Klāvs Bērziņš, Fazer Bakery Baltic izpilddirektors

Ceļvedis

Vēderprieki

Dodu priekšroku itāļu un Āzijas virtuvei. Kād pusdienoju viens vai ar biznesa partneriem, izvēlos Āzijas virtuvi, kad ēdu kopā ar ģimeni, dodu priekšroku itāļu, jo bērni ir picu un makaronu fani. No restorāniem mani iecienītākie ir Riviera, Galleria Riga jumta terase, Vairāk saules un Gan Bei. Pašam ēdiena gatavošanai neatliek laika, tomēr vienmēr cenšos palīdzēt sievai sagriezt vai notīrīt dārzeņus, esmu labs pavāra asistents. Mājās pieturamies pie principa, ka katru dienu ir jābūt savādākam ēdienam. Pirmdienās teju vienmēr ēdiens tiek gatavots no makaroniem, otrdienās ēdam sievas gatavotos suši, trešdienās ir zivs ēdiens, ceturtdienās – dažādi salāti, piektdienas mūsmājās ir picas dienas, bet brīvdienās ēdam ārpus mājas vai gatavojam maltīti uz grila. Reizēm mēdzam izmantot Džeimija Olivera pavārgrāmatas, bet pārsvarā gatavojam bez tām, izvēloties ēdienus, kuri ir iepatikušies restorānos vai arī garšo no bērnības.

Dvēselei

Klausos Queen, Coldplay vai Zucchero, arī radio Skonto atskaņoto mūziku. Uzskatu, ka vismaz pāris reižu gadā ir jāaiziet uz operas vai baleta izrādi, tas palīdz izrauties no ikdienas steigas un izbaudīt īstas klasiskās mūzikas un dejas garšu. Mana iecienītākā operas izrāde ir Džuzepes Verdi Nabuko. Tā kā esmu dzīvojis ārzemēs, ir bijusi iespēja apmeklēt Stokholmas operu (Royal Swedish Opera), Varšavas operas un baleta teātri (Teatr Wielki), Ženēvas operu (Grand Théâtre de Genève) un, protams, arī mūsu pašu Latvijas Nacionālo operu un baletu. No latviešu operas zvaigznēm esmu klausījies Ineses Galantes, Elīnas Garančas un Kristīnes Opolais uzstāšanos. Uzskatu, ka Latvijas operdziedātāji ir vieni no labākajiem pasaulē. Nebūs daudz valstu, kuras šajā ziņā varētu mums līdzināties.

Man patīk kino, mēģinu noskatīties gandrīz visas jaunās filmas. Tā kā sanāk daudz ceļot un neatliek laika aiziet uz kinoteātri, pārsvarā izmantoju Netflix un AppleTV pakalpojumu. Mana mīļākā filma ir Krusttēvs, īpaši pirmās divas daļas, esmu to skatījies daudzas reizes, bet esmu gatavs to darīt atkal un atkal. Filmai ir lielisks sižets un aktierspēle. Pedējā filma, ko noskatījos, bija Atriebēji: Noslēgums (Avengers: Endgame). Nevarētu teikt, ka mākslinieciskā ziņā šī filma mani pārsteidz. Zinot, cik ļoti mans dēls vēlas to redzēt, skatījos to kopā ar viņu. Filma, kuru gribētu noskatīties, bet nekad nav sanācis laika, ir Kāds pārlaidās par dzeguzes ligzdu (One Flew Over the Cuckoo’s Nest) ar Džeku Nikolsonu galveānajā loma. Ceru, ka šovasar atradīsies tam laiks.

Brīvajā laikā

Darbdienās brīvā laika man tikpat kā nav, laiks paiet dažādās sapulcēs un pārbraucienos starp Baltijas valstīm un Somiju. Tāpēc ar sportu sanāk nodarboties diezgan maz, un jāatzīst, ka ar gadiem tas arī kļūst redzams. Visu savu brīvo laiku pavadu kopā ar sievu un bērniem. Diezgan bieži dodamies izbraukumos ar divriteņiem, apmeklējam baseinu, vasarā peldamies ezerā vai jūrā. Brīvajā laikā ceļojot, ja ir tāda iespēja, nodarbojos ar zemūdens niršanu – tā ir lieliska iespēja atslēgties no visa, jo ir pilnīgs klusums.

Vēlos aizbraukt uz...

Ceļošanu gribu sadalīt divās daļās – biznesa braucieni un atpūta kopā ar ģimeni. Man ir daudz vieglāk nosaukt valstis, kurās neesmu bijis, nevis tās, kurās esmu bijis. Pēdējos trīs savas dzīves gadus katru otro nedēļu esmu bijis citā valstī, tādēļ, protams, ģimenei ir nācies ciest. Tas nebūt nenozīmē, ka ārzemēs esmu daudz ko redzējis, jo parasti viss notika šādā secībā: lidosta, birojs, viesnīca, restorāns, viesnīca, birojs, lidosta. Tāpēc ļoti novērtēju ceļojumus kopā ar ģimeni – tas ir laiks, kad cenšos atgūt darba ceļojumos pazaudēto laiku un veltu to sievai un bērniem. Starp maniem eksotiskākajiem galamērķiem ir bijusi Pakistāna, kur mani gandrīz nolaupīja, Austrālija, kur man bija iespēja lidot ar helikopteru visu Lielo okeāna ceļu (Great Ocean Road). Tāpat arī Argentīna, kur man izdevās pabūt pie Perito Moreno ledāja (Perito Moreno Glacier), kā arī nolaisties ar lidmašīnu El Alto starptautiskajā lidostā (El Alto International Airport), kas ir viena no augstākajām pasaulē – tā atrodas 4000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Lielākajai daļai pasažieru pēc izkāpšanas no lidmašīnas tika pasniegti skābekļa baloni, jo gaiss tur ir retināts un tas var izraisīt sliktu dūšu un pat samaņas zudumu.

Iespējams, izklausīsies nedaudz dīvaini, bet es gribētu vairāk iepazīt Latviju un Lietuvu, jo esmu redzējis daudzas vietas pasaulē, bet esmu apceļojis tikai nelielu mūsu un kaimiņvalsts daļu. Turklāt ar gadiem kļūstu nedaudz nostaļģisks...

Grāmatplauktā man...

Manas mīļākās grāmatas ir Džordža Orvela Dzīvnieku ferma un 1984. Padomju laikos Dzīvnieku ferma bija aizliegta un cilvēki to nodeva viens otram no rokas rokā. Kaut arī tolaik vēl biju tikai 10 gadus vecs, dzirdēju, ka mani vecāki klusām runāja par šo grāmatu un tās sižetu. Kamēr vecāki bija darbā, grāmatu izlasīju, bet tā arī neko nesapratu, uztvēru to kā grāmatu par cūkām un citiem dzīvniekiem. Kopš tā laika, kad pirmo reizi izlasīju šo grāmatu, ir pagājuši jau 30 gadi. To pārlasu reizi divos gados, un man liekas, ka katru reizi to uztveru citādi, īpaši, ja grāmatas lasīšana sakrīt ar Saeimas pirms un pēcvēlēšanu periodu vai jaunas valdības veidošanu. Nevaru padižoties ar ļoti lielu grāmatu plauktu, jo pārsvarā pērku elektroniskās, kuras ceļojot ir ērtāk paņemt līdzi. Vienmēr esmu vēlējies labi izprast industriju, kurā strādāju, tāpēc šobrīd manā dienaskārtībā ir dažādas grāmatas par maizi, tās vēsturi, ģeogrāfiskajām atšķirībām un nākotnes izaicinājumiem nozarē. Paralēli lasu par investīcijām vērtspapīros un akcijās, uzņēmumu pirkšanu un pārdošanu, kā arī padziļināti interesējos par dažādu kompāniju finanšu rezultātiem un nākotnes perspektīvu. Šī literatūra, protams, ir daudz garlaicīgāka par Džordža Orvela darbiem.