Dažiem aizdod uz 100 gadiem par 1%

Finanšu tirgus

Daudziem pasaulē gaidot vājāku ekonomiku un papildu centrālo banku tautsaimniecības balstīšanas pasākumus, arvien zemāk ceļo valstu obligāciju ienesīgums. Šādi laiki valdībām ir izdevīgi, jo tās uz ļoti garu termiņu var piesaistīt naudu.

To tās arī nekautrējas darīt. Šonedēļ, piemēram, Austrijai izdevās izpārdot pat 100 gadu termiņa obligācijas ar ienesīgumu, kas vien knapi pārsniedza 1% atzīmi (līdzīgā izsolē pirms diviem gadiem to ienesīgums bija 2,1%). Šādu situāciju var uzskatīt par visai netipisku, ja ņem vērā, ka 100 gadu laikā var notikt ļoti daudz kas (pašai Austrijas Republikai ir aptuveni 100 gadi). Tiek ziņots, ka gadsimta obligācijas pārdevusi arī Beļģija un Īrija.

Šajā pašā laikā Austrijai izdevās pārdot arī piecu gadu termiņa parādu ar negatīvu ienesīgumu -0,435% apmērā. Eiropas Centrālā banka (ECB) pašlaik savu depozītu likmi komercbankām noteikusi pie -0,4% atzīmes. Kopumā šāda situācija liecina, ka likmju palielināšana, inflācijas un izaugsmes atgūšanās netiek paredzēta vēl veselu mūžību. Drīzāk – tiek izdarīta likme uz tālāku likmju samazināšanu (tiek laicīgi fiksēta potenciāli «mazāk negatīva» likme) un kādiem papildu pasākumiem, kas var celt obligāciju cenu, piemēram, garantētiem centrālās bankas pirkumiem parāda tirgū.

Nav, kur rast ienesīgumu

Eiropas etalona - Vācijas - 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums ir negatīvs un atrodas pie -0,3% atzīmes. Tas nozīmē, ka tirgus dalībniekiem, kas grib kaut ko nopelnīt, jāmēģina meklēt augstāks ienesīgums, ko parasti nodrošina lielāku risku uzņemšanās, piemēram, krietni garāka termiņa vai mazāk kvalitatīvu emitentu obligāciju iegāde. Problēma gan ir tā, ka nu arī šo ienesīgumu par augstu neuzskatīsi, un daži teic, ka šāda situācija izceļ pašreizējo fiksētā ienesīguma tirgus trakumu. Bloomberg ziņo, ka pasaulē kopējās saistības ar negatīvu ienesīgumu nupat pārsniegušas 13 triljonu robežu. Pat, piemēram, Portugālei tirgus dalībnieki nu uz 10 gadiem gatavi aizdot par 0,5%. Vēl nosacīti nesenās reģiona parādu krīzes laikā tie uz brīdi bija visi 18%. Uz ļoti gariem termiņiem ar rekordzemām likmēm parādu izdodas emitēt arī lielajām Rietumvalstu kompānijām. Būtībā daudzi krājēji spiesti lūkoties uz «riskantāku nosacīti it kā drošo alternatīvu» pusi. Lai nu kā - tas tāpat ir vairāk nekā tradicionālajām ļoti drošajām obligācijām, kuras turot garantēti tiek zaudēta nauda.

Daudzviet ekonomikas pie visai lieliem parādiem aug anēmiski. Kamēr tas nemainās, zemu likmju laikmets šķiet attaisnojams. Viss gan var mainīties, un tirgus dalībnieki, dārgi pērkot ļoti gara termiņa obligācijas, ir uzņēmušies lielāku risku, kas palielina iespējamību, ka kādā brīdī tiem nāksies sadzīvot ar aukstu dušu, ja ienesīgums sāks straujāk palielināties. Protams, nav arī tā, ka pasaules industriāli attīstīto valstu obligāciju iegādei būtu diži daudz alternatīvu. Šādas obligācijas uzpērk, piemēram, pensiju plāni un apdrošinātāji. Turklāt nozīmīgs to uzpircējs tā saucamās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros jau ir bijusi ECB.

«Tā ir pieprasījuma/piedāvājuma krīze. Nav jau daudz iespējas uzpirkt kaut ko citu, ja gribi drošību,» spriež Vācijas Berenberg investīciju bankas eksperti.

Emitēto Vācijas parādzīmju apmērs ir aptuveni 1,5 triljoni eiro. Salīdzinājumam – ASV tie ir 16 triljoni dolāru. Vācijas valdība turklāt strādā ar budžeta pārpalikumu, kas tai parādu pret IKP rādītāju 10 gadu laikā ļāvis samazināt vairāk nekā par 20 procentpunktiem līdz gandrīz 60% no IKP. Savukārt ECB īpašumā jau ir Vācijas parāds aptuveni 0,52 triljonu vērtībā. Tas nozīmē, ka ievērojami sarucis šo vērtspapīru piedāvājums visiem pārējiem tirgus dalībniekiem.

Pārdot dārgāk

Jau ziņots – vienmēr, protams, var būt cerība dārgi uzpirktās obligācijas ar to pašu negatīvo ienesīgumu citiem pārdot par vēl augstāku cenu, tādējādi no šī procesa gūstot peļņu. Pēdējo gadu laikā gan ir dzirdētas arī bažas par burbuli šajā tirgū un to, ka, sākoties kādām spekulācijām par priekšnoteikumu maiņu, daudzi reizē sāks agrāk dārgi uzpirkto vērtspapīru pārdošanu, jo baidīsies no vēl lielāka cenu krituma. Daļa ekspertu šādu situāciju īpaši pozitīvi nevērtē, jo etalona obligāciju tirgum tomēr pamatā ir jābūt drošam patvērumam, kas ieguldījumu portfelī kalpo kā stabilitātes garants. Citiem vārdiem sakot, «drošība kļuvusi tik dārga, ka to jau var uzskatīt par riskantu».

Šādi investori ir pakļauti lielākam cenu izmaiņu riskam, ja ir vajadzība nopirkto vērtspapīru pārdot agrāk (pirms obligācijas dzēšanas termiņa beigām). Jāņem vērā – jo garāka termiņa obligācijas, jo straujāks būs to cenu kritums gadījumā, ja ienesīgums sāks palielināties. Tas pats darbojas arī pretējā virzienā, un tas ir iemesls, kādēļ pat pie zemām procentu likmēm, tām kļūstot vēl zemākām (pat negatīvām), obligāciju tirgi spējuši sniegt labu atdevi. Var likt likmi uz to, ka Eiropas Centrālā banka, lai palīdzētu ekonomikai, atkal būs spiesta iesaistīties reģiona valstu parādu uzpirkšanā, un tā iegādāsies arī ļoti gara termiņa vērtspapīru kaudzi.