Dod mājienus par vēl mīkstāku monetāro politiku Eiropā; aug satraukums par valūtu kariem

Ekonomika

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi šonedēļ devis mājienus, ka, visticamāk, tiks sperti vēl kādi soļi, lai eirozonas monetāro politiku padarītu labvēlīgāku ekonomikas izaugsmei un inflācijai, kura maijā sarukusi līdz 1,2% atzīmei. Turklāt viņa teiktais liek domāt, ka rīcība varētu būt visai drīza. Pašlaik kā ticamākā atbilde uz ekonomikas izaugsmes pavājināšanos tiek minēta eiro likmju pazemināšana no jau tā rekordzema līmeņa – eiro refinansēšanas likme atrodas pie nulles, bet depozītu likme komercbankām ir negatīva. Nav arī izslēgts, ka ECB var restartēt savu aktīvu uzpirkšanas jeb kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Šogad beigsies M. Dragi termiņš ECB vadītāja amatā, un izskatās, ka iestādes šefs gluži mierīgi šo krēslu atstāt negrasās. Laiki ir visai dīvaini – M. Dragi ECB vadītāja amatā būs bijis visus pilnus astoņus gadus, un ne reizi šajā periodā tā arī nebūsim piedzīvojuši likmju paaugstināšanu. Turklāt pašlaik izskatās, ka par to pārskatāmā termiņā pat nevar būt ne runas.

Pēc šādiem paziņojumiem eiro cena atkrita līdz 1,12 ASV dolāru atzīmei. Tas raisīja asu kritiku no ASV prezidenta Donalda Trampa puses. Viņš sūkstījās, ka Eiropas centrālie baņķieri apzināti ar savas retorikas un darbību palīdzību palīdz uzturēt vājāku eiro. Tas savukārt radot priekšrocības Vecā kontinenta ražotājiem un eksportētājiem. «Dragi nupat ziņoja, ka var būt papildu ekonomikas stimuli. Tas uzreiz eiro cenai dolāros lika sarukt. Tas viņiem ļauj vieglāk konkurēt ar ASV. Viņi kopā ar Ķīnu un pārējiem ar to ir tikuši cauri jau gadiem,» piebilst ASV vadītājs.

Tirdzniecības kari un Tramps nav nekāds jaunums. Tiesa gan, šis ir kārtējais atgādinājums, ka uz ASV ietekmīgāko politiķu radariem atrodas arī Eiropa. Nav izslēgts, ka tirdzniecības kariem komplektā var nākt vēl asāki valūtu kari, kad gluži vai katrs spēlētājs, kas var to darīt, mēģina veikt kādu konkurējošu savas valūtas devalvāciju. D. Tramps jau kādu laiku mēģina izdarīt spiedienu uz ASV Federālo rezervju sistēmu, lai tā samazina dolāru procentlikmes. Šobrīd tiek lēsts, ka to FRS varētu izdarīt jau nākamajā mēnesī. Valūtu tirgū daudziem tas lika gaidīt zināmu ASV dolāra vājumu, kas gan pašlaik, ECB arī esot zemā starta stadijā kaut ko darīt, iespējams, var arī nepienākt.

M. Dragi piebilda, ka ECB monetārā politika nav vērsta uz to, lai tiešā veidā ietekmētu valūtu cenu. Iestāde atgādināja, ka tā ir gatava izmantot visu savu arsenālu, lai panāktu, ka monetārā reģiona inflācija atgriežas pie 2% atzīmes (tas ir ECB patēriņa cenu mērķa līmenis).

Līdz jaunam visu laiku zemākajam līmenim šonedēļ saruka arī Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums. Tas vienu brīdi bija noslīdējis līdz -0,315% atzīmei. Tāpat līdz nullei uz brīdi saruka Francijas garāka termiņa obligāciju ienesīgums. Investoru interese par ļoti drošiem ieguldījumiem ir milzīga. Tā ir tik liela, ka dažos gadījumos tie ir gatavi valdībām piemaksāt par privilēģiju aizdot tām naudu – pat uz ļoti gariem termiņiem. Aktuālajai varai, kura šādā veidā superlēti piesaista naudu, tas, protams, ir izdevīgi.