Finanšu tirgiem padevusies spīdoša gada pirmā puse

Finanšu tirgus

Pasaules finanšu tirgos gada pirmā puse izrādījusies viena no pašām veiksmīgākajām vēsturē. Rezultātā decembra pelēcīgie paredzējumi, kurus iespaidoja 2018. gada beigu daļas riska aktīvu izpārdošana, atstāti pamatīgos putekļos. Līdz jūlijam ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir palēkusies gandrīz par 18%. Tāpat aptuveni par 13% augusi eirozonas lielo uzņēmumu akciju vērtība. Kopumā MSCI attīstīto valstu akciju vērtība pirmajā pusgadā pieaugusi gandrīz par 15% un vispasaules akciju – par 14,3%. Tas ir viens no labākajiem akciju sniegumiem janvāra–jūnija periodā 40 gadu laikā.

Cena kāpusi arī daudz kam citam – pirmajā pusgadā gandrīz par ceturto daļu dārgāka kļuvusi nafta. Par 10% cena palēkusies zeltam, un ASV 10 gadu termiņa obligācijām tā pieaugusi aptuveni par 7,5%, liecina Thomson Reuters apkopotā informācija. Pat Ķīnas akciju cena, neskatoties uz visu pasaules protekcionisma drāmu, palielinājusies par piekto daļu. Interesanti, ka Eiropā akciju izaugsmes līderu vidū pēc ilgāka pārtraukuma varēja redzēt Grieķiju. Atēnu biržas kopējā akciju indeksa vērtība kopš gada sākuma palēkusies par 41%. Acīmredzami tirgus dalībnieki labi vērtē Grieķijas attīstību pēc šīs valsts finanšu kraha ar vairākiem starptautiskā aizdevuma pieņemšanas saasinājuma cēlieniem. Kāds veiksminieks šogad lielu naudu varējis nopelnīt, ja būtu ieguldījis Grieķijas aizdevēju vērtspapīros. Piemēram, valsts lielākā aizdevēja Piraeus Bank akcijas cena uzlidojusi augšā par 250% un Attica Bank – par 343%.

Dāsni guvumi bija vērojami ļoti daudziem ar biržas starpniecību tirgotajiem aktīviem. Turklāt interesanti, ka tas notika laikā, kad pasaules varenākās valstis risināja tirdzniecības strīdus un ekonomisti sāka brīdināt par iespējamu recesiju. Protams, ko tādu negrib redzēt ietekmīgākās pasaules centrālās bankas, kas signalizēja par mīkstāku monetāro politiku.

Kad sliktais ir labais

ASV investīciju banka Goldman Sachs notikušo daļēji skaidro ar to, ka finanšu tirgi atgriezušies «sliktas ziņas ir labas ziņas» stadijā. Kaut kas līdzīgs jau tika piedzīvots pirms pāris gadiem – tad kādi nepārliecinoši jaunumi ekonomikā investoru masai lika domāt, ka palīgā ar papildu sparu galu galā atkal steigsies ietekmīgākās centrālās bankas. Rezultātā bija pat tādi nosacīti it kā ačgārni brīži, kad slikti tautsaimniecības dati noveda pie tirgus cenu kāpuma un labi – pie cenu krituma.

Jau ziņots, ka pēdējo gadu laikā daudzu finanšu aktīvu cena atkarīga tieši no centrālo banku nostājas. Arī šogad sācis izskatīties, ka finanšu tirgi netiks atstāti novārtā un izpelnīsies lielu monetārās politikas noteicēju labvēlību. Salīdzinājumam – pagājušā gada beigu daļā tika spriests, ka centrālās bankas sāk gatavot augsni likmju palielināšanai. Tad arī akciju cenu virziens bija vērsts uz leju. Piemēram, ASV Federālo rezervju sistēma dolāra likmi pagājušogad paaugstināja veselas četras reizes.

Ja FRS drīz cirps procentu likmes (un tāds ir vispārējais pieņēmums), tad tas būs pirmais solis šādā virzienā kopš 2008. gada. Toreiz, sevi piesakot gandrīz vai bezcerīgam finanšu kraham, FRS strauji likmes samazināja līdz nullei. Pēc tam FRS rekordzemas dolāru likmes uzturēja septiņus gadus. Ekonomikai atveseļojoties, FRS bijusi viena no tām retajām centrālajām bankām, kas likmes atļāvusies paaugstināt. Rezultātā šobrīd dolāru refinansēšanas likme atrodas 2,25% līdz 2,5% koridorā.

Katrā ziņā tirgus dalībnieki pēdējo gadu laikā izmisīgi mēģina atrasties pareizajā centrālo banku pusē, kas tiem arī tīri labi ir atmaksājies. Ja FRS grib stimulēt un celt riska aktīvu cenu, tad tas tai arī, šķiet, mēdz sanākt, un brišana pret tās iegribām un pārējo pūli var maksāt dārgi. Galu galā finanšu tirgū viens no ļoti populāriem teicieniem, kas ietver arī zināmu investēšanas pieeju, skan: «Necīnies ar FRS (Don’t fight the Fed).»

Savukārt Eiropas Centrālās bankas (ECB) eiro bāzes likme atrodas pie nulles, bet depozītu likme – pie -0,4%. Tas gan, šķiet, nav mazinājis tirgus dalībnieku un pašas ECB vadības pārliecību, ka likmes var novest vēl zemāk un monetāro politiku padarīt kopumā vēl mīkstāku.

Tirdzniecības entuziasms un uzņēmumu peļņa

Arī tirdzniecības karu frontē vasara, šķiet, nesusi zināmu atslābumu. Pēc G20 sanāksmes ASV un Ķīna nonākusi protekcionisma pamiera stadijā, kas devis papildu iemeslu riska aktīvu optimismam. Daudzi tendenču pētnieki gan piebilst, ka situācija šajā frontē pārskatāmā termiņā, visticamāk, paliks saspringta (tas tirgū var uzturēt labu fonu lielākām cenu izmaiņām). Tomēr šobrīd abas lielvalstis solījušas turpināt sarunas, kas pasaules ekonomikai un akciju tirgiem ir labāk nekā cita alternatīva – šo sarunu sabrukums un vēl jauni tarifi. ASV nākamgad būs prezidenta vēlēšanas, un, iespējams, Donalds Tramps piekops mierīgāku politiku, jo negribēs pirms šī notikuma kaitēt ekonomikai.

Tuvākajā laikā finanšu tirgus dalībnieku omu vēl var pasvārstīt pasaules lielāko uzņēmumu ziņojumi par to otrā ceturkšņa finansiālo sniegumu. Tiek gaidīts, ka ASV S&P 500 aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa otrajā ceturksnī gada skatījumā saruks par 2,6% un trešajā ceturksnī – vēl par 0,5%. Tas nebūtu nekas spīdošs, jo nozīmētu peļņas recesiju.

Uzņēmumu peļņas dinamika gan ne vienmēr iet kopsolī ar akciju cenu. Tomēr ļoti tālu, ja peļņas virziens nav iepriecinošs, akcijām aizbēgt var neizdoties. Daži lēš – lai cenu pieaugums turpinātos, būs vajadzīgas vēl citas pozitīvas ziņas. Ja piepildīsies minētās aplēses un peļņas izaugsmes līkne būs negatīva, tad no šīs puses šādu ziņu nebūs. Un arī kopumā akciju tirgus, šķiet, jau ir ierēķinājis, ka viss pasaules nozīmīgākajām ekonomikām attīstīsies pa daudzmaz labvēlīgu scenāriju. Risks gan ir, ka tirgi pēc G20 valstu samita un centrālo banku mājieniem par monetārās politikas palīdzības pasākumiem ir kļuvuši pārlieku optimistiski.

No otras puses – akcijas, iespējams, tomēr nevajadzētu pārdot, ja nav padomā, ar ko tās aizvietot. Pēdējā laikā uz dažādu bažu fona Volstrītas prognozētāji ir samazinājuši savas uzņēmumu peļņas aplēses. Ja nenotiks lieli brīnumi, arī šoreiz kompāniju atskaites, visticamāk, rādīs labāku bildi, nekā prognozēts pirms tam. «Investoru pārliecība gada sākuma bija ļoti maza. Tomēr tie, kas bija drosmīgi un uzņēmās risku, atkal tika atalgoti. Tā ir laba mācība nebūt bailīgiem pārlieku ilgi,» Bloomberg teic Northern Trust Asset Management eksperti.

Vēl pagājušā gada decembra otrajā pusē akciju tirgi izskatījās visai depresīvi. Toreizējais ASV akciju cenu kritums lāču tirgus definīciju tomēr nepiepildīja, lai gan tam tas bija ļoti, ļoti tuvu. S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,9%. Tātad – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija (kritums par 20%) vērojama nebija.