Neskatoties uz to, ka daudzi investori apšauba tālāku būtisku akciju cenu pieaugumu, šie tirgi atrodas jaunu rekordu tuvumā

Finanšu tirgus

Etalona obligāciju ienesīgums planē arvien zemāk, kam it kā būtu jāsignalizē tas, ka pasaules ekonomikai gaidāmi grūti laiki. Tāpat centrālās bankas runā par likmju samazināšanas nepieciešamību, kas mēdz iet roku rokā ar recesiju. Akcijas šajā pašā laikā vēstī citu stāstu – to cena atrodas rekordu tuvumā. Šādos laikos kādu pārliecinošu pozīciju ieņemšana varētu likties visai mīklaina.

Liela daļa no akciju mīšanas entuziasma saistīta ar cerībām, ka ietekmīgāko centrālo banku monetārā politika, kas paredz ilgstošāku superlētas naudas ēru, daļēji pasargās gan no ekonomikas savārguma, gan uzņēmumu peļņas pieauguma krituma, gan nestabilas ģeopolitikas.

Akciju TINA

Daļa tirgus pētnieku šobrīd vēl teic – akciju izaugsme saistīta ar TINA (There Is No Alternative) fenomenu. Proti, akcijām uz visa notiekošā fona tāpat ir grūti rast kādu daudzmaz jēdzīgu alternatīvu. Tiek skaidrots – parāda vērtspapīru ienesīgums otrreizējā tirgū kļūst arvien plānāks vai pat ļoti daudzos gadījumos ir negatīvs. Valdot šādam fonam, daudzi ir gatavi (vai pat ir spiesti) uzņemties lielāku risku, un skatieni tādējādi tiek raidīti Rietumvalstu akciju virzienā.

Bieži vien finanšu pasaulē šis akronīms (TINA) tiek izmantots, lai izskaidrotu ne pārāk pārliecinošu portfeļa ieguldījumu sadalījumu. Pārsvarā tas tiek attiecināts uz joprojām paaugstinātiem ieguldījumiem akcijās tādēļ, ka viss cits potenciāli piedāvā vēl sērīgāku atdevi. Jānorāda, ka par augošajiem riskiem daudzi tirgus eksperti spriež jau visai ilgi. Šajā pašā laikā ASV akciju cena kopš gada sākuma pieaugusi par 16,4% un 12 mēnešu laikā – par 9,3%, kas ir visai labs sniegums. Kopumā pašlaik kāda vispārēja depresija par pilnībā neizbēgamu recesiju vērojama nav un tiek gaidīta vien pasaules ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās. Tādējādi daudzi ieguldītāji joprojām turpina uzturēt savas akciju pozīcijas. Bieži vien investori, spēlējoties ar domām par burbuļa tēmu, var pieļaut visai smagas kļūdas. Viens ir tas, ka tie portfeļos būtiski samazina savu riska vērtspapīru īpatsvaru, kas tajā brīdī var izskatīties visai loģisks solis. Tiesa gan, gaidāmais cenu kritums var kā nenākt, tā nenākt, un galvu reibinoša izaugsme var turpināties pat bez kādiem šķietami objektīviem iemesliem.

Dažkārt izcelts, ka tieši zemais obligāciju ienesīgums pēdējo gadu laikā ir bijis galvenais faktors, kas attaisnojis augstos akciju novērtējumus. Bet tāds arī bija viens no centrālo banku mērķiem – stimulēt cenu pieaugumu riska aktīvu tirgū un gaidīt, ka šim optimismam tad vajadzētu pozitīvāk ietekmēt arī ekonomiku. Ir daži pētījumi, kas izvirza teoriju, ka tieši akciju nesenais sniegums ir pats uzticamākais indikators, lai pareģotu ASV Federālo rezervju sistēmas monetāro politiku (nevis, piemēram, patēriņa, inflācijas mērījumi vai pat darba tirgus dati). Tiek teikts, ka FRS, akciju cenām klejojot zemāk, mēdz satraukties, ka tas negatīvi ietekmēs patērētāju noskaņojumu un apgrūtinās kompāniju spēju piesaistīt naudu. Straujāku ASV akciju izpārdošanu piedzīvojām pagājušā gada vēlīnajā rudenī.

Drošākās no akcijām

Daudz tiek spriests, ka nu jau pašam garākajam buļļu tirgum vēsturē neizbēgami pienāks beigas. Tas vien pakāpeniski varētu attaisnot to, ka ieguldījumi akcijās tiek apcirpti. Rezultāts gan esot nedaudz citādāks, un The Wall Street Journal ziņo, ka investori masveidā mēģina iegādāties tādu uzņēmumu akcijas, kas tiem piedāvā nosacītu drošību. Proti, pastāv cerība, ka spēcīgāko korporatīvo flagmaņu akciju cena var sarukt mazāk, ja piepildās kādi sliktāki scenāriji, lai gan šādu kompāniju vērtspapīri tradicionāli pieaug mazāk strauji labos laikos. Būtībā tiek cerēts – ja ekonomikas izaugsme noplok, nauda ar šādām akcijām «sadegs» mazāk strauji, bet, ja izaugsme tomēr turpinās, šie ieguvumi tāpat būs krietni pievilcīgāki, ja salīdzina ar to, ko piedāvā obligācijas.

Kopumā pēdējo mēnešu laikā labāk klājas to tautsaimniecības sektoru uzņēmumu akcijām, kas investoriem piedāvā zināmas aizsardzības funkcijas. Iepriekšējo 12 mēnešu laikā tādējādi ļoti labi klājies tādu korporatīvo flagmaņu kā Procter & Gamble, Johnson & Johnson un Walmart akcijām. Procter & Gamble akcijas cena gada laikā palēkusies par 45%, Johnson & Johnson – par 20% un Walmart – par 31%.

Pagaidām vidēja lieluma uzņēmumu akcijas paliek lielo kompāniju atstāto putekļu ēnā. Šādu ASV akciju Russell 2000 cena 12 mēnešu laikā sarukusi par 7,6%. Vēl sliktāk gājis mazākiem publiski kotētajiem ASV uzņēmumiem. iShares Micro-Cap ETF cena šogad sarukusi par 17%. Bieži vien mazākas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu akciju vērtības straujāk aug laikos, kad investoru optimisms sit augstu vilni (un otrādi). Tādējādi pastāv bažas, ka šādu akciju atpalikšana nozīmē, ka arī lielo ASV uzņēmumu akciju cenu pieaugums varētu būt pārspīlēts. Vismaz šogad izskatās, ka akciju ziņā «lielāks ir arī labāks». «Lielāku uzņēmumu akcijām klājies labāk nekā to mazajiem un riskantākajiem radiniekiem. Labāk klājies arī uzņēmumu ar spēcīgām bilancēm akcijām, ja salīdzina ar uzņēmumiem, kuriem ir lielāki parādi. Straujāk augušas arī akcijas, kuras vēsturiski svārstījušās mazāk. Tas viss nav tipiski augošam tirgum, kad parasti tiek atalgota lielāku risku uzņemšanās,» secinājuši WSJ eksperti.

American Association of Individual Investors aptaujas rezultāti liecina, ka jau sešas nedēļas tādu individuālo investoru īpatsvars, kas sagaida, ka akciju cena nākamo sešu mēnešu laikā pieaugs, atrodas zem 30%. Tas ir ilgākais šāds periods kopš 2016. gada, kad pasaule gatavojās ASV prezidenta vēlēšanām. Tāpat Bank of America aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd aptuveni puse līdzekļu pārvaldnieku nākamo 12 mēnešu laikā sagaida pasaules ekonomikas nosacījumu pavājināšanos. Liela daļa pesimisma saistīta ar globālo tirdzniecības karu eskalāciju. Mākonim zināma sudraba maliņa tiek saskatīta tajā, ka uz vispārēja pesimisma fona bubuļi parasti neizveidojas. Daži gan piebilst, ka, iespējams, ir pāragri vērtēt, ka investoru pesimisms ir pozitīva zīme.