Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē Andris Rasiņš. Viņš Jāņos iesaka cilvēkiem labāk izvēlēties nevis kvantitāti, bet kvalitāti un to arī baudīt

Alus

Ko tad nozīmē būt alus someljē?

Man daudzi cilvēki prasa, vai tas nozīmē kādu diplomu, kādu īpašu papīru. Ja godīgi, tā nav. Tā nav problēma – dabūt papīru.

Man tas ir dzīvesveids, hobijs un, paldies Dievam, arī darbs. Neatceros, kad pēdējo reizi esmu bijis kādā izbraucienā, kas nav saistīts ar alu. Mani tuvākie cilvēki un mani draugi dabū ciest, ka jebkurā pilsētā pirmā vieta, kas tiek apmeklēta, ir kāda alus darītava vai labs craft alus bārs. Kopumā man viss dzīvesveids ir pakārtots alum.

Kā līdz tam nonācāt?

Es ar alu sāku strādāt pirms deviņiem gadiem. Pirms tam darbojos labā uzņēmumā vadošā amatā, bet tad atnāca krīze un es pazaudēju savu darbu. Tai pašā dienā, kad mani atlaida, aizgāju uz savu mīļāko alus bāru. Jau tad tur bija virs 15 alus veidiem – no Beļģijas, Anglijas un citām valstīm, un es zināju, ka alus nav tikai tumšais un gaišais. Bāra īpašnieks man piedāvāja darbu – teica, ka vajag cilvēku, kurš var strādāt alus veikalā. Tā tas mani ievilka. Gluži kā bērnībā jebkurš bērns gribēja kļūt par saldējuma veikala īpašnieku vai tirgotāju, es savukārt piepildīju sapni un sāku strādāt alus veikalā.

Sanāk, ka krīze, kad visiem slikti, pavēra jaunas iespējas.

Es neticu liktenim, bet ir brīži manā dzīvē, kas saistīti ar alu, kas mani ievirzīja un atstāja šajā sfērā. Alus pārvērtās par dzīvesveidu.

Kāda izglītība tam ir nepieciešama?

Ir vairākas skolas – vācu, britu, amerikāņu. Var pabeigt kursus un dabūt someljē grādu. Es šādu skolu pabeidzu Londonā.

Ko tur māca?

Kursi ir no A līdz Z – no alus brūvēšanas tehnoloģijas līdz alus stila specifikācijām. Pēdējais eksāmens ir degustācija. 45 ali, kurus nezini, un ir jāspēj atpazīt tā veids un ēdienu saderība. Vēl ir jāizstāsta šo alu brūvēšanas tehnoloģija. Tas ir ļoti smags, divas ar pusi stundas garš eksāmens – viens pret vienu ar pasniedzēju.

To māca četrus kursus. Lai gan visu tāpat nevar iemācīties – ir jāmācās visu savu dzīvi. Arī mans skolotājs teica, ka nekad nevērtējam – pareizi vai nepareizi. Mēs vērtējam to, kā cilvēks domā.

Vai ir jābūt kādam iedzimtam talantam, lai spētu visu sagaršot?

Tā gluži nav. Par to atbildīgas smadzenes, un to var uztrenēt. Jo vairāk alu garšo, jo vairāk strādā smadzenes un vairāk atpazīsti dažādas garšas un dažādus šī dzēriena veidus. Galvenais ir pēc iespējas vairāk garšot dažādus alus. Tad arī sāc orientēties, kas tas ir par alu un kā tas tiek brūvēts. Skan varbūt kā alkohola reklāma, bet alus patiešām ir vairāk jāgaršo! Tas trenē smadzenes un paliek atmiņā.

Vai ar to var pelnīt?

Man nav dārgas mašīnas, man nav jaunu pulksteņu, un telefons nav jaunākais iPhone vai Samsung. Taču nesūdzos! Tajā pašā laikā varu braukt pa pasauli un apmeklēt alus darītavas, kas man ir ļoti pretimnākošas. Redzēt kādu alus darītavu ASV, Čehijā, Vācijā vai tepat Latvijā – tas ir pats galvenais ieguvums. Vari satikt un aprunāties ar cilvēkiem, kaut ko iemācīties un izprast šo alus kultūru.

Jau četrus ar pusi gadus strādāju Aldarī, kur esmu alus darbnīcas direktors. Pats galvenais, ka man dzīvē nav nevienas darba dienas. Mans darbs ir mans hobijs, un es daru to, ko mīlu. Esmu atradis to, kas man rada prieku, kas mani aizrauj, un es ar to varu samaksāt rēķinus. Vai tas ir slikti?

Kas man būtu jādara, lai es kļūtu kaut nedaudz someljē?

Es nezinu, vai uzreiz par someljē. Ja gribat ko plašāk uzzināt par alu, ir vairākas vietas Rīgā, kur var plašāk iepazīties ar alus pasauli. Jebkurā brīdī esmu pieejams sociālajos tīklos. Esmu atvērts cilvēkiem, kuri grib uzzināt ko jaunu. Palīdzēšu ar materiāliem. Var arī pasēdēt ar mani, baudot kādu alu. Pats galvenais – jābūt atvērtam jaunām garšām. Tas ir pirmais. Ja te, Latvijā, ieiet kādā lielveikalā, alus izvēle ir diezgan vāja. Cilvēki, kuri alu iepērk tikai tur, muļļājas pa to pašu dīķi. Tomēr arī Latvijā ir tādas vietas, kur var iepeldēt un saprast, cik tad patiesībā alus pasaule ir plaša. Katrs otrais latvietis, uzzinot manu amatu, pasmīn: «Ha! Es jau visu pats zinu.» Tomēr, kad tajā visā iedziļinās, cilvēki saprot, ka alus ir daudz plašāks jēdziens, nekā viņi bija iedomājušies.

Labi. Kāda ir alus kvalitāte Latvijā?

Noteikti te mani alus darītavas apmētās ar akmeņiem. Daudzi cilvēki uzskata, ka esam alus darīšanas lielvalsts, bet, ja paskatās uz šā brīža tendencēm, izskatāmies švaki. Tas ir, nemaz nerunājot par iekšējo tirgu, kas krīt. Reāli, kas no Latvijas alus darītavām cīnās par eksporta tirgu? Ļoti maz. Mūsu alus nav pieprasīts ārzemēs. Kāpēc? Teikšu godīgi. Pieņemsim, ka ieej supermārketā un paņem alu X, kas ir varbūt tavs iecienītākais alus. Šajā pašā laikā es atradīšu tādus pašus 15 veidus arī Vācijā un Čehijā. Tur arī ir lielākā problēma. Daudzās citās valstīs brūvē līdzīgu alu. Latvijā ir tikai dažas darītavas, kas mēģina ar kaut ko atšķirties. Protams, mums ir labas alus darītavas, un mums ir kvalitatīvs produkts. Tomēr nevar teikt, ka esam TOP alus valsts pasaulē. Mums šajā ziņā ir vēl daudz, kur tiekties. Ir ļoti jāattīsta iekšējā alus kultūra.

Kuras jūs sauktu par alus valstīm?

Lasītājs par mani varbūt smiesies, bet bez konkurences jau kādus gadus desmit numur viens alus valsts pasaulē ir ASV. Tā saucamā craft alus revolūcija aizsākās tieši tur. Amerikas tirgus ir visinteresantākais, un tieši tam pārējās valstis mēģina sekot līdzi jeb darīt to pašu, ko viņi. ASV šobrīd ir virs septiņiem tūkstošiem alus darītavu. Jā, protams, ir cilvēki, kas, pagaršojuši dažus amerikāņu alus, uzskata, ka tie garšo pēc čurām. Taču pārējiem septiņiem tūkstošiem alus darītavu alus garšo ļoti labi. ASV esmu bijis divās lielās ekspedīcijās. Divas nedēļas neko citu kā viesnīcu, mašīnu un kādu alus darītavu neredzēju. Tad saproti, cik šis tirgus ir liels, cik piesātināts un cik patiesībā interesants.

Eiropā, protams, Beļģija, Vācija, Čehija. Ļoti attīstās arī britu salas un Skandināvija. Kas ir interesanti – ļoti strauji alus patēriņš aug Spānijā un Itālijā. Turklāt Itālijā alus patēriņš pēc litrāžas pārsniedzis vīna patēriņu un uz vienu cilvēku ir lielāks nekā Latvijā! Ja runājam par Eiropu kopumā, litrāža nedaudz krīt, bet ceļas kvalitāte. Cilvēki pie futbola vairs neizdzer sešus parastus alus, bet labāk trīs vai pat divus kvalitatīvākus alus. Kopumā pasaulē alus litrāža ļoti strauji aug Āzijā, kur tas kļuvis par ļoti populāru dzērienu, pat Ziemeļkorejā.

Tur drīkst vispār dzert?

Alus brūvētājs no Ziemeļkorejas bija speciāli atbraucis uz Eiropu, lai piedalītos festivālā. Tā bija vienīgā alus darītava Ziemeļkorejā. Tur ir atsevišķa «kasta», kas, iespējams, drīkst, bet tur ir pat alus festivāls.

Alus, šķiet, uzrunā visus. Kāds tas bija?

Ļoti klasisks, viegls, ko es iedomājos ar vārdu savienojumu – Āzijas alus. Nekas izcils, bet Āzijas tirgum ļoti piemērots.

Ko jūs vēl Latvijā darāt pats?

Bez Aldara alus darbnīcas vadīšanas man ir vēl meistarklase. Jau vismaz gadus piecus vadu dažādas apmācības, kursus un degustācijas. Viens no pēdējiem projektiem bija sadarbība ar Latvijas Bārmeņu federāciju. Bārmeņiem bija iespēja iepazīt pašus pamatus par alu. Protams, vēl ir dažādi citi izglītojuši pasākumi par alu, piemēram, kā tam pareizi piemeklēt ēdienu. Kopumā cenšos attīstīt alus kultūru. Tomēr, šķiet, lielākais projekts ir craft alus festivāls, kas notiek aprīlī, un tā nosaukums ir Rīga Pours. Mēs uz to aicinām labākās alus darītavas no visas pasaules. Tas notiks arī nākamgad. Arī vietējiem alus mīļotājiem tad ir iespēja pagaršot, kas tiek brūvēts vai nu Krievijā, vai Ņujorkā, vai tepat Cēsīs un tā tālāk.

Ja jāiet veikalā, ko someljē izvēlētos?

Kāds ir veikals? (Smejas.) Ja runa ir par lielveikalu, esmu cilvēks, kurš vienmēr meklē kaut ko jaunu. Plauktos meklēju visu, kas Latvijā ir iznācis. Paldies Dievam, mūsu alus darītavas ļoti cenšas, un ir ko atrast... Alus man jau sen mājās ledusskapī nav kā padzēriens. Tas ir domāts, lai pagaršotu kaut ko jaunu un to izprastu.

Un ir kāds iecienītākais?

Man to bieži jautā. Man nav tāda alus. Viss atkarīgs no dienas, no tā, kurā valstī esmu, ko tajā brīdī gribu, kāds noskaņojums. Varbūt, ja esmu bēdīgs, gribas kaut ko tumšāku. Vai tieši otrādi – ja priecīgs, tad kaut ko gaišu un atsvaidzinošu. Tas viss ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem. Man nav pat TOP10 mīļāko alu, un dod Dievs, lai tā arī nekad nebūtu.

Laikam tad var ielikt sevi kastītē...

Nedrīkst apstāties. Var atrast vienu mīļāko alu un tad visu mūžu salīdzināt ar pārējiem. Tad objektīvi nevar no malas paskatīties uz citu alu. Tā ir viena no profesionālajām lietām, ko nedrīkst darīt. Vienmēr katrs alus jāvērtē atsevišķi – vienalga, no kādas valsts tas ir un kāds ir tā ražotājs. Ja būs kāds mīļākais alus, tad vienmēr tas tiks virzīts uz priekšu. Šo faktoru izņemt ārā no vērtēšanas var būt grūti, jo ir arī cilvēciskie kontakti. Piemēram, tā sajūta, ka vairākas reizes esi bijis kāda alus darītavā un vienmēr tevi patīkami uzņēmuši. Kad dzer viņu alu, ir patīkamas atmiņas. Taču tas nedrīkst iespaidot.

Kas alus pasaulē ir modē?

Man ir arī savs Youtube kanāls, kur katru gadu cenšos ielikt globālās tendences. Šobrīd visā pasaulē, ja runa ir par craft alus darītavām, bez jebkādas konkurences modē ir viens alus – New England IPA. Tas ir Jaunanglijas stila alus, kas cēlies Amerikā. Tas pilnībā pārņēmis pasauli. Aizbraucot uz alus festivālu Kopenhāgenā, kas ir lielākais un labākais alus festivāls Eiropā, 50% no alus ir tieši New England IPA. Visi atved tieši šo alus veidu.

(Dzeram.) Ļoti duļķains, ļoti augļains un izskatās vairāk pēc apelsīnu sulas, nevis alus. Cilvēkiem patīk tādas krāsas dzēriens – ir pārbaudīts, ka tas izsauc siekalu tecēšanu. Pēc tam ir smarža. Šajā gadījumā sajūtam, ka tā ir vairāk tropiska un asociējas drīzāk ar augļu sulām, nevis ar alu. Pēc tam jau nāk garša. Ir vairākas garšas kārpiņu zonas. Protams, alū vairāk dominē rūgtums. Taču šajā New England IPA ir ļoti labs balanss starp saldumu un rūgtumu.

Otra lielā tendence pasaulē ir skābie ali. Tas dažiem var būt pārsteigums – alus var būt arī skābs! Ja Latvijā kāds pagaršo skābu alu, viņš domā, ka tas ir sabojājies. Tā īsti nav – ir ļoti daudzi alus darītāji, kas apzināti un kontrolēti skābina alu, izmantojot, piemēram, piena baktērijas un savvaļas raugus. Alu saskābinot, var panākt ļoti interesantas garšas nianses. (Atkal garšojam.) Šis ir viens no labākajiem augļu aliem Eiropā. Brūvēts no ļoti specifiskiem ķiršiem.

Esmu nomanījis, ka lielveikalos iet tieši dažādi ķiršu un ogu ali. Tie gan ir saldi...

Tas, ko pērkam Latvijā, nav nekas slikts – alus, kam pievienota ķiršu sula vai ķiršu sulas koncentrāti. Tomēr tagad mēs pagaršojām TOP5 Eiropas ķiršu alu. Augstākās kvalitātes augļu alus ir visai skābs. Latvijā arī sidrs ir ļoti salds, lai gan labs sidrs ir visai sauss. Jāsaprot, ka tās ir divas dažādas pasaules – ir saldais augļu alus, kas ir ļoti populārs Latvijā un citur pasaulē. Tad ir augstākais plaukts, kas ir, piemēram, divus līdz trīs gadus nogatavināts alus ozolkoka mucā. Cena šādam alum ir pilnīgi cita.

Kā pateikt, ka alus ir labs?

Oi! Gaumes lieta. Es nekad nestrīdos, kas ir labs vai slikts. To arī pārējiem iesaku – nekad par to nestrīdēties. Vienam patīk blondīnes, otram brunetes. Tāpat ir arī ar alu – katram ir sava gaume.

Vai tā var teikt, ka lēti ali vienmēr ir sliktāki?

Es neteiktu, ka lētākais alus vienmēr ir sliktākais. Var mēģināt vērtēt cenu pret kvalitāti. Tāpat tas var būt atkarīgs no daudziem citiem faktoriem. Pēc braukāšanas ar riteni man negribas kādu skābo alu, kas ar plūmēm nogatavināts piecus gadus, un pudele maksā 30 eiro. Man varbūt gribas to vieglo 59 centu vērto gaišo alu. Pludmalē, kur ir +30 grādi, varbūt neiederēsies kāds ļoti intensīvs tumšais alus – pat, ja tas būs pasaulē labākais tumšais alus. Tu to nevarēsi izdzert un izbaudīt. Tajā brīdī tā cena pret kvalitāti liksies drausmīga. Tad var nopirkt lētāko, ledus aukstu vieglo aliņu, un tas liksies pats labākais alus dzīvē. Protams, katram alum ir savs pircējs, bet tam ir arī savs brīdis. Arī pats lētākais alus tiek brūvēts no četrām izejvielām – apiņiem, iesala, ūdens un rauga. Šīm izejvielām ir dažāda kvalitāte, kas arī nosaka cenu.

Kādas alus dzeršanas tradīcijas vajadzētu ievērot?

Tagad nāk Jāņi. Man ļoti bēdīgi ir tad, ja cilvēki pērk nevis to, kas viņiem garšo, bet tikai to, kas veikalā ir ar atlaidēm. Jāņiem tomēr vajadzētu būt brīdim, kad varbūt jānopērk tas alus, ko patiešām gribat pagaršot. No vienas puses, tas var būt muļķīgi – pēc piektā aliņa tāpat viss garšos vienādi. Taču kopumā šajos svētkos labāk tomēr būtu pirkt alu, kas garšo. Tas ļaus šos svētkus izbaudīt, nevis vienkārši izdzert kasti ar alu, kas īsti negaršo. Nopērc mazāk, bet to, kas garšo, un redzēsi, ka gandarījums būs daudz lielāks.

Kopumā redzu, ka alus tradīcijas Latvijā attīstās. Cilvēki izvēlas dzert mazāk, bet kvalitatīvāk, kas manā skatījumā ir ļoti svarīgi. Ieteiktu meklēt dažādas garšas – ne tikai ieciklēties uz vienu. Latvijā jau ir nedaudz zem 60 alus darītavām, un daudzi latvieši būs pagaršojuši vien kādu 10-15 darītavu produkciju. Daudzas jaunās mazās alus darītavas brūvē ļoti labu alu. Šī alus kvalitāte ir pasaules līmenī, bet par to lielākā daļa nezina. Latvieši ir visai konservatīvi savā alus izvēlē. Un pēc tam mēs sevi vēl uzskatām par alus lielvalsti...

Tad latvieši - alus dzērāji tāds mīts vien ir?

Tas nav mīts. Mums garšo alus, bet mēs bijām kaut kur iestrēguši. Ļoti daudzas alus darītavas, kas tika atvērtas pirms astoņiem deviņiem gadiem, bija tikai mārketinga projekti. Tikai tagad, pēdējos četros piecos gados, parādījušies daudzi mājbrūvētāji, kas sākuši tirgu un alus kultūru te padarīt interesantāku. Alus cienītājiem ieteiktu pagaršot un mēģināt izprast Latvijā ražoto alu, tādā veidā paplašinot savu redzesloku. Tomēr, ja skatāmies uz citu valstu tirgu, tur lēciens ir vēl straujāks.

Latvijas tirgus ir maziņš, un tas krītas. Tomēr, parādoties šādām jaunām alus darītavām, ir cerība, ka cilvēki vairāk interesēsies par kvalitāti, nevis kvantitāti.

Ko novēlētu visiem alus cienītājiem?

Tā ir dziļa tēma, bet – dzert atbildīgi. Man kļūst bail, redzot to, ka alkohols tiek lietots kā antidepresants vai tīri tam, lai apreibinātos. Mans darbs un mana dzīve ir alkohols, un cik ir jābūt stipram, lai nenodzertos un nekļūtu no tā atkarīgs? Jāpaskatās uz sevi un jāiemācās to lietot atbildīgi.

OK, cik tad dienā sanāk izdzert?

Tas ir otrs populārākais jautājums, ko man uzdod. Es nedzeru daudz. Lai pagaršotu un izprastu alu, man pilnībā pietiek ar 100 mililitriem. Es varu nedzert nedēļu un tad aizbraukt uz festivālu, kur dienā pagaršot ap 100 aliem. Vēl ir tas, ka alu var nākties liet ārā – tas nekas, ja tas ir alus, ko nekad dzīvē vairs nedabūsi. Man svarīga ir kvalitāte, un tā nav mērāma litros.

Labi, atpakaļ pie novēlējumiem!

Vēl var novēlēt dzert vietējo, lai atbalstītu mūsu pašu ražotājus. Drink Local – tas ir tāds trends visā pasaulē. Tomēr, lai nedzīvotu kastē, derētu pagaršot arī labākos ASV, Beļģijas un citu valstu alus, ko var izdarīt tepat, Latvijā.

Un vēl – ceļot. Jā, mēs dzīvojam Latvijā, un viss ir labi un skaisti. Tomēr neaktīvajā sezonā var aizlidot uz Berlīni par 20 eiro. Un Berlīne ir viena no Eiropas alus galvaspilsētām – tur ir daudzas labas alus darītavas un ļoti labi craft alus bāri. Var jebkurā Eiropas pilsētā kaut vai ar Google palīdzību nedaudz pameklēt un atrast kādu labu alus bāru.