Facebook sola jaunu maksājumu sistēmu ar savu virtuālo valūtu

Finanšu tirgus

Sociālais tīkls Facebook nupat informējis par plāniem attīstīt savu virtuālo valūtu. Tas šim tirgum pievērsis uzmanību, un cena palēkusies arī citām populārākajām virtuālajām valūtām. Šī tirgus flagmaņa – bitmonētas – cena pārsniegusi 9 tūkst. ASV dolāru līmeni. Tas no šā gada sākuma ir kāpums gandrīz par 160%.

Facebook gadījumā šobrīd aktualizējies uzņēmuma plāns ieviest virtuālās valūtas «Libra» maksājumu sistēmu. Pārsvarā eksperti teic, ka kompānija šādu soli sper, lai diversificētu savu biznesu un iespiestos finanšu pakalpojumu tehnoloģiju jomā. Agrāk virtuālo valūtu tirgus būtībā bija ideja par maksājumu veikšanu bez trešās jeb uzticības puses. Tas nepatika regulatoriem. Tagad šīs puses lomu grib pildīt Facebook, un līdzīgi plāni izskanējuši arī no citiem mūsdienu tehnoloģiju līderiem.

Bieži vien bitkoina entuziasti uzmanību vērš uz to, ka šis veidojums ir decentralizēts un pārskatījumi ir anonīmi. Rezultātā bitkoinu dažkārt, šķiet, pērk «dumpinieki» un tādi cilvēki, kuri aizrāvušies ar vīziju, kas paredz mazāku valdības iejaukšanos jebkuros procesos. Facebook valūta neko tādu nesola. Kompānija grib uzbūvēt reālu maksājuma tīklu, kur sociālā tīkla lietotāji visi cits citam var pārskaitīt šo savu virtuālo naudu. Savukārt bitkoins šādam mērķim ticis lietots ļoti maz (lai gan sākumā tam tāda doma bija) – drīzāk tas, šķiet, pilda kādu «digitāla, ļoti alternatīva zelta» lomu un ļauj izpausties spekulantiem.

Facebook Libra

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka Libru Šveices pilsētā Ženēvā ražos jeb «raks» neatkarīga bezpeļņas organizācija Libra Association (to dibinās Facebook), kas savukārt to izdalīs autorizētiem šī veidojuma pārdevējiem. Tālākā shēmas darbība paredz, ka lietotāji ar virtuālu maku - Calibra (nolādējama programma/aplikācija) - palīdzību no šiem pārdevējiem šo Facebook valūtu nopērk. Attiecīgi tad tie internetā Librās var veikt norēķinus par Facebook un tās partneru produktiem un pakalpojumiem. Tiek norādīts, ka tiks sniegta iespēja pie starpniekiem iegūtās Libras samainīt atpakaļ pret ASV dolāriem. Starpnieki tās savukārt varēs pārdot atpakaļ Libra Association.

Plāni izskatās visai grandiozi, un kā sadarbības partneri Libras projektā minēti tādi milži kā Mastercard, PayPal Holdings, Uber Technologies, Spotify Technology utt. (pašlaik aptuveni 30 uzņēmumi, kuru skaitam gan paredz palielināšanos). Visiem sadarbības partneriem būs vienādas balsošanas tiesības Libru «centrālajā bankā» Libra Association (būtībā tās būs pasaulē varenākās korporācijas).

Sociālais tīkls ziņojis, ka Messenger un WhatsApp klientiem Libras būs pieejamas jau 2020. gadā. Tālākais plāns paredz, ka šī valūta tiek lietota jau, lai veiktu ikdienišķus pirkumus, nomaksātu rēķinus utt. Viens no mērķiem esot finanšu pakalpojumus piedāvāt cilvēkiem, kuriem nav bankas konta.

Naudai citi uzraugi?

Visai skaļi pēdējā laikā runāts par tā saucamo Amazon efektu. Jau ziņots - tas ietver to, ka dažādu nozaru tradicionālajiem spēlētājiem ir grūtības konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas, spējīgas piedāvāt jaunus spēles noteikumus, ar lielām ambīcijām, var apkopot un interpretēt milzīgu datu klāstu. Būtībā - atliek vien minēt, ko un kā nākotnē gribēs redzēt vien daži no pasaules tehnoloģiju gigantiem, kuri izteiktāk grib kontrolēt visu to biznesu, kurš tiecas kļūt arvien digitālāks.

Tādējādi izskan minējumi, ka tradicionālajam banku mazumtirdzniecības/privātpersonu apkalpošanas biznesam būs grūti konkurēt ar tehnoloģiju uzņēmumu piedāvājumiem. Tas var nozīmēt - kādā brīdī var izslēgt starpniekus (bankas), kas saistīti, piemēram, ar klientu maksājumu apstrādi. Tiek lēsts, ka «Facebook vai Amazon konti» galvenokārt tieksies uz tā saucamās Millennials paaudzes patērētāju siržu iekarošanu.

«Ko viņi plāno atrisināt? To, ka, ielogojoties Facebook, nekur citur vairs nekad nav jāielogojas? Mums Latvijā ar labi attīstītu maksājumu sistēmu un pieeju banku pakalpojumiem droši vien grūtāk saprast to Facebook priekšrocību, bet tad droši vien jāaizbrauc kaut kur, kur banku, finanšu tehnoloģiju u. c. sistēma ir dārga vai nepieejama, un tad to varēs labāk novērtēt. Vai plika konta uzturēšana un maksājumi tiešām kaut kur ir tik dārgi un neērti, ka Facebook aizstās bankas? Droši vien izdevīgums klientiem būs primāri ērtuma dēļ, jo diez vai serviss būs tendēts uz AML KYC atlaidēm (piedāvājot slēpt naudas izcelsmi, izvairīties no nodokļiem utt.) Līdz ko nav atlaižu pret tradicionālo sistēmu no likumdošanas un uzraudzības puses, tas pasākums kļūst tikpat dārgs, cik uzturēt banku. Savukārt klientam priekšrocības - ērtums (un milzīgā klientu bara dēļ varbūt lētums) plus plašs pakalpojumu klāsts. Tas projekts var būt vairāk aktuāls digitālajai paaudzei, kura piedzima un dzīvo Facebook vidē,» lēš SEB bankas finanšu tirgus vadītājs Andris Lāriņš.

Riski un regulēšana

Nav tā, ka Libras ieviešana būtu bez riska. Neskatoties uz dažādiem centieniem, virtuālo valūtu tehnoloģijām joprojām nav izdevies iecirst būtisku robu tradicionālo banku un pārskaitījumu biznesā. Skeptiķi norāda, ka Facebook digitālo valūtu ballītē ieradusies pavēlu un pat šim uzņēmumam var būt grūtības savu virtuālo maksājumu variantu padarīt par populāru un vispārēji pieņemtu normu. Daudziem diez vai aizmirsušies ir arī Facebook privāto datu lietotāju skandāli. Var jautāt – kāpēc tad spert nākamo soli un Facebook šefam Markam Zakerbergam uzticēt savu naudu?

Ja šī sistēma tiks ieviesta, tad tai būs jāspēj pildīt visas tās pašas (un var būt ne tikai) mūsdienās stingrās prasības. Tādējādi daudz kas būs atkarīgs no globāli ietekmīgāko regulētāju skatījuma. Tāpat diez vai kāds lielais spēlētājs gribēs viegli izlaist no rokām varu un pieļaut ļoti ietekmīgas privātas kompānijas valūtas rašanos. Facebook, kuras lietotāju skaits ir aptuveni trešā daļa no planētas iedzīvotājiem, bezprecedenta plāni tādējādi jau izpelnījušies zināmu uzmanību.

Pēdējā laikā drīzāk ASV politiķi sprieduši par to, ka šā brīža tehnoloģiju jomas milžiem vara jau ir gluži vai pārāk liela, un bijušas spekulācijas par nepieciešamību šos uzņēmumus saskaldīt sīkākās daļās. Arī Eiropā pēc šī Facebook paziņojuma tūlīt izskanēja runas par vajadzību šo uzņēmumu regulēt stingrāk. Piemēram, Francijas finanšu ministrs norādīja, ka Libras kļūšana par kaut ko līdzīgu «valsts valūtai» nav pieļaujama. Līdzīgi izteikumi bijuši arī no vairāku ietekmīgu ASV politiķu puses. Savukārt Apvienotās Karalistes Centrālās bankas vadītājs Marks Karnejs izteicies, ka Libras projektu sagaida ar «atvērtu prātu», bet ne ar «atvērtām durvīm».

Centrālais baņķieris Zakerbergs

Protams, šis «kripto projekts» vēl ir visai agrā fāzē. Tas tiek reklamēts kā sociāli atbildīgs pasākums sadarbībā ar lielu partneru skaitu un bez Facebook virskontroles. Arī Marka Zakerberga labā roka Facebook Šerila Sandberga atzinusi, ka ar regulatoriem vēl ir daudz ko runāt. «Izskatās, ka viens no galvenajiem mērķiem būs pakalpojums tiem, kuri netiek klāt tradicionālajiem servisiem vai maksā par to dārgi (viss ir relatīvs). Bet arī tā taču nebūs labdarība...,» piebilst A. Lāriņš.

Facebook arī teic, ka veidos sistēmu, kas pasargā no būtiskiem savas virtuālās valūtas cenu kāpumiem un kritumiem. Tai pamatā būšot globālo valūtu grozs un citi stabilie aktīvi, kuri būs jānodrošina Libra Association biedriem. Var jokot, ka galu galā globālo centrālo banku mītiņos tad būs jāpieaicina arī Facebook monetārās politikas noteicēji.

Ja Zakerbergs dabū iet uz ASV Kongresu vai uz Eiropas institūcijām, tad nākotnē pilnīgi reāli viņam var nākties iet uz centrālo banku sapulcēm vai varbūt otrādi - CB vadītāji pirms sapulcēm konsultēsies ar viņu, saka arī SEB bankas finanšu tirgus vadītājs Andris Lāriņš. «Tāpat šādai valūtai būtu spēcīga ietekme uz patēriņa preču cenām un kaut vai inflācijas aprēķināšanas izaicinājumiem – iespējams, sarežģītos klasisko ekonomikas rādītāju aprēķināšana un to ietekmēšanas iespējas un instrumenti. Manuprāt, decentralizācija būs viens no lielajiem nākotnes jautājumiem - kā vecā valstu un valdību sistēma spēs iegrožot decentralizāciju utt. Varbūt būs digitālās valstis Facebook, Google, Ali utt. Paralēlās realitātes. Ja to neiegrožos pastāvošā sistēma, radīsies jauna sistēma?» jautā A. Lāriņš.

Šobrīd šādu Facebook soli akciju tirgus dalībnieki uztvēruši pozitīvi. Kompānija ir izteikti atkarīga no saviem reklāmas ieņēmumiem, un šādas virtuālo valūtu tehnoloģijas tai var ļaut gūt cita veida ienākumus. Rezultātā Facebook akcijas cena kopš šā mēneša sākuma zemākajiem punktiem ir palēkusies par 15%. Šogad kopumā ieguldījumi Facebook akcijās ir bijuši ļoti veiksmīgi – kopš decembra to cena ir palēkusies par 44%.