Saskata zaļo gaismu zemākām dolāru likmēm; vērtība aug gan akcijām, gan obligācijām un zeltam

Finanšu tirgus

Finanšu tirgus dalībnieku uzmanības centrā šonedēļ nonāca ASV monetārās politikas noteicēju mītiņš. No ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) tika gaidīti mājieni par likmju izmaiņām. FRS šefs Džeroms Pouels klāstīja, ka nepieciešamība sildošākai monetārajai politikai ir palielinājusies. Daudzi to tulkoja kā zīmi, ka pasaules ietekmīgākie centrālie baņķieri dolāru procentlikmes varētu apcirpt jau savā nākamajā sapulcē jūlija beigās. ASV FRS vadība piebilda, ka to skatījumu uz ekonomiku pasliktinājuši notikumi pasaules tirdzniecības frontē. Tirgus dalībnieki spriež, ka zvaigznēs tādējādi ierakstīta dolāra likmju cirpšana par 25 bāzes procentpunktiem. Tiesa gan, samazinājums, iespējams, var būt pat straujāks, ja FRS jutīs, ka ASV ekonomika uz tirdzniecības karu fona uzvedas nepārliecinošāk.

Ja FRS cērp procentu likmes, tad tas būs pirmais solis šādā virzienā kopš 2008. gada. Toreiz, sevi piesakot gandrīz vai bezcerīgam finanšu kraham, FRS strauji likmes apcirpa līdz nullei. Pēc tam FRS dolāru likmes rekordzemas uzturēja veselus septiņus gadus. Ekonomikai atveseļojoties, FRS gan bijusi viena no tām retajām centrālajām bankām, kas likmes atļāvusies paaugstināt. Rezultātā šobrīd dolāru refinansēšanas likme atrodas 2,25% līdz 2,5% koridorā.

Zemāks pārnesums

FRS dolāra likmes pagājušogad paaugstināja veselas četras reizes. Vēl decembrī vairums paredzēja, ka uz šī paša likmju palielināšanas ceļa FRS atradīsies arī šogad un nākamgad. Realitāte gan izrādījusies citādāka, kur drīzāk jādomā par zemāka pārnesuma pārslēgšanu.

Jāteic, ka vēsture dažkārt nerunā par labu laikiem, kad ASV FRS ķeras klāt likmju samazināšanai. Pats fakts, ka likmes ir jāpazemina, nozīmē, ka ekonomika buksē, un atliek vien cerēt, ka centrālie baņķieri būs rīkojušies pietiekami proaktīvi. Kopumā iepriekšējo 25 gadu laikā bijuši četri posmi, kad FRS veica vairāku likmju pazemināšanas sēriju. FRS likmes sāka cirpt 2001. un 2007. gadā. Abas reizes ekonomika pēc trīs mēnešiem ieslīdēja recesijā. Ne viss gan var izrādīties slikti. Samērā veiksmīgi tiek vērtēti FRS likmju samazināšanas cikli gan 1995., gan 1998. gadā. Pieņēmums ir, ka tad, FRS apcērpot likmes, izdevās izvairīties no nopietnāka ekonomikas krituma. Arī šoreiz labākajā gadījumā cerams, ka piedzīvosim mīkstāku ASV ekonomikas piezemēšanās scenāriju. Katrā ziņā bieži bijis tā – ja ASV ekonomika nošķaudās, pārējā pasaule saaukstējas.

Ass likmju palielināšanas kritiķis bijis ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš norādījis, ka dolāru refinansēšanas likmi grib redzēt par procentpunktu zemāku. Viņš draudējis no amata atlaist Dž. Pouelu, kurš likmju mainīšanas ziņā Trampu nav «glaudījis pa spalvai». Ir daudz spekulāciju, ka D. Tramps izdara politisko spiedienu uz ASV centrālajiem baņķieriem un tādējādi apdraud FRS «svēto» neatkarību. Daži uzskata, ka tik agresīvu dolāra likmju samazinājumu (kā to grib redzēt Tramps) ASV ekonomikas stāvoklis neattaisno (proti, ekonomika nav tik vāja).

Tirgū ballīte – cena gandrīz visam aug

Pēdējo gadu laikā ierasts, ka finanšu tirgū tendences ļoti izteikti ietekmē tas, ko saka un dara centrālās bankas. Šā gada akciju cenu pieaugums lielā mērā ir bijis tieši tādēļ, ka tirgus dalībnieku bailes par dzīvi augstāku procentu likmju laikmetā atliktas uz nenoteiktu laiku kaut kad nākotnē. Šobrīd kļuvis visai skaidrs tas, ka ASV FRS un arī citas pasaulē ietekmīgākās centrālās bankas meklēs veidus, kā stimulēt inflāciju, palīdzēt ekonomikai un finanšu tirgiem. Rezultātā optimisms vērojams akciju tirgos un pieaug arī vairāku izejvielu vērtība. Pie zemes spiežas obligāciju likmes. Pasaules šī tirgus etalona – ASV 10 gadu termiņa obligāciju – ienesīgums šonedēļ uz brīdi paviesojās zem 2% līmeņa (pirmo reizi kopš 2016. gada). Zemāk negatīvajos ūdeņos slīd arī daudzu Eiropas valstu obligāciju ienesīgums.

Pašlaik sanāk, ka aug gan riska, gan drošāku aktīvu cena. Liekas, ka finanšu tirgus dalībnieki ir gatavi likmju samazinājumam. Tomēr var jautāt – vai tie arī ir gatavi sliktajām ziņām, kas parasti nāk komplektā ar likmju samazinājumiem? Pašlaik pārsvarā, šķiet, ir optimistu nometne, kas cer, ka galu galā viss atrisināsies «daudzmaz OK».

Valdot šādam fonam, arvien labāk sāk izskatīties zelts. Šim metālam ar citiem aktīviem grūti ir konkurēt tad, ja procentu likmes aug vai tiek gaidīta to palielināšanās. Ar zelta turēšanu peļņu var gūt vien no tā vērtības pieauguma. Tiesa gan, apkārt dominējot negatīvām likmēm un pasaules ekonomikas izredzēm esot neskaidrām, aug pieprasījums pēc ieguldījumu alternatīvām. Zelta cena šomēnes strauji palēkusies aptuveni par 100 ASV dolāriem un sasniegusi gandrīz 1400 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci.