Finanšu tirgi līdz ar ECB vadības nomaiņu cer uz vēl vienu likviditātes drukāšanas cēlienu

ekonomika

Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Būtībā tiek lēsts, ka K. Lagarde varētu vairāk vai mazāk turpināt M. Dragi uzņemto kursu.

QE nr. 2

«Kāda konservatīvāka ECB prezidenta kandidāta nominācija tirgiem būtu radījusi nozīmīgu risku. Tomēr Lagarde, ja vērtē viņas nostāju, varētu piekopt pat mīkstāku monetāro politiku nekā M. Dragi. Viņa aizstāvējusi gan kvantitatīvo mīkstināšanu, gan ekonomiku sildošāku fiskālo politiku, gan ciešāk integrētu Eiropu,» spriež M&G Investments eksperti. Pārsvarā eksperti teic, ka notiekošais nozīmē, ka Dragi kungam tuvāko mēnešu laikā arī būs daudz vieglāk izziņot kādus būtiskus ekonomikas sildīšanas pasākumus. «Lagarde vienmēr atbalstījusi ECB nestandarta politiku. Viņa turklāt varētu būt tā, kas īsteno kvantitatīvo mīkstināšanu Nr. 2,» savukārt teic finanšu uzņēmuma Pictet Wealth Management pārstāvji.

Vēl pirms kāda laika bija spekulācijas, ka ECB galvenās amatpersonas krēsls varētu pienākties Vācijas Jensam Vīdmanam. Viņš ik pa laikam devis mājienus, ka ECB politikai vajadzētu būt konservatīvākai – tas potenciāli varētu nozīmēt, ka zem viņa ECB, īstenojot kādus monetāros eksperimentus, varētu būt daudz piesardzīgāka. Tas diez vai nāktu par labu riska aktīvu cenai, kura pēdējo gadu laikā visai izteikti atkarīga no monetārās politikas noteicēju nostājas. Vācija pēdējo gadu laikā jau vairākkārt kritizējusi ECB monetāro politiku, norādot, ka tai ir negatīva ietekme uz krājējiem un pensiju sistēmu. Vācija ir arī lielākā šīs iestādes akcionāre. Daži gan piebilst, ka patiesībā diez vai Vācijas pārstāvim izdotos saņemt nepieciešamo reģiona politiķu atbalstu šim amatam. Daudzām valstīm nav patikusi minētā Vācijas baņķiera pretstāve tautsaimniecības stimulēšanas eksperimentiem.

Finansē valdības

Jānorāda, ka ECB galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Eirozonas gada patēriņa cenu pieaugums maijā strauji sabremzējies līdz 1,2%, liecina Eurostat dati. Vēl iepriekšējā mēnesī reģiona inflācija atradās pie 1,7% atzīmes. Pēdējā laikā gan tiek apšaubīts ECB arsenāls kaut kā turpināt ietekmēt procesus ekonomikā. Galu galā Centrālā Banka procentu likmes jau ir noteikusi negatīvas un uzpirkusi milzīgu valdību parādu kalnu. Proti, valda bažas, ka ECB pa inflāciju «izšāvusi no visiem lielgabaliem un ložu tai vairs nav». Vēl agresīvāka likviditātes drukāšana raisītu zināmus jautājumus, lai gan ar to visi jau ilgāku laiku, šķiet, ir samierinājušies. Jāņem vērā, ka centrālās bankas galu galā uzpērk valdību parādus, kas nozīmē, ka šīs iestādes zināmā mērā finansē aktuālo varas spēku programmas un politiku kā tādu. Proti, varas politiķiem darbu atvieglo arvien zemākas valdības aizņēmumu likmes, un tas, ka pēc valsts parādzīmēm vienmēr būs liels pieprasījums no milzīga pircēja puses.

Arvien ekonomiku sildīt gribošāka, šķiet, kļūst arī ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Šonedēļ ASV prezidents Donalds Tramps šīs iestādes valdei nominējis divus jaunus kandidātus, kas tiek uzskatīti par mīkstākās monetārās politikas piekritējiem. Līdz ar to aug iespējamība, ka FRS dolāru procentu likmes varētu cirpt agresīvāk, nekā lēsts pirms tam.