Vesela paaudze, kas pieredzējusi vien cenu kāpumu

Finanšu tirgus

ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība par 20% nav samazinājusies jau kopš 2009. gada marta. Tas nozīmē, ka cenu pieauguma tendence šajā tirgū nav pārtrūkusi jau 3750 dienas, kas ir ilgākais periods vēsturē. Šā brīža ASV akciju cenu pieauguma stadija bijusi divreiz ilgāka nekā vēsturiski vidējs šāds palielināšanās cikls. Šajā laikā ASV akciju vērtība, ja ieskaita dividendes, vairāk nekā četrkāršojusies.

Pārsvarā eksperti ir vienisprātis, ka tā saucamais buļļu tirgus ir savā izaugsmes cikla vēlīnajā stadijā. Šis fakts pats par sevi daudziem liek būt nervoziem. Tiesa gan, vien retais uzdrošinās paredzēt konkrētu brīdi, kad šai ballītei pienāks beigas. «Akciju cena beigs kāpt. Tas ir tikpat skaidrs, kā saules norietēšana rietumos. Tomēr, atšķirībā no saulrieta, neviens nevar kaut vai aptuveni pateikt, kad buļļu tirgus beigsies. Tirgus cikli aktuāli var būt vairākus gadus. Lielo cenu pagrieziena punktu ir maz, un laika ziņā tie ir atstati. Šos punktus ir grūti salīdzināt un izdarīt ļoti pārliecinošus secinājumus,» spriež The Wall Street Journal komentētājs Džeisons Cveigs.

Akciju tendenču pētnieki bieži norāda, ka lielākās daļas investoru nākotnes gaidas pārsvarā saistītas ar to, ko tie jau ir pieredzējuši. Tā veidojas kolektīvā pieredze, kas tirgū ieskicē kādus aptuvenos gaidu rāmjus. Tiem gan parasti ir tendence sairt, un sevišķi nepasargāti šādos brīžos ir gados jauni investori.

Tiek skaidrots, ka pagājušā gadsimta 90-to gadu beigās daudzi jaunie investori uzskatīja, ka tehnoloģiju un interneta uzņēmumu akciju cena klejos vien augstāk. Tas, protams, tā nebija, un daudzi šādi ieguldītāji sāpīgi apdedzinājās, kad plīsa attiecīgais cenu burbulis. Toreiz populāri bija teikt - «šoreiz viss būs citādi». Dažkārt tieši šis vārdu savienojums ieguldīšanas pasaulē tiek atzīts par pašu bīstamāko, jo paver durvis uz subjektīvu un emocionālu investēšanu.

Pieauguma paaudze

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes pagājuši jau vairāk nekā 10 gadi, tas nozīmē, ka uzaugusi vesela paaudze tirgus speciālistu un ieguldītāju, kuri saraduši ar centrālo banku stimuliem, triljonu drukāšanu, rekordzemām likmēm, neesošu inflāciju un gandrīz nepārtrauktu akciju tirgus cenu augšupeju. Dž. Cveigs piebilst - daudziem investoriem un arī tirgus profesionāļiem tādējādi neesot pieredzes pazaudēt ievērojamu kaudzi ar naudu, kas var radīt mānīgu priekšstatu par tirgus stabilitāti. Citiem vārdiem sakot – ticēt tam, ka «šoreiz viss būs citādi» ir daudz vieglāk, ja nav kāda paša pieredzēta atskaites punkta. Arī investīciju pasaulē populārajā Freda Šveida grāmatā Where Are the Customer’s Yachts? klāstīts: «Ir dažas lietas, ko jūs jaunavai nevarat adekvāti izskaidrot ar vārdiem un attēlu palīdzību. Šādu izskaidrojumu – pat aptuvenu – nevar rast arī sajūtai, kas nāk pēc krietna naudas žūkšņa, kas jums piederējis, zaudēšanas.»

Protams, arī pamatīga naudas zaudēšana var traumēt investorus. Tiek norādīts, ka daudzi jaunie parastie investori pie akciju turēšanas pēc iepriekšējās finanšu krīzes atgriezās ļoti vēlu. Galu galā – akciju tirgus vēl iepriekšējā desmitgadē piedzīvoja divus cenu sabrukumus. Rezultātā bija pulks ar tādiem cilvēkiem, kuriem izveidojās uzskats, ka tiem akciju ieguldījumi to nākotnes uzkrājumu veidošanai nav nepieciešami. Investoru psiholoģijas pētnieki teic – jo jaunāks ir cilvēks, jo tam ir mazāk dažādu pieredžu, kas ir noguldītas to atmiņu bankā. Tādējādi tie lielākā mērā uzskata, ka nākotne atgādinās neseno pagātni, jo tā ir vienīgā to reālā pieredze. Tas attiecīgi var novest pie nepareiziem ieguldījumu lēmumiem, piemēram, pārlieku lielu vai – tieši pretēji – mazu risku uzņemšanās.

Mazāku svārstību fondi

Ar kādu tirgus pagrieziena punktu minēšanu eksperti ierindas investoriem aizrauties neiesaka. Ja investors konstanti ir pārlieku piesardzīgs un mēģina vienmēr uzminēt kādus pareizos tirgus ieejas un izejas brīžus (kas bieži vien, kā par spīti, izrādās tieši paši nepareizākie brīži), tad viņš riskē negūt dažus gadus vērtu labumu no pieauguma un viņam aug izmaksas, kas saistītas ar aktīvāku tirdzniecību. Eksperti bieži klāsta, ka nevajag visu skatīt tikai melns vai balts kategorijās (piem.,ieguldīt visu vai neko). Jāatceras, ka tirgus kāpumus un kritumus ietekmēt nevari un labāk ir domāt par lietām, ko pats tomēr vari ietekmēt. Jāpiedomā, piemēram, pie savu ieguldījumu diversifikācijas.

Tomēr gadījumā, ja trauksme par potenciālo akciju un ekonomikas pagrieziena punktu sāk kļūt pārāk liela, tad bieži vien kā ieteikums tiek minēta ieguldīšana lielāku un nosacīti kvalitatīvāku uzņēmumu, kas regulāri maksā dividendes, vērtspapīros. Tās var būt tādu kompāniju akcijas, kurām ir stabili ienākumi un mazi parādi. Negatīvais gan var būt, ka šādu vērtspapīru turēšana nemēdz būt tik atalgojoša, ja ekonomika tomēr atveseļojas un aug straujāk. «Līdz ar to jebkurām pārmaiņām vajadzētu būt pakāpeniskām, nevis radikālām. Aizsargāšanās pret zaudējumiem, kad šis buļļu tirgus neizbēgami sagurs, nozīmēs arī to, ka būs ierobežoti guvumi no nākamā cenu izaugsmes cikla starta. Investoriem būtisku pārmaiņu veikšana, balstoties uz sajūtām, kur tieši ekonomikas un akciju cenu ciklā esam pašlaik, gandrīz vienmēr ir slikta ideja,» uzskata Dž. Cveigs.

No tādiem biržā tirgotajiem fondiem, kas apkopo šādu uzņēmumu vērtspapīrus, var izcelt iShares Core High Dividend ETF un Vanguard High Dividend Yield ETF. Abu šo ETF pārvaldīšanas maksa ir ļoti zema, un tie iegulda tādu korporatīvo grandu kā Exxon Mobil un Procter & Gamble akcijās. Vēl tāds fonds kā iShares Edge MSCI Min Vol USA ETF iegulda uzņēmumu akcijās, kuru cena vēsturiski svārstījusies vismazāk (pārsvarā uzpirktas tiek komunālo pakalpojumu sektora pārstāvju un mazāk ciklisku preču ražotāju akcijas). Tikmēr iShares Edge MSCI Min Vol EAFE ETF iegulda arī starptautisku (ne tikai ASV) stabilo kompāniju akcijās, piemēram, Nestle un Unilever vērtspapīros.

Arī finanšu uzņēmuma Morningstar analītiķi skaidro, ka tirgus krituma apstākļos šo fondu turēšana var nozīmēt mierīgāku naktsmieru, jo zaudējumi būs ierobežoti un cenu svārstības var būt gandrīz par trešo daļu mazākas. Tiesa gan, šie fondi atpalikšot, ja cena tirgū atgūstas un atsākas pieauguma tendence.

Aktuāla skepse

Kādu cenu augstāko punktu tuvošanās parasti gājusi kopsolī ar gluži vai neapstādināmu entuziasmu par vēl tālāka pieauguma turpināšanos. Šobrīd tas vērojams nav. Patiesībā gandrīz visus pēdējos 10 gadus akciju cenu pieaugumu pavadījusi visai paliela skepse, kur eksperti minējuši dažnedažādus iemeslus, kas varētu raisīt nākamo cenu sabrukumu. Rezultātā pašlaik joprojām aktuālais buļļu tirgus bieži vien tiek saukts par pašu nemīlētāko cenu pieaugumu vēsturē. Nav tā, ka finanšu tirgus atalgotu komfortu. Pats fakts, ka daudzi domā, ka šai akciju izaugsmes stadijai drīzumā pienāks beigas, liek domāt, ka drīzāk tā vēl kādu laiku turpināsies. Ekonomikas izaugsme ir relatīvi spēcīga, lai gan izaugsmes tempi palēninās. Tas mūs tuvina pagrieziena punktam,» nupat sprieduši pasaulē lielākā līdzekļu pārvaldnieka BlackRock eksperti.

Tikai pašās buļļu tirgus beigās visi investori laivā gatavi lēkt ar abām kājām. Jau ziņots - visam, kas ir ļoti dārgs, piemīt divas īpašības – tam ir brīnišķīgs pagātnes ienesīgums un lielākajā daļā gadījumu – draņķīgs nākotnes ienesīgums.