Grūti atrast racionālus izskaidrojumus vēl augstākiem akciju cenu līmeņiem, teic eksperts

Finanšu tirgus

Neskatoties uz to, ka akciju vērtība lielākajos Rietumvalstu tirgos pēdējos mēnešos ceļojusi augstāk, eksperti teic, ka globālā makroekonomikas aina saglabājas relatīvi drūma. Līdz ar to fons vēl turpmākam straujam akciju cenu pieaugumam saglabājas visai izaicinošs.

Līdzīga 2007. gadam

Luminor Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka pamatā bijuši divi galvenie pozitīvie katalizatori, kas spēlējuši par labu augstākai akciju cenai - centrālo banku īstenotā monetārā politika un ASV nostāja pret citām valstīm iespējamo tarifu ziņā. Proti, Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi paziņoja, ka tiek apsvērta turpmāka likmju samazināšana tālāk negatīvajā teritorijā un apjomīgāka aktīvu uzpirkšana, ja tuvākajā laikā ekonomiskā situācija Eiropā neuzlabosies. Turpinājumā arī ASV Centrālās bankas (FRS) vadītājs apliecināja, ka varētu tikt īstenota dolāra procentu likmju samazināšana. Akciju tirgiem šīs ziņas bija pozitīvas, turpinājās kopš 2009. gada novērotais – papildus monetāro stimulu paziņojumiem seko akciju cenu pieaugums. Tikmēr otrs iemesls tirgus optimismam bija saistīts ar ASV ārējo politiku - globālais tirdzniecības karš jūnijā neturpināja saasināties. ASV turklāt paziņoja par tarifu nepiemērošanu Meksikai - abas valstis spēja panākt zināmu kompromisu migrācijas jautājumos. Vēl arī G20 sanāksmes laikā ASV un Ķīnas līderi nepievīla, jo tika panākta vienošanās atsākt sarunas pēc divu mēnešu pārtraukuma un pagaidām nepiemērot jaunus tarifus.

«Vai var teikt, ka pie šādām ziņām augstāka svārstīguma periods tirgos, ko novērojām 2018. gadā, ir garām un turpmāk akciju tirgos būs stabilāks pieaugums? Diemžēl, mūsuprāt, globālā ekonomikas aina šādu scenāriju neatbalsta. Mēnesi pēc mēneša ekonomikas izaugsme nozīmīgākajos reģionos turpina palēnināties, un, spriežot pēc svaigākajiem datiem, recesijas risks pieaug, nevis samazinās. Tāpēc šobrīd ir jājautā - vai sagaidāmie stimuli no centrālajām bankām un iespējamais tirdzniecības kara atrisinājums būs gana, lai apturētu novērojamo vājumu ekonomikā, īpaši ražošanas sektoros? Šobrīd vēl ir pāragri spriest. Šā brīža situācija zināmā mērā ir līdzīga 2000. un 2007. gada notikumiem jeb iepriekšējām akciju tirgus indeksu virsotnēm. Arī tad FRS un citas centrālās bankas uzsāka procentu likmju samazināšanu, kad ekonomikas izaugsme jau bija pavājinājusies. Abos iepriekšējos gadījumos monetārie stimuli nāca par vēlu un nespēja novērst sekojošo recesiju. Tieši šī iemesla dēļ nesenās pozitīvās ziņas ir jāuztver ar piesardzību,» bažīgs ir A. Krūmiņš.

Viņš vēl piebilst, ka papildu iemeslu piesardzībai sniedzot tas, ka spēcīgais akciju cenu pieaugums kopš 2018. gada decembra daļēji noticis, balstoties vien uz cerību par pozitīva ekonomikas attīstības scenārija piepildīšanos. Diemžēl sešus mēnešus vēlāk šīs cerības vēl neesot piepildījušās. Turklāt – pat ja uzlabojumus novērosim 2019. gada otrajā pusē, tad var argumentēt, ka daļēji šis pozitīvais scenārijs jau atspoguļojas akciju cenās. Katrā ziņā šā brīža akciju cenās neatspoguļojas arī negatīva ekonomikas un uzņēmumu peļņas rādītāju attīstības iespējamība. Turpinoties vāju datu tendencei, tirgus dalībniekiem var drīz nākties akceptēt, ka stimuli nesniedz nepieciešamo grūdienu ekonomikai. Tā rezultātā akciju tirgi varot tikt pakļauti straujai un negatīvai cenu kustībai.

Tomēr piesardzīgāks

«Mūsu pozicionējums ir samērā skaidrs – kamēr makroekonomikas dati neuzlabojas, ir grūti atrast racionālus izskaidrojumus augstākiem akciju cenu līmeņiem. Šajā pašā laikā ir jāatceras, ka akciju tirgos kustības ne vienmēr ir racionāli izskaidrojamas. Un, no šādas perspektīvas raugoties, ir iespējams scenārijs, ka akciju cenas turpina virzību augstāk, zināmā mērā ignorējot ekonomikas un uzņēmumu datus. Neracionāla akciju tirgus kustība ir novērojama atsevišķos periodos un bieži noved pie pārvērtētām akciju cenām (burbuļiem), kurus stimulē investori, kas vēlas ielēkt augšupejošā tirgū ar cerību vēlāk pārdot dārgāk. Un, lai arī neapgalvoju, ka kaut kas līdzīgs notiek tieši šobrīd, ir vērts par šīm lietām atcerēties laikā, kad varam novērot vairākus akciju pirmreizējos piedāvājumus ar ļoti dāsniem novērtējumiem,» spriež Luminor analītiķis un atklāj, ka, pastāvot vairākiem iespējamiem scenārijiem - to skaitā ar būtiskiem negatīviem riskiem, izvēlas saglabāt samazinātu akciju īpatsvaru. «Papildus - arvien vairāk raizējamies par portfeļos ietvertajām valdību parādzīmēm. Spēcīgais cenu pieaugums fiksēta ienākuma vērtspapīriem pēdējos mēnešos ir rezultējies ar rekordzemu negatīvu ienesīgumu daudzu Eiropas valdību parādam. Tādējādi šo parādzīmju cenām turpmāks pieaugums ir iespējams, tikai likmēm slīdot zemāk negatīvajā teritorijā. Ja šādas parādzīmes tiek turētas līdz dzēšanai, kopējais rezultāts kļūst negatīvs atbilstoši ienesīgumam likmēm. Tādējādi, mūsuprāt, riska-ienesīguma attiecība Eiropas valdību parādzīmēm šobrīd nav pievilcīga. Mēs samazinājām šīs aktīvu klases īpatsvaru portfeļos, nedaudz palielinot naudas līdzekļus,» piebilst A. Krūmiņš.