Ar ilgāku naftas ieguves aizturēšanu nepietiek, lai celtu cenu

Izejvielas

Jūlija sākumā liela izejvielu tirgus dalībnieku uzmanība bija pievērsta Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas sanāksmei (OPEC). Tās laikā karteļa biedri un vairāki citi ietekmīgi jēlnaftas ieguvēji, kas nav šīs organizācijas sastāvā (galvenokārt Krievija), ziņoja, ka esošās samazinātās melnā zelta ieguves kvotas spēkā uzturēs vismaz līdz 2020. gada pirmajam ceturksnim.

Tādējādi naftas tirgū, no vienas puses, tendences ietekmē spriedumi par lēnīgāku ekonomiku, kas attiecīgi nozīmē spekulācijas par mazāku pieprasījumu pēc izejvielām. Savukārt, no otras puses, tiek bremzēts naftas piedāvājums.

Nesenajā Reuters izejvielu ekspertu aptaujā tika prognozēts, ka vidējā Brent jēlnaftas vērtība šogad atradīsies pie 67,59 ASV dolāru par barelu atzīmes. Līdzīgā aptaujā vēl pirms mēneša tika lēsts, ka cena būs nedaudz augstāka un atradīsies pie 68,84 ASV dolāriem. Līdz šim šogad vidējā Brent cena atradusies pie 66,17 ASV dolāru par barelu atzīmes. Analītiķi nu paredz, ka naftas pieprasījums šogad pasaulē varētu palielināties par 0,9 līdz 1,3 miljoniem barelu dienā. Vēl maijā tika minēts 1,2 līdz 1,4 miljonu barelu koridors.

Kopumā lielākā daļa izvēlas naftas cenu paredzēt tuvu esošajam līmenim. Būtiski augstāku daudzi to neparedz, jo pasaules ekonomika izskatās vājāka. Savukārt cenu kritumu ierobežo ne vien tas, ka OPEC un Krievija aiztur naftas ieguvi, bet vēl tas, ka gandrīz zudušas šī resursa piegādes no Irānas un Venecuēlas. Tirgus dalībnieki gan pārsvarā sagaida, ka Irānas un Venecuēlas naftas ieguvi steigs aizvietot pārējās OPEC valstis – pamatā Saūda Arābija. «Domājam, ka vidējā termiņā ASV slānekļa naftas ieguves palielināšanās ierobežos vērtības pieaugumu. Tādējādi mazinās iespējamība, ka atkal naftai redzēsim 70 ASV dolārus par barelu,» Reuters skaidro CaixaBank Research eksperti.

OPEC liktenis

Daži nozares pētnieki ironizē: «OPEC+ mēģina runāt, bet neviens neklausās.» Proti, tas, ka naftas cena uz šo lēmumu īpaši nereaģēja, izceļ šā brīža šīs organizācijas vājumu. Pamatā OPEC+ pagājušajā nedēļā piekrita turpināt uzturēt samazinātu naftas piedāvājumu. 2018. gada beigu daļā Brent piegāžu līgumu cena Londonā saruka vairāk nekā par 40%. Šo kritumu izdevās apstādināt tieši OPEC un Krievijas sadarbībai, kā rezultātā no naftas tirgus piedāvājuma dienā tika «izņemti» 1,2 miljoni barelu. Tad nu tagad šo valstu grupa vēl uz deviņiem mēnešiem piekritusi uzturēt šādu samazinātu naftas piedāvājumu. Lielākā daļa ekspertu pauž viedokli, ka šādas samazinātas kvotas nav pietiekamas, lai arī šobrīd būtiski celtu melnā zelta vērtību.

Daudz tiek spekulēts, ka šāda naftas aizturēšana nozīmēs, ka karteļa biedri zaudēs tirgus daļu tiem melnā zelta ieguvējiem, kurus nesaista apņemšanās balansēt piedāvājumu ar pieprasījumu. Pārsvarā tiek skaidrots, ka tirgus daļu aizņems ASV slānekļa naftas ieguvēji. Tāpat naftas cena nav būtiski pieaugusi pat pēc ģeopolitiskajiem asumiem Tuvajos Austrumos Ormuza šaurumā. «Kad notikumi, kuriem būtu jāraisa strauja naftas cenas palielināšanās, nespēj ietekmēt cenas, tirgus dalībniekiem vajadzētu būt satrauktiem. Lejupslīdes tendence var būt daudz ilgāka, nekā lēsts pirms tam,» spriež, piemēram, Vanguard Market pārstāvji.

Pēdējā laikā vadošo pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati nav tie pārliecinošākie un savas naftas pieprasījuma izaugsmes aplēses apcirpuši visi šī tirgus ietekmīgākie tendenču prognozētāji – gan ASV Enerģētikas departaments, gan Starptautiskā Enerģijas aģentūra, gan pats OPEC. Daži pat uzskata, ka nesenais OPEC lēmums nozīmē, ka šī resursa piegādes galu galā būs lielākas, nekā uzskatīts pirms tam. Rezultātā parādījušās vairākas aplēses, kas paredz tieši melnā zelta vērtības kritumu. Šajā pašā laikā interesanti, ka līdz jauniem rekordiem aizsniegusies, piemēram, ASV akciju cena. Tas savukārt liek domāt, ka joprojām liela daļa investoru negaida kādu sliktāku scenāriju materializēšanos. «Lai nu kā – daudzi ir noraizējušies par globālo bildi un atliek tieši izejvielu pirkšanu,» spriež RBC Capital Markets pārstāvji.

Līdz ar Krieviju

Jaunā OPEC sadarbība ar Krieviju ne visiem paša karteļa dalībniekiem ir tīkama. Jau divas dienas pirms OPEC sanāksmes Krievijas vadītājs Vladimirs Putins ziņoja, ka ar Saūda Arābiju vienojies pagarināt samazinātas naftas ieguves laikus. Šāda situācija citām OPEC valstīm dod papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau pagājušā gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams. Jau ziņots – spekulācijas ir, ka arī citi sāk domāt par to, kādēļ tiem OPEC vēl vispār ir vajadzīgs, ja jau tur politiku nosaka un savām interesēm pieskaņo galvenokārt Saūda Arābija un Krievija. «Uz ASV enerģijas revolūcijas fona OPEC zaudē tirgus daļu. Krievijas piedalīšanās OPEC lēmumos no vienas puses šo institūciju padara spēcīgāku, jo tā joprojām kontrolē ļoti lielu daļu no pasaules naftas piedāvājuma. Šajā pašā laikā ir risks, ka pārējās OPEC valstis var atsvešināties, ja jutīs, ka zūd to loma lēmumu pieņemšanā,» spriež ASV Kolumbijas Universitātes pētnieki.

Daži uzskata, ka OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Proti, pat ja naftas cena celšoties (un tas ir nepieciešams daudziem šī resursa ieguvējiem, lai balansētu budžetus), tad tas ASV slānekļa revolūciju padarīšot vēl apjomīgāku, kur tieši šīs valsts melnā zelta industrijas pārstāvji iekaros tirgus daļu. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un – kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju. Vēl viens scenārijs esot tas, ka augstākas cenas pamatīgi «iekož» pasaules ekonomikai, kas arī nebūtu labi naftas ieguvējiem, jo tad to ienākumi saruktu vēl straujāk.