Māris Simanovičs, Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis

ceļvedis

Vēderprieki

Ikdienas intensīvais darba ritms nosaka biežāk būt ēdiena baudītājam, nevis gatavotājam. Taču arī gatavot patīk. Parasti šādos gadījumos mani var satikt pie grila, kur cepu brieža steiku, burgerus, šašliku vai kādu citu gaļas ēdienu. Viens no maniem hobijiem ir medības, tāpēc visai likumsakarīgi, ka esmu vairāk specializējies medījumu gatavošanā, un tas man arī ļoti patīk.

Runājot par ēdienreizēm ārpus mājas, viens no maniem iecienītākajiem un biežāk apmeklētājiem restorāniem ir OZO restorāns, kas ietilpst manas ģimenes golfa brīvdienu maršrutā. Darba tikšanās reizēm izvēlos kādu no Rīgas centra restorāniem vai kafejnīcām, piemēram, ļoti patīk atmosfēra un ēdieni Restbārā MO. Nemainīga vērtība Rīgas restorānu piedāvājumā, manuprāt, ir Rossini – ilgdzīvotājs ar nemainīgi labu kvalitāti. No citu Latvijas pilsētu piedāvājuma varu izcelt Jēkaba sētu un Pīlādzīti Kuldīgā. Savukārt, ja gribas tradicionālu un garšīgu latviešu mājas ēdienu, ģimenes ceļš ved uz Rīvas krogu Jūrkalnē.

Dvēselei

Neesmu kāda specifiska mūzikas žanra vai formas kaislīgs fans, tāpēc manā koncertu, izrāžu un festivālu sarakstā visbiežāk ir tieši tie paši notikumi kas vidusmēra Latvijas iedzīvotājiem. Stāvu rindās, lai iegādātos Dziesmu un deju svētku biļetes, dodos uz lielākajiem uzvedumiem Latvijas Nacionālajā operā un baletā, apmeklēju Positivus festivālu Salacgrīvā un brīvdabā klausos Prāta Vētru. Arī šovasar esmu ieplānojis apmeklēt gan Positivus, gan arī Prāta Vētras koncertu Liepājā, tas gan vairāk ir ar mērķi satikt draugus, paziņas un labā kompānijā baudīt Latvijas vasaru. Tā rada īpašas sajūtas komplektā ar baudāmu mūziku. No ārvalstu grupām gribu izcelt Muse, kuras koncertus Latvijā arī cenšos apmeklēt.

Runājot par kino, tuvākajā laikā gribētu noskatīties Džons Viks 3: Parabellum, kas Latvijas kinoteātros nonāca maija vidū. Ar nepacietību gaidu arī, kad būs skatāma viena no Latvijas simtgades filmām – Dvēseļu putenis.

Brīvajā laikā

Mani hobiji apzināti vai neapzināti saistās ar dabu, un tos uztveru kā sava veida meditāciju, lai atslēgtos no ikdienas saspringtā darba ritma. Kopš 11 gadu vecuma esmu piedalījies medībās, un tas joprojām ir mans lielākais hobijs. Tas palīdzēja gan bērnībā uzlabot veselību, gan iepazīt dabas skaistumu, mežonīgumu un brīvību. Varētu teikt, ka mežs ir mana izlaušanās istaba, jo uz to dodos ne tikai aktīvajā medību sezonā, bet visu gadu. Tā rodu mieru, klusumu. Esmu arī aktīvi iesaistījies šī Latvijas zaļā zelta atjaunošanā un sargāšanā. Kopā ar ģimeni un draugiem esam iestādījuši kokus vairāku hektāru platībā lauksaimniecībai nederīgajās zemēs. Mežs man bieži dod arī motivāciju un iedvesmu biznesā, domājot par to, ko varam darīt, lai Latvijas zaļā daba tiktu saglabāta.

Vēl viens mans hobijs ir golfs, kurā esmu iesaistījis arī sievu un bērnus, lai vairāk laika varētu pavadīt kopā ar ģimeni.

Neizbēgami par vecāku hobijiem kļūst arī bērnu vaļasprieki un aizraušanās, tāpēc varētu teikt, ka hobija līmenī esmu arī profesionāls jauniešu hokeja līdzjutējs.

Vēlos aizbraukt uz…

Valsts, uz kuru noteikti vēlos aizbraukt, ir Jaunzēlande. Iemesls ir gaužām vienkāršs – mani vilina tas, ka šī valsts un tās daba joprojām ir salīdzinoši civilizācijas neskarta un nesamaitāta.

Grāmatplauktā man…

Te lielākoties nonāk dažāda veida profesionālā literatūra – pārmaiņu vadība, jaunākās tendences organizāciju menedžmentā, līderība u.tml. tematika. Visbiežāk pie manis grāmatas nonāk pašas – vai nu caur kolēģu ieteikumiem, vai semināriem un mācībām. Piemēram, šobrīd manā grāmatplauktā izlasīšanai nobāzējušās tādas grāmatas kā Exponential organizations, BOLD, Inspired Leadership, Abundance. No daiļliteratūras ir tikai viena grāmata, ko esmu izlasījis vairakkārt, un pēdējā reize bija pirms nepilna gada. Tas ir iespieddarbs Dvēseļu putenis. Kāpēc? Tā iedod pilnu emociju gammu un liek atkal un atkal pārvērtēt attiecības ģimenē, patriotismu, brīvas valsts nozīmi un vērtību. Lai cik banāli tas neizklausītos, man kā Latvijas patriotam šie jautājumi, kas esam kā nācija un valsts, kurp dodamies un kāpēc, ir svarīgi, un par tiem domāju arī ikdienā.

Reiz bija tā …

Svaigākais notikums, kas man pašam likās diezgan kuriozs, kad 30. jūnijā 30 grādu karstumā Jūrkalnē meklēju dēla pazudušās slidas.