešu garantija, kuras laikā jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem pusotra gada laikā bez maksas varēs apgūt 40 darba tirgū pieprasītas profesijas. Citu starpā profesiju klāstā ir atbilstoši jauniem standartiem izstrādātas profesijas, tostarp, piemēram, restorāna pavārs, ainavu būvtehniķis, interjera dizainera asistents, telekomunikācijas tehniķis, tūrisma pakalpojumu konsultants un augļu un dārzeņu pārstrādes ražošanas tehniķis. Mācību klāstā ir labi zināmas specializācijas – viesmīlības pakalpojumu speciālists, programmēšanas tehniķis, datorsistēmu tehniķis, loģistikas darbinieks, grāmatvedis, namdaris, apdares darbu tehniķis, konditors, autome- hāniķis, autodiagnostiķis, vizuālā tēla stilists, tērpu modelēšanas un konstruēšanas speciālists.

Programmas ietvaros jau gandrīz 8000 jauniešu ir ieguvuši profesiju, kas palīdzējusi viņiem iekļauties darba tirgū. Kā liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras veiktās absolventu aptaujas, pusgadu pēc izlaiduma 72% aptaujāto jauniešu iekārtojas darbā, turklāt puse no viņiem – tieši Jauniešu garantijā iegūtajā profesijā. Programmas audzēkņi saņem stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, ja sekmīgi mācās, kā arī nepieciešamos mācību līdzekļus un bezmaksas vietu dienesta viesnīcā. Mācību noslēgumā ir paredzēta kvalifikācijas prakse, kuras laikā apmaksā ceļa izdevumus un naktsmītni, ja tas ir nepieciešams. Pieteikšanās profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijā notiek līdz 30. augustam.