Kopējā lauksaimniecības politika savā pašreizējā veidolā neapmierina pārāk daudzus, arī Latviju

Politika

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periodā (2020 – 2027) viens no svarīgākajiem un pretrunīgākajiem jautājumiem būs par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kam pašlaik plānots atvēlēt 385 miljardus eiro jeb teju 40% visa ES budžeta, kas tomēr ir 5% samazinājums salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu.

Latvijas nostāja ir neatbalstīt šādu budžeta samazinājumu. Vienlaikus KLP pēc 2020. gada paredz arī būtiskas reformas, jo savā pašreizējā veidolā tā neapmierina pārāk daudzus, arī mūsu valsti, kas bez panākumiem protestē pret daudz zemāku tiešmaksājumu līmeni nekā bagātajiem Rietumeiropas zemniekiem.

Lielākā ieguvēja – Francija

KLP ir pārmests gan nevienlīdzīgums, gan nedraudzīgums videi, gan vienkārši milzīgu resursu šķērdēšana nozarei, kuras devums vispārējā tautsaimniecības izaugsmē ir niecīgs. Arī Latvija nav apmierināta ar KLP, jo tās piešķirtās subsīdijas mūsu valstij ir krietni vien zemākas nekā Rietumvalstu zemniekiem, tādējādi radot negodīgu konkurenci. Taču šoreiz ne tik daudz par Latvijas un citu Austrumeiropas valstu diskriminēšanu, kā par pašu KLP būtību, tās sākotnējiem mērķiem un vēlākiem izkropļojumiem.

Eiropas Komisija (EK) KLP ieviesa 1962. gadā, pateicoties Francijas spiedienam, jo tikai apmaiņā pret atbalstu savas valsts lauksaimniekiem Francija bija gatava atvērt savu tirgu. KLP mērķi ir atbalstīt zemniekus, nodrošināt stabilu pārtikas piegādi, cīnīties pret klimata izmaiņām, uzturēt dzīvu lauku ekonomiku, saglabāt lauku ainavas. Taču dzīvē viss nav tik skaisti un vienkārši. Sākotnēji ar KLP palīdzību tika aizsargāta ES ražotā lauksaimniecības produkcija, neļaujot ES tirgū ienākt lētākai pārtikai no trešajām valstīm. Šī pieeja izpelnījās lielu kritikas devu, norādot, ka tādējādi tiek nodarīts liels kaitējums nabadzīgām attīstības valstīm, kuru pārtikas precēm faktiski ES tirgus tika aizslēgts.

Tāpat KLP politikas ietvaros ES zemniekiem par saražoto produkciju tika maksātas fiksētas cenas, kas nereti bija augstākas nekā tā brīža cenas pasaules tirgos. Kā norāda The Guardian, 1985. gadā KLP «apēda» 73% no visa ES budžeta, 2017. gadā īpatsvaram sarūkot līdz 37%, kas vienalga ir ārkārtīgi daudz. KLP ir piedzīvojusi vairākas reformu bāzes, no kuram viena no svarīgākajām bija atteikšanās no lauksaimniecības produkcijas tiešas subsidēšanas, 2003. gadā ieviešot tā sauktos tiešmaksājumus, kas ir KLP kodols arī mūsdienās. Portāls Euractiv min, ka tradicionāli vislielākā ieguvēja no KLP ir Francija, kas arī visaktīvāk pretojas minētās politikas reformēšanai un tai paredzētā budžeta samazināšanai. Francija saņem 17% no visa KLP budžeta, kamēr, piemēram, Latvijai tas nav pat 1%.

Vien 7% iedzīvotāju

Pret tik milzīgu tēriņu – teju 40% no visa ES budžeta piešķiršanu nozarei ar samērā zemu pievienoto vērtību – ļoti aktīvi ir iebildusi Lielbritānija, uzsverot, ka tā vietā līdzekļi būtu novirzāmi pētniecībai un attīstībai, un inovācijām. Taču Francija tam ir aktīvi pretojusies, un budžeta saglabāšana lauksaimnieku atbalstam bijusi tās sarkanā līnija. Tajā pašā laikā sašutumu raisa tas, ka, saskaņā ar Euractiv datiem, teju 40% no ES budžeta nonāk pie 7% ES iedzīvotāju. Jautāsiet – kā tas iespējams? Atbilde ir vienkārša. Tiešmaksājumu shēma paredz atbalsta maksājumu par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Tas nozīmē – jo bagātāks un lielāks zemes īpašnieks, jo vairāk tas saņem tiešmaksājumos. Tā ka minētā shēma visvairāk par labu nāk tieši lielajiem zemes īpašniekiem.

Vides aktīvisti arī norāda, ka šāda sistēma ir nedraudzīga videi un ekoloģiskajai daudzveidībai. Tā kā maksāts tiek tikai par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, tad zemes īpašnieki masveidā izcērt mežus, tos apsējot, lai varētu saņemt tiešmaksājumus. Ja runājām par lielāko KLP ieguvēju Franciju, tad laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam Francijas lauksaimnieki KLP ietvaros saņēma vairāk nekā 70 miljardus eiro, bet no 2014. gada līdz 2020. gadam – 63 miljardus eiro.

Jānorāda, ka šogad Francijas Revīzijas tiesa ir norādījusi, ka veids, kādā lauksaimniecības atbalsts tiek sadalīts Francijā, ir nevienlīdzīgs un rada negatīvas sekas. Francijas lauksaimnieki subsīdijās katru gadu saņem 7,8 miljardus eiro (pusi no visa tai pienākošā ES finansējuma). No šīs summas ļoti niecīgu atbalstu saņem mazās zemnieku saimniecības. Lauvas tiesa tiek lielajām saimniecībām, kas audzē monokultūras un kuru negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību ir vislielākā.

Francijas Revīzijas tiesa arī min, ka laikā no 2008. gada līdz 2015. gadam vislielākās ieguvējas bija zemnieku saimniecības, kuru ienākumi pārsniedza vidējo franču mājsaimniecību ienākumu līmeni. Ikgadējais ES atbalsts ļauj zemniekiem eksporta tirgos pārdot savu produkciju par zemāku cenu, nekā tā būtu normālos tirgus apstākļos, tādējādi novedot pie dempinga pasaules tirgū. Kritiķi norāda, ka tiešmaksājumu shēma, kur tiek maksāts par hektāru, nekādā veidā nepalīdz saglabāt lauku dzīvesveidu vai ainavu, jo sekmē zemes koncentrāciju lielo īpašnieku rokās Tā gan nav tikai Francijas iezīme, lai gan šajā valstī visspilgtāk izteikta. Kā liecina Sunday Times bagātnieku saraksts, Lielbritānijā katrs piektais KLP subsīdiju saņēmējs ir vai nu miljonārs, vai pat miljardieris. Ja lielākā atbalsta intensitāte pienākas bagātākajām un lielākajām saimniecībām, tad, protams, par vienlīdzību runāt ir grūti. Tas arī apgrūtina jaunu zemnieku saimniecību rašanos un jaunu ģimeņu ieplūšanu laukos, jo mazākām saimniecībām ir grūti konkurēt ar lielajiem milžiem, kuri turklāt saņem miljonos mērāmu atbalstu no ES. Turklāt, kā jau minēts, šāda sistēma veicina monokultūru attīstību uz bioloģiskās daudzveidības rēķina. Lielu devu kritikas izpelnījās arī 1,4 miljardu eiro ES nodokļu maksātāju naudas iztērēšana (no 2009. līdz 2018. gadam) Francijas ražoto vīnu reklamēšanai. Tādas lielās šampanieša darītavas kā Mumm un Perrier Jouet gadā katra saņēma 1,6 miljonus eiro publiskās naudas.

Reformas gaidās

Jāteic, ka arī EK ir apzinājusi pašreizējās KLP un tiešmaksājumu sistēmas negodīgumu, līdz ar to pēc 2020. gada šajā jomā plānotas reformas. Negaidīts pavērsiens ir tas, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons ir atļāvies pārkāpt sarkanās līnijas un salauzt līdz šim Francijas politikā eksistējošo tabu attiecā uz KLP. Prezidents ir teicis: «Eiropa, kas garantē mūsu redzējumu par ilgtspējīgu attīstību, ir arī Eiropa, kurā ir pārtikas drošība un suverenitāte. Bez bailēm lauzt tabu mums pašiem sev ir jāpajautā, vai mūsu KLP aizsargā zemniekus un patērētājus. Lūkojoties uz pēdējiem pāris gadiem, man pilnībā nav šādas sajūtas. Mēs esam nonākuši paradoksālā situācijā, kur KLP ir kļuvusi par franču tabu, kamēr mūsu zemnieki nosoda tās darbības principus.»

EK KLP pēc 2020. gada ir izvirzījusi jaunus mērķus, un to sagaida atsevišķas būtiskas izmaiņas. Piemēram, samazināt to tiešmaksājumu skaitu, kas pārsniedz 60 000 eiro uz vienu saimniecību (tiesa, nav gan minēts vēlamais šādu maksājumu īpatsvars) un noteikt, ka viena saimniecība tiešmaksājumos var saņemt ne vairāk kā 100 000 eiro. Tāpat paredzēts, ka vismaz 2% no katrai valstij piekrītošajiem tiešmaksājumiem ir jānovirza jauno zemnieku atbalstam. Tāpat EK piedāvā augstāku atbalsta intensitāti par vienu hektāru maza un vidēja izmēra zemnieku saimniecībām. Līdztekus KLP pēc 2020. gada īpaši izvirza ar klimatu saistītus mērķus, piemēram, saglabāt ar oglekli bagātas augsnes. Pagaidām tie ir tikai priekšlikumi, par kuriem jāvienojas dalībvalstīm. Jāteic, ka arī Latvija nav ieinteresēta pašreizējā negodīgā KLP pastāvēšanā, kur lielākās ieguvējas ir ļoti lielās Rietumeiropas valstu zemnieku saimniecības.