Uz ekonomikas vājuma, zemāku likmju solījumu un ģeopolitisko asumu fona zelta uzvaras gājiens kādu brīdi var turpināties

Finanšu tirgus

Kopš vasaras sākuma par sevi atgādinājis zelts. Tā cena kopš maija izskaņas palēkusies gandrīz par 10% un pirmo reizi kopš 2013. gada septembra balansē ap 1400 ASV dolāru par Trojas unci slieksni. Nav izslēgts, ka dzeltenā dārgmetāla vērtība paaugstināta var noturēties vēl kādu laiku – sevišķi, ja cena stabilizēsies virs šī psiholoģiski svarīgā, apaļā līmeņa. Fons tam, šķiet, ir visai labvēlīgs, lai gan tendences var mainīties visai strauji. Pēdējie gadi jau pierādījuši, ka periodiski ir vērojami uzplaiksnījumi, kad zelta cena pat vienas tirdzniecības sesijas laikā piedzīvo ļoti spējas izmaiņas. Šāda situācija daudziem analītiķiem likusi apšaubīt dogmu, ka mūsdienās zelts būtu uzskatāms par ko īpaši drošu, kur nobāzēt savus līdzekļus. Protams, ir arī eksperti, kas norāda, ka zelta cena straujāk sarukusi iepriekšējo pārmērību kontekstā un ilgtermiņā zelts savu statusu saglabās.

Likmes par labu zeltam

Pieņēmums ir, ka pasaules ekonomikas izaugsme bremzējas. Tas nozīmē, ka daudzi var lūkoties uz veidiem, kā savu ieguldījumu ziņā mazināt risku. Šādos brīžos vienmēr lielāka uzmanība tiek pievērsta zeltam, kas ilgtermiņā sola saglabāt vērtību.

Atbildot uz vietējo tautsaimniecību buksēšanu, globāli ietekmīgākās centrālās bankas devušas mājienus par likmju samazināšanu vai kādiem papildu nestandarta palīdzības pasākumiem ekonomikai. Tas liek domāt, ka procentu likmju kāpums ir atlikts uz nenoteiktu laiku nākotnē (droši vien uz vairākiem gadiem), kas zeltam liek izskatīties arvien pievilcīgāk. Proti, vēl ilgi tam nopietnu konkurenci var nesagādāt pievilcīgas depozītu un drošo obligāciju likmes. Par mīkstāku monetāro politiku signalizējusi gan ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), gan Eiropas Centrālā banka. Turklāt līdzīgas vēsmas nāk arī no Anglijas Bankas, Japānas Bankas, Austrālijas, Indijas, Krievijas centrālo banku utt. puses.

Vēl tikai pagājušā gada beigās pārsvarā dominēja spriedumi, ka laiki mainās un centrālās bankas uzsāks ilgāku savas politikas normalizēšanas kursu. «Centrālo banku politikai atkal pamainoties, mēs dažu nākamo gadu laikā varam vērot lielāku interesi par zeltu. Vienīgais risks, ko trīs mēnešos redzu zelta cenai, ir tas, ka ASV FRS jūlijā tomēr pārsteidz un nesamazina likmes,» teic UBS Group pārstāvji. Tie piebilst, ka zelts labi izskatās arī uz negatīvo likmju fona – sevišķi, ja ASV Federālām rezervēm izdodas noturēt inflācijas gaidas pie 2% atzīmes.

Pimco eksperti izpētījuši – par katru procentpunktu, par kuru sarūk ar inflāciju saskaņotais ASV obligāciju ienesīgums, zelta cena mēdz pieaugt par aptuveni 30%. Kopš oktobra šāds ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums sarucis par 0,9 procentpunktiem. Šajā pašā laikā zelta cena palēkusies vien par 13%. Protams, jautājums arī ir, cik zemu saruks šis te ienesīgums. JPMorgan Chase paredz, ka tas gada beigās atradīsies pie 1,75%. Vēl martā iestāde lēsa, ka tie tad būs 2,9%. Eiropā vispār par ierastu ainu kļuvis negatīvs drošā parāda ienesīgums.

Arī asumi

Arī ģeopolitika var atnest pa kādam pārsteigumam. Joprojām nav skaidrs, kāds varētu būt mokoši garās Brexit sāgas iznākums. Šobrīd finanšu tirgus dalībnieki vērtē, ka lielākās izredzes par britu Konservatīvās partijas līderi un nākamo šīs valsts premjeru kļūt ir Borisam Džonsonam. Tas savukārt daudziem liek paaugstināt haotiskāka šī procesa gala iznākuma iespējamību. Ja viss jūk un brūk, tad cerība ir, ka vērtība daudzmaz noturas zeltam.

Arī citās pasaules daļās situācija nav diez ko stabila. Tuvajos Austrumos tiek spridzināti naftas tankkuģi, un Irāna notriekusi ASV dronu. Spriedze ir augsta, ko saasina valstu tirdzniecības strīdi. Pašlaik, šķiet, ekonomikas izaugsme un inflācija daudzviet sāk būt absolūts deficīts un īstermiņā šos robus var mēģināt aizpildīt uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, vai nosaka kādus tarifus, tad otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī. Loģiski, ka tas audzē spriedzi. Ja tā aug, tad palielinās iespējamība kādām emocionālām reakcijām un tam, ka notiks kaut kas negaidīts. Šādos laikos var spīdēt zelts. To šobrīd vairāki investori uztver kā aktīvu, ar kura palīdzību var hedžēties pret to, ka ģeopolitika un dažu valstu iekšpolitiskās jukas pa ceļiem iekrauj arī ekonomikai, kas savukārt negatīvi var ietekmēt korporatīvos finanšu rezultātus.

To, ka investoriem ir gaidas attiecībā uz zelta cenas pieaugumu, teikusi arī, piemēram, ASV investīciju banka Citigroup (iestāde paaugstināja savu zelta cenas aplēsi). Iestāde izceļ «mīkstāku» monetāro politiku, potenciāli vājāku ASV dolāru un paaugstinātos ģeopolitiskos riskus. Šomēnes arī ASV miljardieris Pauls Tudors Džounss klāstījis, ka tieši zelts šobrīd ir viņa pirmā izvēle, kur metāla cenai pēc 1400 ASV dolāru par unci atzīmes pārsniegšanas vajadzētu turpināt pieaugt līdzpat 1700 ASV dolāriem par unci.

«Nav skaidrs, cik lielā mērā FRS galu galā kapitulēs. Bet ASV dolāra cena un obligāciju ienesīgums ir sarucis pietiekami, lai fondu nauda plūstu dārgmetālu virzienā. Cenas pieauguma ātrums ir bijis ievērības cienīgs, lai neteiktu vairāk. Ja cena izlaužas virs 1400 ASV dolāriem, tad tas var stimulēt tālāku tehnisku pirkšanu no algoritmu puses. Tas zelta cenai var likt sasniegt 1500 līdz 1600 ASV dolāru par unci,» savukārt Bloomberg teic Oversea-Chinese Banking Corp. pārstāvji.

Uzpērk pašas CB

Pēdējā laikā spēcīgs pieprasījums pēc zelta ir no pašu centrālo banku puses – sevišķi attīstības valstīs. Piemēram, Ķīna zeltu maijā milzu apmērā uzpirkusi jau sesto mēnesi pēc kārtas. Tas pamatā tiek darīts, lai diversificētu savas rezerves prom no ASV dolāriem – galu galā tirdzniecības karš jau ir realitāte un dažkārt tiek runāts par jauna veida auksto karu. DB jau rakstījis, ka centrālo banku zelta pirkumi pagājušajā gadā bija apjomīgākie kopš 1971. gada, kad ASV prezidents Ričards Niksons pārtrauca dolāra konvertējamību zeltā, tādā veidā pieliekot punktu zelta standartam. Nesenā ekonomiskā krīze un no tās izrietošās sekas (arī naudas drukāšana) likusi atsevišķiem pasaules ekonomistiem ierunāties par sava veida atgriešanos pie zelta standarta. Tiesa gan, vairākums uzsver, ka tas šobrīd būtu ļoti grūti – pat neiespējami. Centrālajām bankām šobrīd pieder zelts aptuveni 1,4 triljonu ASV dolāru vērtībā. Daudziem uz šo metālu lūkoties likusi pēckrīzes laikos paaugstinātā finanšu neskaidrība.

Fonds vai fizisks zelts

Nekur gan nav teikts, ka kādu nopietnāku risku materializēšanās gadījumā zelts būs izņēmums un tā cena nesaruks. Pēdējā laikā vērtība daudziem finanšu aktīviem gājusi kopsolī. Zelta, akciju, naftas un obligāciju cenas šādā tandēmā kustējās arī piecus gadus pēc kārtas pirms iepriekšējās globālās finanšu krīzes. Ne viss šajā apstāklī ir labi, jo investoram zūd iespēja kādos aktīvos paslēpties. Proti, ja viss reizē kāpj, tad ir liela iespēja, ka viss reizē arī gāzīsies.

Viens no veidiem, kā ieguldīt zeltā, ir to tirgot ar biržas starpniecību, un šajā ziņā pievilcīga izvēle varētu būt biržā tirgotie fondi (jeb ETF), kas specializējas ieguldījumos zeltā vai zelta ieguves uzņēmumos. Šādi fondi ir ļoti dažādi, un bieži tajos var sākt ieguldīt ar visai nelielu summu. Pats populārākais šāds fonds ir SPDR Gold Shares (GLD), kura cena uzvedusies ļoti līdzīgi zeltam. Šie ETF tiek tirgoti kā jebkura akcija, un investors var viegli tos gan iegādāties, gan pārdot. Savukārt no akcijām pēdējo dienu laikā straujāk pieaug tādu šī metāla racēju un pārstrādātāju kā Newmont Goldcorp un Gold Fields vērtspapīru cena.

Vēl viens veids, kā ieguldīt zeltā, ir fiziski taustāma tā uzpirkšana. Investīciju zelts ir augstas proves, un tas ir pieejams zelta stieņu vai zelta monētu veidā. Iegādājoties fizisku zeltu, noteikti der padomāt, kā tas turpmāk tiks uzglabāts. Tāpat jārēķinās – ja būs kāda ļoti steidzama vajadzība, ar zelta stieni var neiznākt ātri un īsti izdevīgi norēķināties par kādu preci vai pakalpojumu. Jau ziņots – juvelierizstrādājumi netiek uzskatīti par investīciju dārgmetālu. To cena veidojas subjektīvi un ir drīzāk sasaistāma ar māksliniecisko vērtību. Jau ziņots, ka zelta vai kāda cita dārgmetāla patiesajam saturam tajos var būt maza nozīme un bieži par rotu iegādes brīdī tiek pārmaksāts, bet pārdošanas brīdī cena ir krasi zemāka.