Inovācijas uzņēmumiem ļauj attīstīt jaunus produktus, ko piedāvāt arī eksportā un veicināt valsts labklājību

Jauninājumi

«Jebkurai valstij ir svarīgs eksports, ko lielā mērā veicina inovācija un kas ļauj uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Augstas pievienotās vērtības produkti ir konkurētspējas pamats. Tāpēc liela nozīme ir arī valsts radītajam regulējumam un likumiem, jo īpaši, ja kaut ko gribam izdarīt pirmie pasaulē. Labums beigās ir visiem. Tomēr jārēķinās, ka arī konkurenti uz vietas nesēž,» tā Alīna Mežciema, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) projektu vadības daļas vadītāja.

Pēdējos trīs gados paralēli telekomunikāciju pakalpojumiem LMT attīsta dažādus jaunus, inovācijā balstītus risinājumus, un uzņēmuma stratēģija ir vērsta uz to, lai attīstītu kompānijas kopējo inovētspēju, nevelkot robežu starp cilvēkiem, kuri strādā vai nestrādā pie jauninājumiem, veicinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, citiem tehnoloģiju uzņēmumiem, lielajām kompānijām, akadēmisko sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm. «Koncepcija paredz strādāt atvērtā ekosistēmā, kur ir brīva ideju un atklāsmju plūsma, tādējādi veicinot kopējo ekosistēmas inovētspēju,» saka A. Mežciema. Viņa skaidro, ka uzņēmuma attīstība citos virzienos saistīta ar to, ka tas vēlas iet līdzi laikam.

«Kad sākām piedāvāt datu pārraidi, daudzi bija nesaprašanā, kāpēc telefonā vajadzīgs internets, jo darbā un mājās taču ir dators. Agrāk dators bija primārais piekļuves punkts internetam, bet šobrīd tas ir pilnībā mainījies un pēc statistikas tagad primārais piekļuves punkts ir mobilās ierīces,» teic Vīgants Radziņš, LMT Biznesa vadības dienesta direktors. LMT nav atsevišķas inovāciju vai jauno projektu nodaļas, un ar tiem strādā teju visi darbinieki.

Jauna pieeja

LMT pievēršanās jaunajiem biznesa virzieniem sākās pirms nepilniem trim gadiem. «Sākotnēji orientējāmies uz pakalpojumiem, kas tradicionāli ir telekomunikāciju operatoru rīcībā – balss un datu pārraides pakalpojumiem tālrunī un rūteros, platjoslas pieslēgumiem. Sākumā pilnveidojām tos, lai cilvēkiem būtu jēgpilni tos lietot. Nākamais solis bija attīstīt viedtelevīzijas pakalpojumu. Darījām to pretēji tam kā lielākā daļa operatoru, kuru sistēmas pārsvarā ir slēgtas un operators nosaka, ko klientam būs skatīties. Mūsu skatījumā televizors ir liels ekrāns – tāda pati ierīce kā viedtālrunis, ko var konfigurēt pēc savām vēlmēm, un gala klients var izvēlēties, ko skatīties – Netflix, HBO, mūsu vai konkurentu saturu. Mums nav tādas greizsirdības – ļaujam izvēlēties klientam. Nākamais solis bija skatīties, kāda būs LMT loma pēc gadiem trim, pieciem un desmit,» saka V. Radziņš.

Pirmie projekti, kas nebija tipiski saistīti ar telekomunikācijām, bija datorredzes izmantošana, nosakot, piemēram, vai autostāvvieta ir aizņemta. Tas bija salīdzinoši nesen – pirms trim gadiem. Šobrīd viens no veiksmīgākajiem projektiem ir elektroniskā darbalaika uzskaite būvniecības nozarei. «Tas nav klasisks telekomunikāciju operatora pakalpojums, bet ar dažādu tehnoloģiju piešprici palīdzam risināt būvnieku izaicinājumus, palīdzam tiem efektīvāk atbilst dažādām prasībām, ko nosaka valsts, lai novērstu pelēko ekonomiku šajā nozarē,» saka V. Radziņš.

Vajadzīga atvērtība

Arī Accenture inovāciju vadītājs Kristaps Banga uzsver, ka inovācijas ir jāpielieto pozitīvas pievienotās vērtības radīšanai gan klientiem, gan sabiedrībai kopumā. «Inovācijas ir neatņemama jebkura biznesa sastāvdaļa, kā savulaik teicis Rainis – pastāvēs, kas pārvērtīsies. Uzņēmumiem ir jābūt atvērtiem, gataviem pārmaiņām un jāseko līdzi tendencēm un tehnoloģijām,» viņš teic.

Accenture kā konsultāciju uzņēmums palīdz klientiem atrast pareizās idejas ar dizaina domāšanas meistarklasēm, ieviest un realizēt prototipus, lai pārbaudītu ideju ilgtspēju un lietderību biznesā, neinvestējot lielus līdzekļus. Tādējādi ir iespējams radīt mazāka apjoma risinājumu, saņemt atgriezenisko saiti, lai uz tā pamata varētu pilnveidot gala risinājumu biznesam.

Šogad pētījumā kompānija noskaidroja – lielākā daļa jeb 95% vadītāju uzskata, ka inovācija ir būtiska uzņēmuma dzīvotspējai un konkurētspējas saglabāšanai, tomēr ne vienmēr uzņēmumos ir atbilstoša vide inovatīvu ideju radīšanai. Lielākoties darbinieki (līdzīgi kā uzņēmumu vadītāji) vēlas un izjūt nepieciešamību radīt un ieviest jaunus pakalpojumus, meklēt nestandarta risinājumus, tomēr atšķirības ir vērojamas darba devēju un darbinieku vērtējumā par atbilstošas vides un apstākļu nodrošinājumu. Proti, 76% vadītāju apgalvo, ka regulāri sniedz darbiniekiem atbilstošus apstākļus būt inovatīviem un radošiem, bet tikai 42% darbinieku tam piekrīt un sajūt attiecīgu atbalstu. Vēl Accenture pētījumā noskaidrots, ka spēcīgākie inovāciju domāšanas virzītājspēki ir apmācības, lielāka elastība un apņemšanās nodrošināt līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi. Vienlaikus vairāki pētījumi apliecina, ka ne tikai darbinieku dažādība un daudzveidība uzņēmumos veicina inovatīvu un radošu domāšanu, bet arī vienlīdzības kultūras un principu nodrošināšana.

«Valsts konkurētspējas jautājums ir jāskata publiskā un privātā partnerības prizmā, lai Latvijā tiktu realizēti vairāki šādi piemēri un projekti, piemēram, labs piemērs ir VEF apkaimes uzņēmumi, kuri apvienojuši spēkus Vefresh kustībā,» saka K. Banga.

Attīstības pamats

AS Latvijas valsts meži (LVM) Attīstības daļas vadītāja Ilga Anita Bērzkalna teic, ka bez inovācijām LVM darbības attīstība nebūtu iespējama. Inovācijas un pastāvīga darbības uzlabošana notiek, ne vien ieviešot tehnoloģijas, bet mainoties visam, kas saistīts ar to pielietošanu – darbinieku mācībām, organizācijas struktūrai un amatu pienākumiem, darba procesu organizēšanai, līgumu administrēšanai, pat darba apģērbam. «Sākam ar ideju, tālāk veicam tās izpēti, pārbaudām darba vidē šaurā lokā (pilotējam) un tad izvērtējam ieguvumus – gan ekonomiskos, gan arī kvalitātes uzlabojumus vai papildu produktu pārdošanas iespējas. Un, ja ideja ir pamatota, tad – uz priekšu! Ieviešanas darbu organizēšanā iesaistām tos, kas piedalījušies pārbaudē un testos, kā zinošākos lietpratējus un pārmaiņu atbalstītājus citu kolēģu vidū,» viņa stāsta.

Piemērs ir LVM nesenā pieredze ar bezpilota lidaparātiem. Strauji mainīgās tehnoloģijas pielietojums kompānijas darbības jomās ir daudzveidīgs, piemēram, meža stāvokļa izzināšanā, kopšanā, meliorāciju sistēmu apsekošanā, arī zemes dzīļu resursu pārzināšanā. Tālāk seko ideju pārbaude – kādos apstākļos ērtāk izmantot dronus, kādos – sarežģīti vai pat neiespējami; kādos procesos attālinātās acis palīdz meža darbiniekam, saudzējot darbinieka laiku un spēku. Par ierīču pilotiem testa nolūkiem izraudzīti darbinieki, kam dronu izmantošana bijusi vaļasprieks brīvajā laikā. «Esam pierādījuši, ka attālinātās acis dod efektivitātes ieguvumus darba veicējam trīs pret viens, kas nozīmē, ka darbinieks var, piemēram, apsekot meliorācijas grāvja garumu trīs reizes ātrāk, nekā brienot pa aizaugušajām grāvja malām,» viņa stāsta. Šobrīd LVM ekspluatācijā izmantoto dronu skaits pieaug un visā Latvijā lieto 16 bezpilota lidaparātus. Tie tiek izmantoti ne vien ikdienas darbos, bet arī neparastākos gadījumos – apsekojot teritoriju pēc nesenajām viesuļvētrām Kurzemē, aplidojot Lubānā kalstošos egļu masīvus, vides speciālistiem palīdzot ieskatīties putnu ligzdās kāpšanai bīstamajos kokos.

«Raugoties nākotnē, LVM attīstība nav iedomājama bez inovācijām gan iekšējos procesus, gan klientiem sniegtajos pakalpojumos. Drīz vien LVM Minerālo materiālu testēšanas un pētniecības laboratorija, kurā testējam ražotos minerālmaisījumus ar augstu pievienoto vērtību un izcilu kvalitāti, būs gatava apkalpot ne tikai LVM procesus, bet arī citus klientus. Tālizpētes jomā turpinām meklēt jaunus datu produktus, kas ļauj elektroniskajās kartēs ieraudzīt zemes un meža resursus no cita skatu punkta. Inovatīvās vides pilnveidošana dod iespēju cīnīties ne tikai par klientiem, bet arī par arvien grūtāk piesaistāmu resursu – LVM nākotnes darbinieku,» norāda I. A. Bērzkalna.

Uzkrāj zināšanas

Inovāciju jomā LMT strādā četros virzienos – mobilitāte, sabiedriskā drošība, bezpilota lidaparāti un lietu internets. Mobilitātes virziens aizsākās ar viena jaunuzņēmuma iniciatīvu par autonomajām automašīnām. «Bijām aizgājuši tiktāl, ka nopirkām automobili, pārveidojām to par automatizētu braukšanas ierīci un eksperimentējām, bet sapratām, ka to esam sākuši nedaudz par vēlu, jo citi spēlētāji, piemēram, Tesla, Volvo un BMW jau bija nobraukuši miljoniem kilometrus, pilnveidojot savas sistēmas. Taču šajā projektā sapratām, ka mobilitāte un veids, kā savienot dažādas ceļazīmes, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un infrastruktūru ir viens no mobilo operatoru nākotnes virzieniem. Pie šāda secinājuma nebūtu nonākuši bez spēlēšanās ar idejām par pašbraucošām automašīnām. Tāpēc mobilitātes virzienā aktīvi strādājam arī ar tādiem projektiem, kur rezultāts nav tik ātri pamanāms. Daudz eksperimentējam, lai uzkrātu zināšanas,» stāsta V. Radziņš.

A. Mežciema piebilst, ka kompānijai ir iestrādnes pilsētas mobilitātes, mikromobilitātes, sensoru, digitālo ceļu, autonomo tramvaju, datorredzes jomā u.c. Viņa uzskata, ka savienotie automobiļi, digitālie ceļi un bezpilota lidaparāti nākotnē būs īpaši svarīgs virziens. «Tā būs viena no lielajām jomām, kur operatori varēs sevi pierādīt. Piemēram, sastrēgumu risināšana, iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņa, ilgtspējīgāka transporta izvēlēšanās, maršruta un pavadītā laika precīzāka prognozēšana. Tāpat – zaļās gaismas koridori operatīvā transporta nodrošināšanai,» uzskaita A. Mežciema.

Palīdzēt ugunsdzēsējiem

Arī sabiedriskās drošības virziens ir viens no senākajiem, ar ko inovāciju jomā strādā LMT. Viens no redzamākajiem projektiem ir Viedsargs, kas ir informatīvā platforma, kurai ir dažādi pielietojumi, kas dod iespēju koordinēt dažāda veida resursus, piemēram, meža ugunsgrēka, plūdu un citu plaša mēroga katastrofu gadījumos, kur vajadzīga ugunsdzēsēju, policijas un citu resursu sadarbība. Savā ziņā šis virziens pārklājas ar bezpilota lidaparātu vertikāli – LMT ir arī droni, kas aprīkoti ar sensoru komplektu, kas pērn Valgundes ugunsgrēkā ugunsdzēsējiem ar datorredzi un specifiskiem sensoriem palīdzēja saprast, kur zem zemes ir ugunsgrēka perēkļi. Drons tika izmantots, lai saprastu ugunsgrēka apjomu, kādā veidā koordinēt ugunsdzēsēju vienības, lai pēc iespējas ātrāk ugunsgrēku varētu lokalizēt un, ja vajadzīga mežu izciršana, samazinātu zaudējumus.

Regulēt dronus

Uzņēmums nopietni uztver bezpilota lidaparātu virziena attīstību. Šobrīd šī joma attīstās visā pasaulē, un viena no aktuālākajām lietām ir regulējums, kā bezpilota lidaparāti mijiedarbojas ar civilo aviāciju, kā jārīkojas to operatoriem. «Tuvākajos gados dronu izaugsme būs milzīga – gan skaita, gan pielietojuma ziņā. Šī ir joma, kur noteikti gribam būt. Mums ir idejas saistībā ar to atrašanās vietas noteikšanu, aizsardzību pret droniem, citām lietām, kas pēc pāris gadiem būs ļoti aktuālas,» saka A. Mežciema.

V. Radziņš teic, ka pirms vairākiem gadiem runas par piegādēm ar droniem šķita komiskas, bet tagad, abstrahējoties no tā, ka tas piegādās picu, ir daudzi tiešām praktiski izmantošanas gadījumi, kas risina noteiktas problēmas, kas ir aktuālas, piemēram, attālinātām apdzīvotām vietām dažādos kontinentos, kur piegādes ātrumam ir nozīme.

Industriālais doktors

Rīgas Tehniskā universitāte un LMT ir sākuši vēl nebijušu uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības iniciatīvu Industriālais doktors, lai sekmētu inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai. Pie dronu un digitālo ceļu tehnoloģiju izpētes darbiem LMT vajadzībām jau sākuši strādāt pirmie divi RTU industriālie doktoranti.

Programmas mērķis ir attīstīt pētniecības un uzņēmējdarbības ciešāku sadarbību, iesaistot pētniecībā industrijas pārstāvjus. Programmā tiek sniegts Eiropas fondu, universitātes un uzņēmuma finansiāls atbalsts jaunajiem zinātniekiem, kuri izstrādā promocijas darbu par tematu, kas atbilst RTU zinātniskajām kompetencēm un ir nepieciešamas attiecīgā uzņēmuma inovāciju projektiem. Industriālais doktors ir daļa no RTU Studentu inovāciju grantu programmas. RTU doktorants Rūdolfs Rumba doktora promocijas darbā LMT vajadzībām izstrādās metožu kopumu autonomo dronu satiksmes regulēšanai un kontrolēšanai, lai padarītu šo lidaparātu pārvietošanos drošāku un vieglāku. Savukārt RTU doktorants Jānis Braunfelds plāno LMT radīt universālu tehnoloģiju digitālo ceļu sensoru signālu apstrādei reālā laikā. Līdz ar 5G attīstoties lietu interneta iespējām, šāda iekārta ļaus apkopot, piemēram, informāciju par temperatūru, spiedienu, mitrumu vai deformācijām uz ceļiem. Tas nepieciešams efektīvākai satiksmes organizācijai un drošībai uz ceļiem. Šo sensoru apstrādes tehnoloģiju varēs izmantot arī citās jomās, piemēram, medicīnā, būvniecībā, aviācijā.

Nākotne sensoros

Jau šobrīd daudz ko var izdarīt 4G tīklā, un LMT tīklā ir vairāk nekā 300 tūkstoši dažāda veida robotu, kas savstarpēji apmainās ar informāciju un piegādā datus saimniekam, tomēr 5G un viedo pilsētu kontekstā sensoru tēma kļūst daudz aktuālāka. «Viena lieta ir izkaisīt visā pilsētā kaudzi ar sensoriem un gaidīt, ka tie piegādās kādu kripatiņu informācijas, pavisam cita – saprast, kā šo informāciju apstrādāt un izmantot, kā piegādāt vajadzīgajiem sadarbības partneriem un kā to izmantot, lai uzlabotu apkārtējo vidi,» saka V. Radziņš. Viens no aktuālajiem projektiem ir viedais dūmu sensors. Uzņēmums vēlas tam piešķirt maņas, lai tas saprot, ka telpā, piemēram, strauji kāpj temperatūra un dūmus nerada ēdiena piedegums. Tad šāda informācija būtu noderīga arī VUGD, lai tas proaktīvi varētu izbraukt uz negadījuma vietu ātrāk un precīzāk zinātu, kur tieši ir problēma.

Eksportē zināšanas

«Kamēr citi mobilo sakaru operatori slēdz savas tālruņu servisa struktūrvienības, mēs savējo atstājām dažādu pakalpojumu atbalstam. Piemēram, bez šīs struktūrvienības nebūtu iespējams Atvērtais pieslēguma veids, kur klientiem ļaujam mainīt tālruni bez līgumsoda. Šīs zināšanas eksportējam uz kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju un nodrošinām servisu arī tur, gūstot vairākos miljonos mērāmus ieņēmumus no šī biznesa,» saka V. Radziņš.

Primāri uzņēmums strādā Latvijā, bet nākotnē tam ir ambīcijas iet ārpus Latvijas robežām. Ne velti LMT jau otro gadu piedalās Barselonas Mobile World Congress.