Otras burgernīcas atvēršana un saimnieciskās darbības paplašināšana nodrošinājusi SIA Street Burgers Latvia vietu straujāk augošo uzņēmumu sarakstā

Ēdināšana

No 2015. līdz 2017. gadam SIA Street Burgers Latvia neto apgrozījums palielinājās par 282%, rentabilitāte – par vairāk nekā 10%, kas ļāva uzņēmumam ieņemt 44. vietu starp straujāk augošajiem Rīgas uzņēmumiem Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā. Pašlaik šī kompānija veic saimniecisko darbību divās burgernīcās Rīgā – Blaumaņa un Meža ielā. Uzņēmums ir veicis priekšdarbus, lai realizētu franšīzi ārvalstīs. Tiek mērķēts gan uz Eiropas, gan ASV tirgu.

Gatavi startam

Vēl Latvijā darbojas trīs ēdināšanas iestādes ar nosaukumu Street Burgers. Tās atrodas Vecrīgā, Jūrmalā, Liepājā. Liepājas burgernīcu atvēra SIA Street Burgers Latvia bijušas darbinieks Kristaps Fridrihsons. «Tās strādā kā franšīzes, taču juridiski tā nav – es tās dēvēju par franšīzēm, kaut gan visās tajās esmu iesaistīts kā sadarbības partneris vai līdzīpašnieks,» skaidro SIA Street Burgers Latvia valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, kurš zīmolu Street Burgers radīja 2012. gadā. Preču zīme ir reģistrēta Latvijā, ES un ASV. Uzņēmums ir veicis sagatavošanās darbus, lai sāktu franšīzi realizēt ārpus Latvijas robežām. «Ir jāiziet cauri milzīgai birokrātijai, kas saistās ar preču zīmes reģistrēšanu. Ir jābūt izstrādātai zīmola standarta grāmatai, kas ietver sevī visus iespējamos klupšanas akmeņus. Šobrīd esam gatavi startēt ārpus Latvijas un sākt tirgot franšīzi ārvalstīs, taču konkrētas stratēģijas, kā tieši to darīsim, vēl nav,» neslēpj A. Vēvers.

Pievilcīgākais tirgus būtu ASV, jo šajā valstī franšīzes bizness ir saprotams un pietiktu atvērt vienu burgernīcu kādā no štatiem, lai pavērtos biznesa iespējas arī citos. Interese par burgernīcas franšīzes iegādi ir bijusi, taču galvenokārt no tādiem cilvēkiem, kuri nav spējuši pateikt, kāpēc vēlas to iegādāties, teic A. Vēvers. Savukārt nopietni interesenti pieteikušies tad, kad SIA Street Burgers Latvia vēl nebija gatava tirgot franšīzi. A. Vēvers šādā biznesa modelī saskata potenciālu, taču atzīst, ka tas ir smags darbs, jo visi franšīzes ņēmēji ir jāuzrauga, īpaši pirmajā darbības gadā, un jārēķinās, ka var saskarties ar finansiāla rakstura problēmām. «Franšīzes pārdošanas bizness nav viegls, nebūt nav tā, ka pēc darījuma var par to aizmirst, tieši pretēji – par to ir jādomā katru dienu: jāpieskata, jāanalizē, jāpalīdz franšīzes ņēmējam strādāt un konkrēto vietu nepārtraukti uzlabot.» Viņš ir iedvesmojies no ASV burgernīcu tīkla Five Guys īpašniekiem, kas 15 gados ir pārdevuši 1100 franšīzes, gadā apgrozot vairāk nekā miljardu ASV dolāru. «ASV burgernīcu un zīmola Five Guys īpašnieks ir atzinis, ka bizness sākas tikai tad, kad ir pārdotas simts franšīzes,» klāsta A. Vēvers.

Lēnām ieskrienas

A. Vēvers neslēpj, ka pirmās Street Burgers darbība, kura 2013. gadā tika atvērta Brīvības ielā Rīgā, nebija veiksmīga. «Tajā tika investēti aptuveni 90 tūkstoši latu, bet pirmajā pusgadā reinvestēti 40 tūkstoši latu. Tika pieņemta virkne nepareizu lēmumu, iegādātas pārāk lētas iekārtas, piemēram, grili sadega pirmajos divos darbības mēnešos. Pirmos grilus pirkām par 700 latiem, bet pēc tam, kad tos izmetām, iegādājāmies iekārtas par 2000 latiem,» atceras A. Vēvers. Atverot jaunu vietu, ir jārēķinās, ka bizness var ieskrieties lēnām, ka nevarēs «spridzināt» jau no pirmās dienas.

2014. gada pavasarī SIA Street Burgers Latvia atvēra burgernīcu Meža ielā, bet 2016. gada rudenī – Blaumaņa ielā. Gan šīs divas ēdināšanas iestādes, gan pārējās, kas darbojas ar Street Burgers nosaukumu, ir rentablas, teic uzņēmējs. «Burgernīcas palēnām «ieskrienas», palielinās apgrozījums un uzlabojas rentabilitātes rādītāji,» klāsta A. Vēvers.

Uzņēmumam ir izdevies iekļūt visstraujāk augošo uzņēmumu jeb Gazeļu TOP, jo tika atvērta otra burgernīca, kas būtiski palielināja apgrozījumu. Burgernīcas atvēršana ārpus Rīgas – Liepājā – savā ziņā bija eksperiments, atzīst A. Vēvers. Vairāk ēdināšanas iestādes ar Street Burgers zīmolu reģionos atvērtas netiks. «Peļņas rādītāji nebūs tik labi kā galvaspilsētā, turklāt ir jārēķinās ar nepārtrauktu stresu par šīs vietas attīstību. Neredzu iemeslu, kāpēc to darīt, ja var atvērt burgernīcu ārpus Latvijas. Ja būs kāda laba vieta, kas mums patiks un uzrunās, apsvērsim iespēju atvērt vēl kādu burgernīcu, piemēram, Purvciemā,» saka A. Vēvers. Viņš atzīst, ka tirgus ir visnotaļ piesātināts un labu vietu ir grūti atrast, tās visas jau ir aizņemtas.

Jautāts par Street Burgers konkurentiem, viņš atzīst, ka tiem līdzi neseko. «Tādi lieli spēlētāji kā McDonald’s un Hesburger mani neinteresē, tas ir pavisam cita veida bizness. Neteikšu, ka šie uzņēmumi nav mūsu konkurenti, iespējams, ja mēs atrastos blakus, cits citu papildinātu. Katram no mums ir sava mērķauditorija. Esam kvalitatīvo burgeru nišā, kas izmanto zināmas izcelsmes izejvielas – gaļu, maizi u.c. Neesam pirmie, kas piedāvā burgerus Latvijā, bet esam pirmie, kam var pateikt, kas tajos ir iekšā,» apgalvo A. Vēvers.

Uzņēmums jau gadu neizmanto sprostos dētu vistu olas. Tas izvēlas tikai Latvijā audzētu vistu filejas, bet liellopu gaļa nākot no šķirnes lopiem, kurus audzē zemnieku saimniecība Cēsīs.

Tāpat Street Burgers Latvia izstrādā koncepciju, lai līdz šī gada beigām atteiktos no plastmasas iepakojuma. Uzņēmums jau ir pārgājis uz papīra kokteiļu salmiņiem, līdzņemšanas maisiņiem un kastītēm, kas izgatavotas no cukurniedrēm. «Esam atbildīgi ne tikai par produktu kvalitāti, bet arī par apkārtējo vidi, iespēju robežās cenšamies atbalstīt tos, kuriem ir tāda nepieciešamība, ziedojam draudzēm un bērniem,» uzsver A. Vēvers.

Kadru mainība burgernīcās ir liela, īpaši – viesmīļu vidū, kuri galvenokārt ir studenti. Viņi pastrādā gadu vai divus un tad dodas darboties savā izvēlētajā profesijā, teic A. Vēvers. Viņš atbalsta Latvijas Restorānu biedrības aktivitātes samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) no 21%, kāds tas ir šobrīd, uz 12%. «Nozare ir jāsakārto, kaut vai samazinot PVN, vismaz atgriežot tajā līmenī, kāds tas bija. Tas palīdzētu restorāniem izlīst no pelēkās zonas,» ir pārliecināts uzņēmējs.

Resursi un bieza āda

Pirms burgernīcu atvēršanas A. Vēveram nav bijis lielas pieredzes ēdināšanas biznesā. Viņš ir mācījies Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātē, taču, tā kā viņam ir bijusi alerģija pret putekļiem, izlēmis strādāt salīdzinoši tīrāku darbu, tāpēc sācis darbu par brokastu viesmīli restorānā Bergs. «Iesākumā nemācēju par paplāti pareizi turēt, taču trīs gados daudz ko apguvu un uzzināju par kvalitatīvu ēdienu. Tas mani aizrāva,» klāsta uzņēmējs.

Lai realizētu ideju par savu burgernīcu, A. Vēvers piesaistījis partnerus, kuriem ir bijis nepieciešamais finansējums. Viņš atzīst, ka šo gadu laikā viņam ir nācies uzaudzēt biezu ādu, pamatā dažādu biznesa risku, nevis konkurences dēļ. «Šajā nozarē liela nozīme ir cilvēciskajam faktoram, viena maza sūdzība var nopietni ietekmēt biznesu. Tiem, kas ver vaļā savas ēdināšanas iestādes, ir jārēķinās ar lieliem resursiem, nepietiks vien ar pāris tūkstošiem. Pirms tam noteikti vajadzētu parunāties vismaz ar 50 restorānu īpašniekiem un saimniekiem. Spēlētāji šajā nozarē ir haizivis – daudzi ir gan grāmatveži, gan viesmīļi, gan šefpavāri. Turklāt ir jābūt harizmātiskām personībām un jāspēj katru dienu atdot milzīgu enerģijas devu citiem,» secina A. Vēvers, kurš ir arī pagājušā gada nogalē Meža ielā atvērtās picērijas Street Pizza idejas autors un saimnieciskās darbības veicēja SIA Street Pica valdes loceklis.